Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bērns ap gada vecumu mācās kļūt neatkarīgs un daudz ko darīt bez vecāku līdzdalības, tādēļ mazais ar savu viedokli aktīvi iesaistās arī ēšanas procesā. Vecākiem šajā brīdī iesaku ļaut bērnam pašam izvēlēties, cik daudz no ēdienreizes apēst, bet par jauno produktu, ar kuru vēlaties mazā ēdienkarti papildināt, sarunājiet, lai mazais to vismaz pagaršo. Uzspiest kaut ko ēst gan nevajadzētu, jo tas var radīt negatīvu pieredzi, ar laiku ietekmējot apetīti, t.i., arī ēšanas procesu.
Bērna pirmā dzīves gada otrajā pusē jāļauj mazulim piedalīties vecāku ēdienreizēs vērotāju lomā. Bērnam ir jāredz, kā un ko ēd vecāki.
Kad bērns sasniedzis gada vecumu, tiek uzskatīts, ka viņam sācies ēšanas manieru, uzvedības un paradumu veidošanās laiks. Šajā bērna dzīves posmā vecāki ir piemērs ēšanas paradumu pieredzes veidošanai. Tādēļ pieaugušajiem arī pašiem uzturā jāizmanto plašs ēdienu klāsts, kurā iekļautas visas uztura produktu grupas. Šādi bērns redz, ka arī viņa vecāki, kas ir viņa skolotāji, ēd visus tos ēdienus, kas pašam bērnam sākotnēji ēdienkartē ir jaunums.
Ar bērnu ir ļoti svarīgi sarunāties, proti, izskaidrot noteiktas uztura grupas vai produkta lietošanas nepieciešamību viņam saprotamā valodā. Vēlākā vecumā vecākiem jāatrod veids, kā bērnam saprotamā veidā izskaidrot, kādēļ konkrētais ēdiena produkts ir veselīgs, kādu uzdevumu tas veic bērna veselības labā. Šādi bērnā veidosies izpratne un vēlme jauno ēdienu ne tikai nogaršot, bet arī apēst.
Dzīves otrajā gadā bērnam var attīstīties neofobija – atteikšanās no produkta lietošanas uzturā, jo tas viņam ir jaunums vai arī tas ir pagatavots citādāk, nekā viņš līdz tam pieradis.
Lai bērns ar lielāku prieku baudītu vecāku paredzēto ēdienkarti, eksperte iesaka bērniem uzticēt novērotāja lomu arī ēdienreižu gatavošanas procesā. Tas viņiem var sagādāt prieku un veicināt lielāku interesi nogaršot to, ko gatavojuši kopā ar vecākiem. Vecāki var arī parūpēties, lai ēdiens šķīvī ir skaisti noformēts. Protams, atceroties bērniem divus svarīgos likumus. Pirmais – viņi vēlas katru ēdienu saskatīt un atšķirt, lai pieņemtu lēmumu, cik daudz no tā apēst. Un otrais – ēdiena porcijai jābūt samērīgai.
Nenoliedzami, maza bērna barošana var būt liels izaicinājums vecākiem. Otrajā dzīves gadā bērns ēdiena izvēlē var kļūt izvēlīgs. Šajā vecumā bērnam var attīstīties neofobija – atteikšanās no produkta lietošanas uzturā, jo tas viņam ir jaunums vai arī tas ir pagatavots citādāk, nekā viņš līdz tam pieradis. Tādēļ vecākiem iesaku mazā ēdienkarti plānot sabalansēti un ar jaunajiem produktiem ēdienkartē mazo iepazīstināt pakāpeniski.
Vienveidīgs uzturs ir tad, ja bērnam, piemēram, piecas reizes dienā dod ēst tikai graudu biezputru. Bet, ja to pasniedz vienu reizi dienā, ilgākā laika posmā un arī pārējās bērnam nepieciešamajās dienas ēdienreizēs nodrošina veselīga uztura pamatprincipus, vecākiem nav pamata satraukumam.
Pārāk aizrauties ar ēdienu daudzveidību arī nevajadzētu. Ja katru dienu bērnam tiks doti aizvien jauni produkti, tas viņam var radīt apjukumu. Vienveidīgs uzturs ir tad, ja bērnam, piemēram, piecas reizes dienā dod ēst tikai graudu biezputru. Bet, ja to pasniedz vienu reizi dienā, piemēram, brokastīs ilgākā laika posmā un arī pārējās bērnam nepieciešamajās dienas ēdienreizēs nodrošina veselīga uztura pamatprincipus, tad vecākiem nav pamata satraukumam. Ja vecāki ir norūpējušies, ka mazais ir konservatīvs un ēd tikai dažus produktus, visticamāk arī pašiem ir laiks pārvērtēt savu ikdienas ēdienkarti un dažādot to kopā ar bērnu.
Lai arī mazs bērns jau ēd salīdzinoši daudzveidīgi, ir produkti, pie kuriem viņš vēlas pieturēties, jo tas sniedz drošības sajūtu. Piemēram, mātes piens. Iespējams, ka bērns arī pēc viena gada vecuma sasniegšanas vēl saņem gan piebarojumu, gan mātes pienu. Ja mazais no tā vēl nav gatavs atteikties, atradināt no mātes piena vajadzētu pamazām, piemēram, vakarā var piedāvāt speciālo piena dzērienu, kas īpaši piemērots mazuļiem pēc gada vecuma.
