Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai bērniņš staigātu, jābūt stipriem plecu muskuļiem un nostiprinātām gūžām. Ļoti svarīga pirms staigāšanas ir rāpošana – tā nostiprina muguru, attīsta koordināciju un liecina par labu muskuļu tonusu. Ja bērns, nostājoties četrrāpus, neizplājas kā varde, bet spēj ar ķermeni veidot kaut ko līdzīgu galdam, viņš ir gatavs staigāšanai.
Daba paredzējusi, ka 9–10 mēnešu vecumā bērniņš ceļas kājās. Tas nozīmē, ka mazais ir gatavs stāvēt, nevis staigāt. Nevajag viņu steidzināt, lai mazais pats visu apgūst savā tempā. Kamēr mazais nostiprina stāvēšanas prasmi, paiet apmēram mēnesis. Pēc tam mazais iemācās likt solīti pa labi, pa kreisi, tad veikt kustību ar pagriezienu, tā saukto sānsoli, un vēl pēc tam viņš spēj pieturoties soļot no viena priekšmeta pie otra. Tas nozīmē, ka mazais sper vienu, divus solīšus, pieturas pie sienas, krēsla vai kā cita, tad atlaiž rociņu un soļo tālāk. Kad tas apgūts, bērns gatavs staigāšanai. Mazais parasti tad ir gadu un vienu vai trīs mēnešus vecs. Gada un četru mēnešu vecumā bērnam tiešām būtu jāsāk staigāt.
Kad bērns pats ir gatavs staigāšanai, ir piecēlies un stāv, viņš pats arī iemācīsies staigāt. Turklāt būs priecīgs, ka apguvis šo māku pats!
Citam rāpošana un celšanās stāvus notiek vienlaikus. Citam, kamēr viņš iemācās stāvus izkustēties, paiet nedēļa, citam pāris nedēļu. Katrs bērns attīstās noteiktā tempā. Līdzko bērns spēris pirmos divus trīs soļus, viņš tūlīt arī sāk staigāt. Nedēļa treniņa, un mazais jau spēj šķērsot istabu! Ja bērns sācis staigāt pats (nevis vecāku steidzināts), viņš iet droši un klūp tikai, ja ir ļoti noguris, pārāk sapriecājies vai aizķēries aiz šķēršļa. Taču tad bērns parasti spēj arī pats piecelties.
Ja agri gribas stāvēt
Ir bērni, kas kājās ceļas 6–7 mēnešu vecumā. Visbiežāk tas notiek savā gultiņā, turoties pie redelēm. Bet piecelties stāvus uz cietas grīdas mazais nespēj, jo šāda prasme sešus mēnešus vecam mazulim vēl nav dabiska. Parasti bērns, kurš pārāk agri vēlas stāvēt, neprot no stāvus pozīcijas apsēsties, jo ir pārāk mazs, lai saprastu, kā to izdarīt.
Iespējams, mazais pārāk agri, pavisam maziņš, dzīves pirmajos mēnešos nēsāts vertikālā stāvoklī, kamēr viņam mammas vai tēta rokās bija jāatrodas horizontālā satvērienā.
Agra stutēšanās kājās var liecināt, ka mazais pārāk ilgi turēts gultiņā un nav laists dzīvoties pa grīdu. Iespējams, mazais pārāk agri nēsāts vertikālā stāvoklī (pavisam maziņš, dzīves pirmajos mēnešos), kamēr viņam mammas vai tēta rokās bija jāatrodas horizontālā satvērienā. Varbūt mazais, kad paaudzies, nēsāts vecāku rokās tā, ka abas kājas nokarājas lejup taisnas. Kad bērnu jau drīkst nēsāt vertikālā pozā, viņš ar muguru pret sevi jātur ar vienu paceltu un saliektu kāju, ko zem augšstilba balsta mammas vai tēta roka. Vai arī, nēsājot bērnu ar vēderiņu pret sevi pie sāna, mazuļa kājām jāaptver mammas vai tēta gurns. Nevienā nēsāšanas pozā tās nedrīkst nokarāties lejup taisnas.
Ja bērns pārāk agri ceļas kājās, viņš bieži vien stāv uz pirkstgaliem. Bērni, kas ceļas kājās pārāk agri, parasti negrib rāpot. Tas nav labi, jo gana labi netiek trenēta muguras muskulatūra, kas vajadzīga staigāšanai.
Nedrīkst bērnu staidzināt, turot aiz rokām vai padusēm, liekot viņa kājiņas uz savām pēdām.
Sāks staigāt pats!
Steidzināt celšanos kājās vai staigāšanu nedrīkst! Lielākā kļūda, ko mēdz pieļaut vecāki, – uz kājiņām liek 3–5 mēnešus vecu mazulīti. Lai gan reizēm izskatās, ka viņš spēj noturēties, šajā vecumā tas nav dabiski, jo tik mazs bērniņš pats nespēj noturēt līdzsvaru. Staigāšanu nedrīkst veicināt arī tad, ja sešus un vairāk mēnešus vecs bērns it kā vēlas to darīt. Nedrīkst bērnu staidzināt, turot aiz rokām vai padusēm, liekot viņa kājiņas uz savām pēdām. Bērns vēl nespēj pats noturēt līdzsvaru vertikālā pozā un faktiski karājas vecāku rokās. Šādi pārvietojoties, bērna ķermeņa svars tiek sagāzts vai nu uz priekšu, vai atpakaļ un veidojas nepareizi kustību un gaitas stereotipi. Ja tas vajadzīgs, bērnam sākumā var palīdzēt staigāt, turot viņu nevis aiz rokām vai padusēm, bet pieturot pie krūškurvja apakšdaļas.
Aplams ir arī uzskats, ka mazajam jāpalīdz mācīties staigāt, piedāvājot stumjamās rotaļlietas ar ritenīšiem. Kamēr mazais pats nekustas uz priekšu, stimulēt iešanu ar palīgierīcēm nevajag! Tās var piedāvāt tikai tad, kad bērns jau staigā, prot soļot no viena priekšmeta pie otra.
Speciālisti neiesaka bērnu likt staigulītī, jo poza tajā ir nepareiza un neveicina stājas simetriju. Staigulītī bērns nevar veikt kustību uz sāniem, nevar pietupties un apsēsties, nevar nostāties stabili uz kājām. Bieži staigulītī sēdināti bērni sāk staigāt uz pirkstgaliem, un tad jātērē laiks, lai to labotu.
