Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jau pavisam mazam zīdainītim, lai sāktu iepazīt plašo pasauli, nākas izmantot dažādas maņas, viena no tām ir redze. Dažkārt pieaugušajiem var šķist – dažus mēnešus vecs bērniņš taču vēl ir par mazu, lai sāktu viņu ievest krāsu pasaulē. Tomēr tā vis nav, mazuļa uztvere ir tik elastīga, ka ar lielu interesi spēj uztvert jebkuru jaunu informāciju. Kā bērnam attīstās krāsu redze, skaidro oftalmoloģe Vita Sperga: «Bērnam augot, uzlabojas ne vien redzes asums, spēja redzēt arvien tālāk, bet arī krāsu izšķirtspēja. Apmēram divu mēnešu vecumā tā ir pilnveidojusies līdz tam, ka jau var izšķirt sarkanu, dzeltenu, zaļu krāsu. Mazliet vēlāk arī zilu un violetu. Apmēram piecu mēnešu vecumā mazulis spēj atšķirt visas varavīksnes krāsas, kaut gan krāsu redze, iespējams, vēl nav tik jutīga kā pieaugušajam. 7 līdz 12 mēnešu vecumā mazuļi var pamanīt krāsu, nokrāsu atšķirības un pat specifiskākus toņus.» Tieši tāpēc, esot ikdienā kopā ar mazo, ieteicams komentēt notiekošos procesus, piemēram, pastaigas laikā pievērst uzmanību apkārtesošiem priekšmetiem (skaties, re, kur brūns koks!) vai ģērbjoties – apģērba krāsai (kādas tev šodien zilas bikses!). Arī piedāvājot rotaļlietas, varam teikt – lūk, tā ir sarkana bumba! «Ieklausoties krāsu nosaukumos, bērns ātrāk iepazīs skaņu pasauli, kā arī tas palīdzēs labāk uztvert priekšmetu vizuālās atšķirības,» uzsver pirmsskolas pedagoģe Ketija Maculēviča.
Krāsu atpazīšana bagātina
Vecumā ap trim gadiem bērna runa jau ir tā attīstījusies, ka viņš spēj brīvi komunicēt, un tieši tas krāsu apguvi padara vēl raitāku. Pirmsskolas pedagoģe Ketija Maculēviča ir pārliecināta, ka mazais bērnudārzā jutīsies brīvāk un zinošāk, ja krāsu pamatus jau būs apguvis savā ģimenē. «Šī iemācītā prasme bērnam palīdzēs bagātinošāk uztvert apkārtējo vidi un izteikt savas emocijas. Ir taču tik aizraujoši vērot, kā rudenī sāk krāsoties lapas, kopā ar mammu un tēti skrienot ārā skatīties, vai lielās kļavu lapas vēl joprojām ir zaļas vai jau ir pārvērtušās par sarkandzeltenām skaistulēm. Krāsu apguve attīsta uzmanību, uztveri, domāšanu un bagātina vārdu krājumu. Mazais spēj labāk izprast diennakts laika ritējumu. Sāk arī asociatīvi domāt, piemēram, baltu un melnu saista ar dienu un nakti, labo un slikto. Savukārt sarkanā krāsa tiks asociēta ar kaut ko satraucošu, no kā jābaidās vai kam jāpievērš uzmanība.»
Ar kādām krāsām sākt?
Ar krāsu pasauli bērnu var iepazīstināt, sākot ar pamatkrāsām – zilu, dzeltenu un sarkanu. Pedagoģe Ketija Maculēviča skaidro, ka pamatkrāsas bērna smadzenēm ir vieglāk uztveramas. Apguves procesa sākumā būtiska ir krāsu vizuāla atpazīšana, kam seko krāsu nosaukumu apguve, un procesa noslēgumā bērns jau patstāvīgi spēj atpazīt un nosaukt konkrētas krāsas. «Tas, cik ilgs laiks nepieciešams, lai bērns apgūtu krāsas un to nosaukumus, ir ļoti individuāli. Katram bērnam ir tikai viņam raksturīgs uztveres ātrums, ar kādu viņš spēj apgūt jaunu informāciju. Galvenais, nevajag pārslogot bērnu ar informāciju un censties iemācīt visu uzreiz. Vēlams atcerēties, ka mācību procesam jābūt aizraujošam, rotaļīgam.»
