Linda Veidemane apstiprina, ka pirmie trīs grūtniecības mēneši patiešām ir visriskantākie, tomēr, kurā brīdī par priecīgo ziņu informēt apkārtējos, ir tikai vecāku pašu lēmums. «Pārim nav pienākuma nevienam neko stāstīt, pirms paši nejūtas pārliecināti vai vēl nav veikti izmeklējumi. Ar domu, ka turpmāk dzīvē būs lielas izmaiņas, ir jāaprod.
Īstais brīdis, kad paziņot par gaidāmo bērniņu citiem, būs tad, kad vecāki paši tam jutīsies gatavi.
Vieniem vecākiem prieks par bērniņa pieteikšanos būs tik liels, ka apkārtējiem par to gribēsies pastāstīt uzreiz, citi vecāki uzskata, ka nevienam nekas nav jāsaka, un izvēlas mierīgi baudīt grūtniecības laiku bez liekiem jautājumiem un padomiem.» Piesardzīgākas var būt sievietes, kuras reiz jau ir piedzīvojušas mazuļa zaudējumu. «Ja bijusi rūgta pieredze, partnerim vajadzētu vairāk ieklausīties sievietē un ņemt vērā viņas sajūtas. Tāpēc pārim ir jāizrunā, kad un kā citiem paziņos par priecīgajiem jaunumiem.»
Kad par grūtniecību paziņot darba devējam?
Ja grūtniece ir darba attiecībās, aktuāls ir arī jautājums, kad šo jaunumu paziņot darba devējam. «Viena konkrēta laika, kad to pavēstīt, nav. Darba devēji, tāpat kā dažādu darbu specifika, mēdz ļoti atšķirties. Ja sieviete zina, ka darba devēja attieksme būs pretimnākoša, parasti laikus paziņot par grūtniecību un brīdi, kad plānots doties dekrēta atvaļinājumā, nav problēmu.»
Svarīgi ņemt vērā gan savu pašsajūtu, gan darba specifiku. Ja ir nakts maiņas, visu dienu ir jāpavada, stāvot kājās, darba apstākļi ir kaitīgi (piemēram, jāstrādā piesmēķētās telpās) – ar darba devēju par grūtniecību ieteicams aprunāties laikus, iespējams, darba apstākļus var labāk piemērot grūtniecei.
Korekti aprunāties ar darba devēju būtu arī tad, ja sievietes amats ir specifisks un aizvietotāja atrašanai un apmācībai nepieciešams ilgāks laiks.
Dažkārt sieviete nojauš, ka darba devēja attieksme nebūs labvēlīga, un izvēlas neko neteikt. «Tie mēdz būt gadījumi, kad sievietes alga ir atkarīga no nostrādātajām stundām. Darba devējs vairs var nedot papildu stundas. Tas būs likumiski, taču sieviete būs zaudētāja, līdz ar to samazināsies valsts pabalstu apmērs.»
Svarīgi atcerēties, ka grūtniecība nekad nedrīkst būt iemesls atlaišanai no darba.
Tomēr arī sievietēm nebūtu ieteicams grūtniecības laikā simulēt darbnespēju. Ja sievietei ir slikta pašsajūta vai ir grūtniecības pārtraukšanās draudi, aprūpes speciālists var noformēt darbnespējas lapu vai sniegt darba devējam rakstisku rekomendāciju sievietei uz grūtniecības laiku piemeklēt atbilstošākus pienākumus vai darba posteni.