Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir lokanība?
Lokanība ir cilvēka locītavu spēja veikt kustības maksimālā amplitūdā. Tā noder dažās sporta disciplīnās, it īpaši mākslas vingrošanā. Cilvēkam lokanība nav vienāda visās locītavās un kustību virzienos. Lokanības līmenis ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, gan fizioloģiskajiem (locītavu tips, cik elastīgas ir saites, muskuļi u. c.), gan tādiem kā cilvēka vecums, dzimums, ķermeņa konstitūcija, fiziskās sagatavotības līmenis, vispārējais veselības stāvoklis un citi.
Kāpēc mazi bērni spēj būt lokani?
Pastiprināta lokanība ir tieši saistīta ar augšanas hormona daudzumu – jo mazāks bērns, jo vairāk šī hormona organismā. Augšanas hormona visaugstākā koncentrācija novērota bērniem līdz triju gadu vecumam, pēc tam hormons izdalās viļņveidīgi. Lai bērns augtu, muskuļiem un saitēm jābūt pietiekami elastīgiem, lai pielāgotos augšanas procesam.
Lokanība ir atkarīga arī no skeleta un kaulu attīstības, kas ir visai komplicēts process un sākas jau pirms bērniņa piedzimšanas.
Bērnam piedzimstot, kaulu struktūra ir vairāk elastīga un mīksta – tas nepieciešams gan dzimšanas procesā, lai bērns izietu cauri dzemdību ceļiem, gan arī turpmākajai adaptācijai ārējā vidē un fiziskajai attīstībai.
Ja tas ir nepieciešams kādā sporta veidā, tad, aktīvi un mērķtiecīgi trenējoties, ir iespējams uztrenēt lokanības līmeni. To vēlams uzsākt jau agrīnā pirmsskolas vecumā. Tieši mākslas vingrošana, dejošana un balets vislabāk attīstīs muskuļu lokanību. Kamēr bērns trenēsies, lokanība nepazudīs. Literatūrā tiek minēts, ka lokanību ir iespējams attīstīt arī pieaugušajiem, bet tas atkarīgs no vairākiem faktoriem: vispārējā veselības stāvokļa, ārējās vides faktoriem, fiziskās sagatavotības līmeņa un citiem.
Vai pārmērīga lokanība var kaitēt, bērnam pieaugot?
Jā, pārlieku liela lokanība var arī nodarīt kaitējumu veselībai. Var veidoties skolioze jeb mugurkaula deformācija vai locītavu un muguras sāpes vēlākā vecumā. Pārlieku liela lokanība arī mazina muskuļu stabilitāti. Ja locītava būs pārstiepta un to nestabilizēs muskuļi, pastāv liels risks, ka cilvēks izjutīs sāpes un diskomfortu.
Pārlieku lielā lokanība bērnībā var radīt sekas arī vēlākos gados – cilvēks, iespējams, saskarsies ar hroniskiem locītavu mežģījumiem un sāpēm.
Jāpatur prātā zelta likums: kas par daudz, tas par skādi! Tādēļ ir svarīgi trenēt ne tikai lokanību, bet arī muskulatūras spēku, kas ir kā papildu balsts locītavām un mugurkaulam.
Gan balerīnas, gan vingrotāji, kas arī pieaugušā vecumā ir ļoti lokani, jau no agras bērnības cītīgi strādā, lai saglabātu savas iemaņas un tās pilnveidotu. Tā ir iegūtā lokanība. Ir arī cilvēki, kuri bez specifiskiem treniņiem ir ļoti lokani no dabas. To mēs varam saukt par locītavu iedzimto hipermobilitāti. Šiem cilvēkiem ir iespējami biežāki saišu un muskuļu sastiepumi un locītavu mežģījumi, tādēļ vairāk jāpievērš uzmanība muskuļus stabilizējošiem vingrojumiem, nevis lokanības saglabāšanai vai uzturēšanai. Nenoliedzami, ģenētikai šajā ziņā ir liela nozīme, tādēļ citiem attīstīt lokanību padodas vieglāk, bet citiem pie tā vairāk jāstrādā.
