Atbild fizioterapeite VIJA TRAČUMA un ANDRIS ZAROVSKIS, tehniskais ortopēds.
Pirmajām kurpītēm noteikti jābūt kvalitatīvām un tām jāpiemīt noteiktām īpašībām – jābūt ar stingru, augstu aizmuguri, stingri piefiksējamai ap potīti, iekšā jābūt iestrādātam supinatoram – jeb pacēlumam, kas paceļ pēdas iekšmaliņu, un vēlams slēgtu purniņu. Katram bērniņam ļoti ieteicams vilkt jaunas kurpītes, nevis pārņemt tās no brāļiem, māsām vai citiem radu bērniem, lai mazais nepārņem arī, iespējams, nepareizi ievalkātu apaviņu.
Noteikti nederēs mīkstās čībiņas vai smukumkurpītes ar mīkstu aizmuguri vai vienu mazu siksniņu aizmugurē!
Kādus apavus mazulim pirkt
- Apaviem jābūt atbilstoša izmēra – tie nedrīkst būt ne par mazu, ne daudz par lielu. Ieteicams, lai no bērna kājas lielā pirksta līdz apavu maliņai ir apmēram 0,8–1 cm brīvas vietas.
- Kad apavus pielaiko, bērnam jāstāv.
- Kurpītei jābūt ar kapīti, taču vēlams, lai kape nav pārāk cieta. Ja kape ir augsta, svarīgi, lai tā ir no mīkstas ādas.
- Zoles priekšējai daļai jābūt lokanai. Svarīgi, lai apavi kustētos un būtu lokani, lai kājiņas nebūtu saspiestas.
- Dažkārt kurpēs ir ražotāja ievietots supinators jeb augstāka pēdas velvīte, un tas palīdz bērnam apavos justies komfortablāk. Taču supinators nav obligāts, iespējams pat, ka tas traucē attīstīties vajadzīgajiem pēdas muskuļiem.
- Vispiemērotākās bērnam ir sandalītes, kurās āda var brīvi elpot, pēdas nav saspiestas.
- Apaviem jābūt tādiem, lai bērniņš pats vēlētos ar tiem staigāt. Ja vēlas, tas nozīmē, ka viņam ir ērti.
- Ja bērna pēdas ir pareizi veidotas, pērkot nākamos apavus, vienīgais kritērijs – lai bērnam ir ērti.
Kādus apavus bērnam nepirkt
Bērniem nav ieteicamas:
- siksniņkurpes,
- gumijas čības,
- pirkstiņkurpes,
- iešļūcenes.
Šādi apavi bērnam jānotur uz pēdas priekšējās daļas, tāpēc pirksti tiek sasprindzināti, un tas nav īsti veselīgi. Bērnam mainās gaita, viņš var sākt šļūkāt.