Autisms var būt pārmantots, to var veicināt dažādi riska faktori grūtniecības laikā, taču nereti noteikt precīzu autisma cēloni nav iespējams. Tas nav ārstējams, taču autisma traucējumus iespējams mazināt, turklāt slimībai ir dažādas formas – tā var izpausties gan kā ārkārtīgi smagi psihiski traucējumi, gan vieglas saskarsmes grūtības, ar kurām iespējams dzīvot patstāvīgu un pilnvērtīgu mūžu.
Kādas ir autismam raksturīgās pazīmes?
Jo agrāk autisms tiek atpazīts, jo efektīvāk ar to var strādāt. Laikus veicot nepieciešamo terapiju, iespējams stimulēt bērna attīstību un uzlabot saskarsmes prasmes.
- Autismam raksturīga emocionāla atsvešinātība. Mazulis var nereaģēt uz vecāku smaidu vai citām niansēm, uz ko atsauktos vesels bērniņš. Ģimenes locekļiem var šķist, ka bērns ir emocionāli atsvešināts un distancēts. Tas tāpēc, ka cilvēkiem ar autiska spektra traucējumiem mēdz būt grūti izprast apkārtējo mīmiku, žestus, saprast vienaudžu žargonu, izšķirt, vai par viņu smejas draudzīgi vai ļauni. Tāpat bērns nereti arī pats nepauž emocijas – nesmaida, nesmejas, viņam ir aizkavēta valodas attīstība. Bērni ar autiskā spektra traucējumiem bieži vien neveido acu kontaktu.
- Var būt maz attīstīta empātija, jo viņu spoguļneironi darbojas mazāk aktīvi, tāpēc viņiem ir grūti orientēties emocijās un izdomāt piemērotas atbildes. Viņiem vieglāk piemeklēt kaut kur jau dzirdētas frāzes, kas ne vienmēr iederas konkrētajā situācijā. Piemēram, ja kāds saka: «Man nomira vecmāmiņa,» – bērns ar autismu var atbildēt: «Bet es zinu, kurā gadā kosmosā atklāja melnos caurumus.»
- Bērni ar autiska rakstura traucējumiem parasti neizrāda interesi par citiem – nelūkojas sejās, nereaģē, dzirdot savu vārdu, necenšas saķert pieaugušo pirkstus spēlējoties un nemēģina atdarināt citu sejas izteiksmes. Bērni, kam ir autisms, nereti ir vienaldzīgi pret rotaļlietām un vislabprātāk spēlējas vienatnē. Aptuveni četru gadu vecumā šie bērni var pilnīgi norobežoties no apkārtējiem un ignorēt citus vienaudžus.
- Atsevišķos gadījumos iespējams novērot nelīdzsvarotas emocionālās reakcijas – viņi neatbilstoši reaģē normālās situācijās, reizēm demonstrē nepamatotu agresiju pret līdzcilvēkiem. Bērns šķietami nespēj kontrolēt emocijas un fiziskās reakcijas, īpaši situācijās, kas ir neierastas, negaidītas vai sagādā mazulim stresu.
- Var būt aizkavēta valodas attīstība. Dažkārt iespējams novērot valodas attīstības regresu – mazulis pateicis pirmos vārdus agrā vecumā, bet laikā no pusotra līdz diviem gadiem bērns šos vārdus pazaudē. Vēl raksturīgi, ka pirmie vārdi, ko šie bērni saka, ir ļoti neparasti, piemēram, nevis mamma, bet traktors.
- Tā kā mazulim trūkst iemaņu, lai komunicētu ar vārdiem, bērns parasti izvēlas citus izpausmes veidus – zīmē attēlus, izmanto žestus un fiziskus pieskārienus, lai norādītu, kas viņam nepieciešams.
Kas vēl būtu jāņem vērā par autismu?
- Autiskiem bērniem patīk monotonas darbības, viņi var stundām staigāt gar žalūzijām, šūpot galvu un vērot, kā mainās gaismas atspulgs. Tas saistīts ar vizuālās redzes īpatnībām, jo viņi daudz niansētāk uztver gaismas spēles. Jau mazā vecumā var pacietīgi sēdēt un vairākas stundas no vietas likt puzles gabaliņus, raudzīties, kā griežas veļasmašīna, vai pats griezt rotaļu mašīnas riteņus.
- Lielai daļai bērnu un pieaugušo ar autiska spektra traucējumiem piemīt izmainīts sensorais jutīgums, viņi jebkuru sajūtu – dzirdi, redzi, tausti, ožu, garšu, arī vestibulārās sistēmas sajūtas – var uztvert pastiprināti vai pavājināti. Tāpēc bērns var kļūt īpaši satraukts, kad tiek pakļauts specifiskiem trokšņiem, spilgtai gaismai, kādai noteiktai smaržai vai faktūrai.
Cilvēki parasti redz pasauli vienotu, bet bērns ar autismu to redz kā puzli, ko viņš saliek no dažādiem gabaliņiem.
- Bērns ar autismu redz un fokusējas uz detaļām. Un, lai spētu sevi organizēt, ir nepieciešama ļoti strukturēta vide. Tieši tāpēc viņiem ir grūti pielāgoties pārmaiņām. Svarīgi doties pie miera precīzi vienā un tajā pašā laikā, un var būt neiespējami aizmigt, ja visas čības nav saliktas precīzā līnijā vai atvilktne palikusi pusvirus. Daudzi bērni būs sajūsmā par to, ka šodien ierastā maršruta vietā jūs pēc bērnudārza iegriezīsieties kafejnīcā, bet autiska spektra bērniem tas radīs panikas izjūtu.
- Bērni ar autiskā spektra traucējumiem bieži vien apgūst valodu nevis pa atsevišķiem vārdiem, bet – frāzēm. Meklējot vārdus, viņu prāts darbojas kā Google meklētājs: tajā ievada vienu vai divus atslēgas vārdus un Google piedāvā dažādas frāzes. Pat ja bērnam ir ļoti plašs vārdu krājums, viņam var būt grūtības piemeklēt īsto frāzi konkrētajā situācijā, un tad viņš var censties izmantot, piemēram, kādu populāru izteicienu no multenes, kas apkārtējiem var šķist neatbilstoši.
- Šiem bērniem raksturīga tieša, burtiska valodas uztvere. Ja viņiem pasaka: «Nepiesienies man!» – viņš meklēs, kur ir virve. Bērns ar autismu nesaprot, vai citi bērni smejas ar viņu vai par viņu. Viņam grūti saprast jokus, žargonvārdus, poētiskus izteicienus, mājienus ar mietu un mājienus caur puķēm. Ja kontroldarbā ir jautājums: «Vai vari nosaukt Baltijas valstu galvaspilsētas?» – skolēns ar autiska spektra traucējumiem uz šo jautājumu atbildēs godīgi un precīzi: varu.
Rakstā iekļauti materiāli no: medicine.lv. Plašāk par autismu Latvijas Autisma apvienības mājaslapā: autisms.lv.