Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Laiks bērna attīstībai
«Pirmajā dzīves gadā bērns savus ikmēneša attīstības sasniegumus demonstrē ar spējām kaut ko saskatīt, aptaustīt, paust reakcijas uz sev tuviem cilvēkiem,» skaidro profesors Valdis Folkmanis, uzsverot, ka pagaidām vēl nav veikti nozīmīgi pētījumi par viedierīču iespaidu uz bērna attīstību. «Jautājums par viedierīcēm kontekstā ar bērna dzīves pirmo gadu, manuprāt, būtu jāskata no otras puses – šajā posmā liela uzmanība ir jāpievērš bērna attīstībai un laiks jāizmanto tieši tās veicināšanai. Bērnam ir jānodrošina piemērota priekšmetiskā vide, lai viņš var mācīties lietas satvert un veidot rokas un mutes kontaktu. Lai kaut ko aptvertu, sākumā vajag to satvert, un, lai bērns attīstītos, nepieciešams, lai viņam būtu, ko satvert, lai būtu, ko izpētīt…»
Mazulis pirmajā dzīves gadā krāj iespaidus un nespēj īsti uztvert un saprast videoformātā skatīto.
«Pirmajā gadā bērna smadzeņu darbība ir ārkārtīgi aktīva, un gribētos teikt, ka tās nelietderīga izmantošana ir liels zaudējums. Tāpēc svarīgi bērnu nodarbināt veidos, kas palīdz viņam attīstīties, piemēram, daudz ņemt rokās, lai mazulis veidotu izpratni par savu ķermeni. Sevis apzināšanās ir loģiskās domāšanas pamatelements, un bērnam ir daudz vieglāk attīstīt loģisko domāšanu, ja viņš ir saņēmis daudz pieskārienu. Tāpat būtiska ir neverbālā komunikācija ar vecākiem (acu skatiens, mīmika, žesti, ķermeņa valoda) – vecāku seju nebūtu ieteicams aizstāt ar viedierīci,» uzsver neirologs.
Skatītā satura nozīme
Lai gan ekrānā skatāmais saturs atšķiras (multenīte vai bērnam neizprotams YouTube video atšķiras no izglītojoša video satura, kura veidotāji centušies to pielāgot bērnu attīstības fāzēm) – dakteris Folkmanis norāda, ka arī šādiem videomateriāliem nevajadzētu būt pārāk ātrā ritmā. «To bērnam ir grūti apstrādāt, tas viņu uzbudina, var pastiprināt hiperaktivitātes pazīmes. Arī izglītojošo saturu vajadzētu izmantot metodoloģiski pareizi: jā, tās var būt uz attīstību vērstas tēmas, piemēram, krāsu mācīšanās, taču jāņem vērā, ka vienmēr ir iespēja šādas prasmes apgūt arī ārpus ekrāna. Var veidot, piemēram, uzdevumus, kur sākumā bērns mācās ārpus ekrāna, lietas, priekšmetus aptaustot, bet pēc tam to pašu izmēģina viedierīcē.»
Vai bērns šādi kaut ko iemācās?
Pētniece Emīlija Ostere (Emily Oster) savā 2019. gadā izdotajā grāmatā par zīdaiņu un bērnu aprūpi Cribsheet (burtiski tulkojot no angļu valodas – Špikeris) cenšas rast atbildi arī uz jautājumu, vai bērni kaut ko iemācās, skatoties video. Pētījumā, kurā piedalījās 12, 15 un 18 mēnešus veci mazuļi, tika salīdzināts, vai bērni spēj atkārtot ekrānā redzētās darbības, kuras izpilda lelles, salīdzinājumā ar darbībām, kuras ārpus ekrāna veic cilvēks. 12 mēnešus vecie pētījuma dalībnieki no video nespēja iemācīties neko, savukārt 15 un 18 mēnešus veci mazuļi – daudz mazāk nekā tad, ja konkrēto darbību viņiem priekšā rādīja cilvēks. Savukārt pētījumos, kuros piedalījās 3–6 gadus veci bērni, tika pierādīts, ka izglītojošu pārraižu skatīšanās bērniem palīdz uzlabot runas prasmes un apgūt jaunus vārdus.
Realitātē diez vai daudzi vecāki dod maziem bērniem viedierīces, cerot, ka viņi apgūs jaunas zināšanas.