Citi lasa
Ketija Maculēviča stāsta, ka reizēm mēdz būt sarežģīti ar sarkano un zilo toni. «Bērns jau šīs krāsas pazīst, taču, ieraugot kādas nokrāsas, piemēram, bordo, viņš var apjukt – it kā ir līdzīga sarkanajai krāsai, tomēr izskatās citāda. Tādēļ vēlams neapgrūtināt bērna uztveri un turpināt bordo dēvēt par sarkano. Kad jūtam, ka zināšanas ir nostiprinājušās, varam sākt stāstīt par atvasinātām krāsām, uzsverot, ka tās tiek iegūtas, sajaucot divas pamatkrāsas, piemēram, no sarkana un zila veidojas violets. Pamazām varam arī stāstīt par krāsu tumšo un gaišo variantu.»
Radoša pieeja palīdz
Lielisks palīgs mācību procesā ir dažādas attīstošas grāmatiņas un veikalos iegādājamas spēles. Mācību materiālus var izgatavot arī vecāki paši, piemēram, labs uzskates materiāls ir krāsu aplis, kam vidū ir pamatkrāsas, bet apkārt atvasinātās krāsas. Ja bērnam ir raksturīga redzes atmiņa, tieši šādi viņam būs vieglāk uztvert krāsu dažādību. No krāsaina papīra var izgatavot arī krāsu kartītes. Ja piedāvāsim kādu rotaļlietu vai klucīti, tie novērsīs bērna uzmanību, jo mazais vēlēsies ar to spēlēties, bet kartītes palīdzēs koncentrēt uzmanību uz krāsu apguvi. «Parādām bērnam kartīti un pāris reižu skaidri nosaucam krāsu. Pēc tam palūdzam bērnam iedot kādu konkrētas krāsas kartīti. Ja bērns kļūdās, nevajag satraukties, bet mierīgi jāparāda, kura ir pareizā,» iesaka pirmsskolas pedagoģe.
Lieliski, ja vecākiem izdodas krāsu apguvi iesaistīt dažādās ikdienas norisēs. Piemēram, no rīta ģērbjoties, bērnam var pajautāt, kuru krekliņu viņš šodien vēlas vilkt – sarkano vai balto. Abus krekliņus noliek blakus un lūdz, lai bērns atbild un pats paņem.
Ja ir krāsu redzes problēmas
Bērni, kuriem ir krāsu redzes traucējumi, neapzināti iemācās to kompensēt, tāpēc reizēm šis defekts netiek laikus diagnosticēts. «Mazais pats nesūdzēsies, ka redz krāsas citādi, tādēļ vecākiem ieteicams pievērst uzmanību, ja bērns, runājot, piemēram, par sauli, debesīm, zāli vai ko citu, min nepareizu krāsu vai negrib iesaistīties rotaļās, kur jāatšķir krāsas. Nedaudz lielākiem bērniem tas izpaužas kā grūtības lasīt tekstu uz krāsaina papīra vai krāsainus burtus. Speciālisti krāsu redzes pārbaudei izmanto īpašas polihromātiskās tabulas. Ar tām var noteikt krāsu redzes traucējumu veidu un pakāpi. Tabulās no dažādām krāsām, bet vienāda spilgtuma aplīšiem izveidotas figūras, zīmējumi, cipari, kas jāatpazīst. Krāsu redzes uztveres traucējumu gadījumā bērns nespēj ieraudzīt attēloto zīmējumu vai figūru.
Iedzimtos krāsu redzes traucējumus nav iespējams izārstēt. Reizēm izmanto speciālas brilles vai filtrus, kas var uzlabot dažu krāsu kontrastu.
Vēlams krāsu redzes traucējumus atklāt pēc iespējas agrākā vecumā, jo bērnudārzā bieži ir uzdevumi, kuros liela nozīme ir krāsu redzei. Dažkārt var šķist, ka bērnam ir mācīšanās grūtības, jo viņš nespēj pareizi izpildīt uzdevumu, taču īstais iemesls ir krāsu redzes uztveres traucējumi, kas nav atklāti,» skaidro acu ārste Vita Sperga.
