Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kādā vecumā bērniem paliek bail no tumsas?
Šīs bailes katram bērnam sāk izpausties atšķirīgā vecumā, taču parasti, kad bērns ir trīs līdz četrus gadu vecs. Ap astoņu vai deviņu gadu vecumu bailes no tumsas parasti izzūd. Mazākiem bērniem bailes no tumsas ir cieši saistītas ar intelektu un spējām iztēloties, savukārt lielākiem – bailes pastiprina arī pieredze.
Kāpēc rodas bailes?
Bailes no tumsas ir dabisks posms bērna attīstībā, un pirmskolas vecuma bērniem tās ir ļoti tipiskas. Un nav pat jānotiek kam sliktam, lai tās parādītos. Gluži vienkārši, bērni, tāpat kā mēs pieaugušie, lielāko daļu informācijas uztver ar redzi. Kad iestājas tumsa, pazūd galvenais informācijas avots, kas palīdz orientēties telpā. Šādā situācijā cilvēks jūtas nedroši.
Pirmskolas vecuma bērnam nedrošību paspilgtina iztēle un maģiskā domāšanas fāze.
Ap trīs gadu vecumu bērni sāk ticēt maģiskām spējām, fejām, raganām un citiem izdomātiem tēliem. Turklāt bērniem pašiem ir grūti atšķirt – kurš ir īsts, bet kurš izdomāts tēls. Dažkārt bērnam paliek bail tumsā pēc kādas traumatiskas pieredzes. Šādas bailes labāk pārvarēt kopā ar speciālistu. Tāpat bailes var būt iemācītas – ja vecāki vienmēr uzsver, ka tumšajā istabā gan neiesim, bērns iemācās baidīties.
Kas bērnus baida tumsā?
Kad telpā ir tumšs, iztēle aizpilda objektīvo informāciju. Tumsā reālās lietas: aizkari, krēsls vai skapis var izskatīties gluži citādi un biedējoši, un bērns sāk fantazēt, kas tas varētu būt. Lielākiem bērniem bailes no tumsas mēdz aktualizēties pēc bailīgu filmu noskatīšanās vai spoku stāstu stāstīšanas. Turklāt lielāki bērni liek lietā arī pieredzi un šķietamo briesmoni spēj iztēloties reālā situācijā.
Kā vecāki var palīdzēt pārvarēt bailes?
Vecākiem bērna bailes ir jāuztver nopietni un tās jāpieņem, saprotot, ka mazam bērnam ar racionālu izskaidrošanu, ka tumsā nekā briesmīga nav, nepietiks. Lai bailes pārvarētu, var palīdzēt vairāki paņēmieni. Piemēram, drošības sajūtu var dot naktslampiņa ar maigu gaismu, kas palīdzēs nezaudēt orientierus arī vēlā vakara stundā. Pirms gulētiešanas būtu vērtīgi kopā ar mazo izstaigāt istabu un kopā noskaidrot, vai patiešām istabā ir kas tāds, no kā baidīties.
Noteikti var palīdzēt mierīgi vakara rituāli, kas dos emocionālu drošību – pasakas ar labām beigām un miega dziesmiņas.
Pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties bailīgas filmas vai spēlēt briesmīgas spēles. Kopā var veikt arī maģiskus rituālus – veidot sapņu ķērājus, izveidot iedomu lamatas, kas neļaus briesmoņiem tikt istabā. Gultā var nolikt rotaļlietu, kurai piešķirts maģisks, sargājošs spēks. Ar lielākiem bērniem vecāki var dalīties savā pieredzē, kā paši pārvarējuši bailes no tumsas.
Kā runāt par bailēm?
Uzstājīgi lietotas frāzes «nebaidies» vai «neraudi» nekad nepalīdz. Šādi var panākt tikai to, ka bērns vairs nedalīsies ar savām sajūtām – pus nakti negulēs, bet nevienam par bailēm nestāstīs. Arī kaunināšana noteikti nepalīdzēs. Vecākiem ir jāiedrošina bērns izrunāt savas bailes un kopīgiem spēkiem tās pārvarēt. Šīs sarunas labāk risināt dienā, kad ir gaišs.
Ja pārrunāsi, kā izskatās briesmonis tieši pirms gulētiešanas, vēl vairāk tiks uzkurinātas bērna bailes un iztēle. Svarīgi atcerēties, ka jau laikā pirms parādījušās bailes no tumsas, bērnus nevajadzētu biedēt ar sliktiem onkuļiem, bubuļiem vai raganām, reizēs, kad bērns niķojas. Visi šie tēli bērna galvā kļūs reāli brīdī, kad parādīsies bailes no tumsas.
