Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
«Iemesli, kāpēc sievietei (un arī vīrietim) ir grūti saņemties otrajam bērniņam, var būt daudzi un dažādi,» stāsta psihoterapeite Ilze Novikova. «Bieži vien tie var būt saistīti ar piedzīvoto psihoemocionālo traumu grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību periodā, kā arī ar fiziski traumatisku pirmo dzemdību vai grūtniecības pieredzi, ko ir grūti aizmirst.
Ja sieviete ir saskārusies ar problēmām pirmā bērniņa ieņemšanas procesā, piemēram, piedzīvojusi spontāno abortu vai mākslīgo apaugļošanu, kas viņas psihei ir traumatisks notikums, tad arī tas var traucēt pieņemt lēmumu otro reizi kļūt par māmiņu, jo viņa izjūt bailes no iespējamās atkārtotās neizdošanās.» Taču ne tikai. Dažkārt satraukuma iemesls var būt arī bažas par to, vai ģimenei pietiks resursu vēl vienam bērnam.
«Sievietei jāpārdomā visi sevi satraucošie jautājumi, lai pēc otrā bērna ienākšanas ģimenē viņa spētu vairāk uzmanības pievērst tikko dzimušajam, kā arī atrast laiku pirmdzimtajam, sev un partnerim.»
Jautājumi, kas var radīt satraukumu, domājot par otro bērnu ģimenē
- Vai otrās dzemdības būs tikpat grūtas kā pirmās?
- Kur es dzemdēšu? Vai atkal būs jācieš sāpes?
- Vai pietiks līdzekļu, lai uzturētu divus bērnus?
- Kas būs ar darbu un darba iemaņām, ja nepaspēju atgriezties darbā pēc pirmā bērna kopšanas atvaļinājuma?
- Vai mans ķermenis jau ir gatavs otra bērniņa iznēsāšanai?
- Cik ilgam laikam jāpaiet, lai mans ķermenis atkal būtu gatavs grūtniecībai?
- Vai spēšu abus bērnus mīlēt vienādi?
- Vai varēšu tikt galā ar abiem bērniem?
- Vai dzīvesbiedrs mani pietiekami atbalstīs?
- Vai atliks laiks sev?
- Kuri būs atbalstošie cilvēki pirmajos mēnešos?
- Kurš nodarbosies ar vecāko bērnu, kamēr es barošu maziņo?
Bailes, ka nāksies emocionāli attālināties no vecākā bērna vai viņš varētu kļūt greizsirdīgs un nodarīt pāri mazākajam, kā arī bailes, ka mamma nespēs sadalīt uzmanību un mīlēt abus vienlīdzīgi, ir pašsaprotamas.
«Ideālie stāsti par supermammām mēdz radīt ilūziju, cik it kā viegli ir visu savienot. Realitātē kaut kam jāpaliek ārpus borta – vai nu tā ir karjera, darbs, laiks ar dzīvesbiedru, vai uzmanība vecākajam bērnam. Ir grūti 24 stundās salikt visu atkal tā, kā ir bijis pirms tam,» iesaka psihoterapeite.
Kāda ir motivācija otram bērnam?
«Ir svarīgi izvērtēt motivāciju, kāpēc sieviete grib otru bērnu. Ja visi jautā, kad tad būs nākamais, un draudzenēm dzimst otrie, viņa var sajust apkārtējo spiedienu, apjukumu un sev iestāstīt, ka viņai arī vajag kā citiem. Ja sievietei ir jāsaņemas, jāpārvar bailes nākamajam, tad varbūt viņa tam nemaz nav gatava? Vai partneris arī ir vienisprātis?
Godīgi pašai sev ir jāuzdod šie jautājumi un jāsaprot, vai viņa ir gatava ar prieku bērnu iznēsāt, viņu dzemdēt, barot, naktīs celties, būt ar viņu ļoti ciešā emocionālā kontaktā pirmajā gadā.
Sievietei jādara tā, kā viņa grib, tā ir viņas dzīve, viņas ikdiena, viņas lēmums. Svarīgi nedarīt to, ko citi grib, ķeksīša pēc. Lēmums par bērniņu jāsajūt ar sirdi, nevis jāizdomā ar prātu,» smaidot piebilst Ilze Novikova.