Grūtības apgūt krāsas
Ja acu ārsts redzes problēmas nav konstatējis, tomēr bērniņam ir grūti apgūt jaunas krāsas un visas krāsas viņš dēvē tikai vienā, jau iepriekš apgūtā nosaukumā, piemēram, visu sauc par sarkanu, uztraukumam nav pamata. Šo minēto īpatnību pedagoģe izskaidro kā pavisam dabisku: «Tā varētu notikt, ja bērns vēl ir samērā mazs un nav apguvis citu krāsu nosaukumus, bet zina tikai vienu, tāpēc it kā ieciklējas uz konkrēto krāsas nosaukumu. Tas ir kaut kas līdzīgs tam, ka visus tuvos cilvēkus kādā attīstības posmā mazais dēvē par mammu. Vecākiem nekas cits neatliek kā mierīgi un neatlaidīgi turpināt saukt krāsas īstajos vārdos. Varam paņemt kādu sarkanu priekšmetu, parādīt un paskaidrot: «Skaties, šis ir sarkanā krāsā.» Pēc tam var lūgt bērnam atrast telpā tādas pašas krāsas priekšmetus. Ja bērns kļūdās un atnes, piemēram, zilu priekšmetu. Varam abu krāsu lietas nolikt vienu otrai blakus un ļaut viņam pašam secināt, ka tās ir atšķirīgās krāsās un katrai ir savs nosaukums,» iesaka Ketija Maculēviča.
Kā reaģēt situācijā, ja bērns saka nevis dzeltena, bet gan saulītes krāsa un zilo dēvē par debesu krāsu? Ketija Maculēviča aicina šādās situācijās nevis uzreiz labot bērna teikto, bet gan mierīgi pārjautāt: «Kā tu domā, kādā krāsā ir saule? Kādā krāsā ir debesis?» Šādi bērns ar laiku sapratīs, ka tomēr nav tādas saulītes krāsas, bet gan dzeltenā krāsa.
Praktiskie uzdevumi:
- Atrodi krāsu!
Uz grīdas saliekam krāsaina papīra lapas (mazākiem bērniem pietiks tikai ar pamatkrāsām, lielākiem uzdevumu var veidot sarežģītāku, izvēloties arī vienas krāsas dažādus toņus). Pēc tam lūdzam bērnam, lai viņš paņem vienas krāsas papīru, telpā atrod priekšmetus šajā krāsā un novieto tos uz atbilstošas krāsas papīra. Pēc tam aicinām pateikt, kas tā ir par krāsu.
- Atrodi lieko!
Bļodā ieliekam vairākus vienādas krāsas priekšmetus un vienu atšķirīgas krāsas priekšmetu. To izvēle ir atkarīga no bērna vecuma – līdz aptuveni triju gadu vecumam priekšmetu formu vēlams izvēlēties vienādu, lai bērns vieglāk uztvertu uzdevuma būtību (piemēram, ņemam tikai bumbiņas, pogas vai lego klucīšus). Pēc tam lūdzam atrast, kura lieta, piemēram, šajā dzelteno klucīšu kaudzītē ir lieka. Šis uzdevums ne tikai rosina atpazīt krāsas, nosaukt tās, bet arī veicina bērna domāšanas attīstību.
- Krāsu jaukšana
Šī ir ļoti aizraujoša praktiska nodarbe. Caurspīdīgos traukos ielej ūdeni un katrā no tiem iemaisa trīs pamatkrāsas (zilu, sarkanu un dzeltenu). Lai to izdarītu, varam izmantot guašas vai pārtikas krāsas. Pēc tam paņemam vēl trīs caurspīdīgus traukus, kuros tiks jauktas atvasinātās krāsas. Dzeltenajai krāsai pielejam klāt sarkano, un iegūsim oranžu toni, no dzeltenā un zilā iegūsim zaļo, bet no zilā un sarkanā – violetu.
- Pamatkrāsu mājiņas
Sagatavojam papīra taisnstūrus pamatkrāsās un trīsstūrus atvasinātās krāsās. Rosinām bērnu uzbūvēt māju, kuras pamats sastāv no diviem pamatkrāsu (ziliem, sarkaniem vai dzelteniem) taisnstūriem. Uz tiem tiek uzlikts atvasinātās krāsas trijstūris (jumts). Piemēram, zils un dzeltens pamats un virsū zaļš jumts. Ja bērnu aizrauj rotaļāšanās ar lego, tad, būvējot māju, var izmantot tādu pašu krāsu klucīšus.
