Klasiska situācija: konstatējot, ka mēnešreizes kavējas, sieviete veic grūtniecības testu, kurā ierauga divas svītriņas, zvana ginekologam un, ja ļoti paveicas, tuvākajās dienās tiek vizītē. Ārsts, apstiprinot, ka gaidāms bērniņš, saka: «Grūtniecība jums rit vismaz četras piecas nedēļas.» Sievietei tas rada sajūtu – jau mēnesis! Un viņa sāk tīt filmu atpakaļ, kas pa šo mēnesi noticis. Bet ir jāsaprot: īstenībā šīs četras piecas nedēļas sievietes organismā vēl nav bijis auglis, kuru viņas rīcība kaut kādā veidā varētu ietekmēt. Šī vienkārši ir loģiska, pasaulē pieņemta, standartizēta grūtniecības laika aprēķināšana.
Ārsti grūtniecības laiku sāk rēķināt no pēdējo mēnešreižu pirmās dienas.
Tas nozīmē, ka šajā brīdī savā attīstībā finiša taisnē iziet tā olšūna, kas pēc divām nedēļām ovulēs. Tad cikla vidū (tātad it kā jau divās grūtniecības nedēļās pēc standartizētās skaitīšanas) notiek ovulācija, nākamo aptuveni triju dienu laikā – apaugļošanās. Tad vēl četras piecas dienas apaugļotā olšūna peld pa olvadu dzemdes virzienā, līdz nonāk dzemdes dobumā un piestiprinās pie dzemdes sieniņas. Tikai šajā brīdī pakāpeniski sāk veidoties HCG hormons, kurš ir tas, kas iekrāso otro svītriņu grūtniecības testā vai uzrādās, veicot asinsanalīzes. Un tikai šajā brīdī auglim sāk veidoties kopēja asinsrite ar māti, kad tas, ko sieviete ēd, dzer vai vispār dara, potenciāli varētu to ietekmēt. Turklāt šī asinsrite ir pavisam sīki, ar mikroskopu saskatāmi asinsvadi. Tātad, ja pozitīvais grūtniecības tests ir pāris dienu pēc tam, kad bija jāsākas mēnešreizēm, kopēja asinsrite mammai un auglim ir vien aptuveni nedēļu.