Nereti tā vienkārši ir dzīves nepieciešamība, kad ilgstoši jāstrādā no mājām – daudzi to pieredzēja pandēmijas mājsēdes apstākļos – vai bērns saslimst un nevar apmeklēt dārziņu. Lai gan daudzi speciālisti uzsver, ka bērniem līdz divu gadu vecumam laiku pie ekrāniem nav ieteicams pavadīt vispār, ja tomēr nonākam šādā situācijā, vēlams piedāvāt bērnam skatīties izglītojošas pārraides bez ātri ņirbošiem attēliem un iespēju robežās izglītojošo sarunu pārrunāt, paturot prātā, ka no neiroloģijas viedokļa pirmajā gadā svarīgi ir pavadīt laiku kopā ar bērnu, piedāvājot patiešām attīstošas nodarbes un daudz fiziska kontakta.
Ko par ekrānlaiku saka psihologs?
Centra Dardedze* psiholoģe Daina Dziļuma skaidro, ka visbiežāk, bērnam iedodot ekrānierīci, vecāki vēlas ātri risināt tūlītējas vajadzības – iegūt brīvu laiku vai nomierināt bērnu, kaut ko no viņa panākt. Taču rezultātā ar laiku rodas lielākas problēmas – vecākiem kļūst arvien grūtāk kontrolēt bērna lietoto ekrānierīču saturu un radīto ietekmi, kā arī konsekventi ievērot konkrētus noteikumus. Tas attiecas uz jebkura vecuma bērnu – ja ekrānierīces ir kļuvušas par bērna galveno interešu objektu, viņš zaudē iespēju ne vien apgūt un trenēt emociju un uzvedības pašregulācijas prasmes, bet arī būt ar saviem tuvākajiem.
- Vecāki nereti dod bērnam ekrānierīces ar labiem nodomiem: vēloties parādīt kaut ko interesantu, izklaidēt – krāsainie, kustīgie attēli bērnu patiešām aizrauj. Tomēr drīz vien vecākiem kļūst arvien grūtāk noteikt un konsekventi ievērot kādas ekrānu lietošanas robežas.
- Pirmsskolas vecumā bērns attīstās ļoti strauji un viņam daudz kas ir jāapgūst. Ir būtiski apzināties, ka bērna attīstībai pati svarīgākā ir paša gūtā pieredze: reālās lietas, ko varam redzēt, dzirdēt un aptaustīt, kontakts ar vecākiem – skatiens, uzmanība, pieskārieni, sejā nolasāmās emocijas, sarunas un līdzcilvēku runātā valoda, ko bērns apgūst daudz labāk nekā ekrānos dzirdēto.
- Ja ekrānierīce tiek dota, lai bērnu nomierinātu vai atslēgtu brīžos, kad vecākiem tā ir ērtāk, bērns neapgūst ļoti būtiskas prasmes – savu emociju un uzvedības regulēšanu. Iemācīties savaldīties bērnam tiešām nav viegli, bet, tāpat kā mācoties braukt ar riteni, mums ir jāpalīdz viņam pārvarēt šīs grūtības, nevis jāatņem ritenis. Tāpat arī ar bērna emocijām!
- Lai cik cītīgi vecāki ir skaidrojuši bērnam to, kādu saturu nevajadzētu skatīties vai kādu pogu nevajadzētu spiest, pirmsskolas vecumā bērns vēl nav spējīgs konsekventi ievērot noteikumus un pats izlemt, kāds saturs viņam ir piemērots. Tāpēc šajā vecumā ir ļoti būtiski, lai bērns lieto ekrānierīces vecāku klātbūtnē un pieaugušie seko līdzi skatītajam saturam vai spēlētajām spēlēm.
*Izmantota informācija no Centra Dardedze organizētās kampaņas Ārā no ekrāniem, kopā pa īstam
Ņem vērā! Nedrīkst turēt pārāk tuvu acīm
«Jo mazāks bērniņš, jo mazāk nobriedusi ir viņa redzes sistēma un jo vairāk tā ir jāsaudzē. Divu līdz sešu gadu vecumā ierīču lietošanu jācenšas ierobežot līdz vienai stundai dienā, šajā laikā ieskaitot pilnīgi visu veidu ekrānu laiku – gan TV, gan datora, gan viedtālruņa,» norāda Ineta Turka, oftalmoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, uzsverot, ka attālumam no acīm līdz ekrānam jābūt 45 līdz 75 cm un ekrāna augšējai malai jāatrodas acu augstumā vai nedaudz zemāk. «Ļoti svarīgs ir arī apgaismojums – lai gaisma nespīd tieši acīs, lai tā nespīd uz ekrāna, lai neveidojas atspīdums ekrānā.»
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