Radošas aktivitātes:
- Krāsu apļi
Ņemam krītiņus, uz asfalta vai bruģa uzvelkam un izkrāsojam apļus dažādās krāsās. Pieaugušais nosauc krāsu, un bērnam jānostājas uz šīs krāsas apļa.
- Pastaigā
Pastaigas laikā izvēlamies krāsu, piemēram, zilu, un saucam visu apkārt redzamo šajā krāsā: «Es redzu zilu mašīnu, zilas debesis…» Var izdomāt arī savus spēles noteikumus. Piemēram, ja ģimenē ir vairāki cilvēki, katrs drīkst nosaukt tikai vienu objektu. Ja kāds neredz tuvumā konkrēto krāsu, tad krāsu maina: «Tagad meklējam dzelteno krāsu!»
- Plastilīns
Darbošanās ar plastilīnu ir aizraujoša rotaļa. Veidojiet paši savu plastilīna varavīksni, dažādus dzīvniekus, augus, iemīļotos multfilmu varoņus, katram gadalaikam raksturīgās parādības un procesa laikā runājiet ar bērnu – komentējiet krāsas, uzdodiet jautājumus par krāsām utt.
- Pasakas un gleznošana
Kopā klausieties vai lasiet priekšā bērnam Imanta Ziedoņa Krāsainās pasakas un darbojieties ar pirkstiņkrāsām vai gleznojiet. Izvēlieties vienu pasaku, piemēram, dzelteno, un darbam izmantojiet tikai dzelteno krāsu. Kamēr tiek stāstīta pasaka, tā jāataino tikai ar šīs pasakas konkrēto krāsu. Šādi bērnam nostiprināsies izpratne par šo krāsu, un papildus tam tiek trenēta klausīšanās prasme un uzmanības noturība, kā arī tiek bagātināts vārdu krājums.
- Veikals
Te nepieciešama prece (dažādi vienkrāsaini priekšmeti) un nauda tādā pašā krāsā kā pārdodamā prece (no krāsainā papīra varam izgriezt aplīšus vai taisnstūrus). Vienojamies par noteikumiem, ka pārdevējs zaļās preces pārdod tikai par zaļo naudu, sarkanās – par sarkano utt.
- Krāsainā nedēļa
Katrai dienai izvēlieties savu krāsu. Ja pirmdiena ir, piemēram, zaļā, tad šajā dienā apģērbā jābūt kaut kam zaļam, jāēd no zaļā šķīvja zaļie salāti un jādzer no zaļās krūzes, jābūvē zaļais lego tornis un uz ielas jāskaita zaļās mašīnas.
Daltonisms ir iedzimts
Krāsu redzes traucējumus ierasti saucam par daltonismu. Šādu nosaukumu ieviesis angļu fiziķis un ķīmiķis Džons Daltons, kuram bija krāsu redzes traucējumi, viņš neredzēja sarkano krāsu un pirmais aprakstīja šo redzes īpatnību.
Krāsu redzes traucējumi visbiežāk ir iedzimti un biežāk sastopami vīriešiem. Iedzimtos krāsu redzes traucējumus nosaka gēns, kas saistīts ar X hromosomu. Sievietēm krāsu redzes traucējums ir tikai tad, ja bojātais gēns ir abās X hromosomās.
Lai cilvēks uztvertu krāsas, gaismas impulsam no acs tīklenes jānonāk smadzeņu redzes centrā (tīklenē krāsu redzes uztvere sākas ar tīklenes fotoreceptoriem – vālītēm; ir triju veidu vālītes, kas uztver vienu no trim pamatkrāsām – zilu, zaļu vai sarkanu). Pateicoties šo triju vālīšu mijiedarbībai, cilvēka acs spēj atšķirt 4–10 miljonus krāsu toņu. Savukārt cilvēkam ar krāsu redzes problēmām ir kādas viena veida vālītes darbības traucējums. Ja nefunkcionē neviena vālīte, ir pilnīgs krāsu aklums jeb monohromāzija vai ahromotopsija, tāpēc viss izskatās pelēks. Pavājinātu sarkanās krāsas uztveri sauc par protanomāliju, pavājinātu zaļās krāsas uztveri – par deiteranomāliju, bet zilās (violetās) – par tritanomāliju.