Izrunāties un plānot
Ne tikai pirmā, bet arī otrā bērna ienākšana ir emocionāls pārbaudījums gan pašai sievietei, gan partnerattiecībām, jo ir tik daudz nezināmā, no kā rodas trauksme. Ar diviem bērniem māmiņai paliek vēl mazāk laika sev, tāpēc nereti sievietei ir bailes pazaudēt hobijus un vienatnes brīžus. Psihoterapeite uzsver, ka sievietei ir svarīgi saprast un konkretizēt, no kā tieši ir bail un vai šīm bailēm ir kāds reāls pamatojums. Kad cēlonis noskaidrots, tad var sākt meklēt iespējamos risinājumus, lai tās mazinātu.
Reizēm tikai šķiet, ka varētu būt grūti, lai gan risinājums var izrādīties gaužām vienkāršs.
Izplānota ikdiena, paredzamie piesaistāmie palīgi un saplānošana – kurš aizvedīs vecāko bērnu uz dārziņu, kurš uztaisīs pusdienas, pieskatīs bērnus, kamēr vecāki atpūšas, un tā tālāk.
«Ja bailes no grūtniecības ir saistītas ar ārstu vai dzemdību pieņēmēju, jāmēģina saprast, kas tieši bija tas, kas ietekmēja topošās māmiņas attieksmi. Varbūt tā ir bijusi ārstu neprofesionalitāte, vardarbība, neparedzētas un neizprastas lietas no ārstu puses dzemdību laikā (piemēram, stimulācija), un tādā gadījumā jārod iespēja izrunāt ar mediķiem vai vecmāti sāpīgos jautājumus un nolemt, ko otrajās dzemdībās varētu darīt citādāk,» ierosina Ilze Novikova.
Bet, ja ir bijušas traumatiskas dzemdības, ķeizargrieziens, paliekošas rētas vai izmainījušās ķermeņa aprises, palīdzēt var rūpes par sevi, sava ķermeņa pieņemšana un jaunā veidola iemīlēšana. Reizēm tomēr pieredze bijusi tik sāpīga, ka pašas spēkiem grūti tikt galā, tad noteikti jāmeklē psihologa vai psihoterapeita palīdzība.
Papīrs un zīmulis
Pārvarēt nedrošību un bailes var palīdzēt ne tikai psihoterapeits, bet arī citas atbalsta personas, piemēram, dūla vai pirmās emocionālās palīdzības (PEP) mamma. Viņas var būt klātesošas no pirmsgrūtniecības perioda līdz pat dzemdībām un bērna trīs gadu vecumam.
Ģimenes atbalsta centri organizē seminārus par otrā bērna ienākšanu ģimenē, uz kuriem vecāki atnāk paklausīties, lai saprastu, vai viņi ir gatavi otrajam bērniņam.
Ginekologs vai ģimenes ārsts var palīdzēt noskaidrot, vai sievietes ķermenis fizioloģiski ir gatavs nākamajai grūtniecībai. Emocionāli mammai jābūt pārliecinātai, ka viņa ir gatava atkal pāriet uz mazāku stundu miega režīmu un ka ir atpūtusies un izgulējusies. Lai galvā neveidotos haoss, kur dominē bailes, ģimenes psihoterapeite Ilze Novikova ierosina paņemt baltu lapu un zīmuli, atrast brīvu brīdi un klusu vietu un uzrakstīt lietas, kas patika pirmajā grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā un ko vēlētos citādi otrajā grūtniecībā un dzemdībās.
«Izjūtu vai mirkļu kolāžas veidošana var palīdzēt ieraudzīt tās pozitīvās lietas, ko sieviete no iepriekšējo dzemdību piedzīvojuma (piemēram, feina vecmāte vai ginekologs, skaistais satikšanās mirklis ar bērnu vai kas cits) var paņemt līdzi nākamajā dzemdību ceļojumā.»
Vēlams neaizmirst pierakstīt, kuras varētu būt klātesošās atbalsta personas (mamma, ārsts, dūla, vīrs), kādas ir paredzamās grūtības, kāda ir dzīvesbiedra attieksme un kāda ir viņa loma un iespējas atbalstīt. Visbeidzot atzīmēt nepatīkamās lietas un paredzamās nepatīkamās lietas, kas var atkārtoties. Ja tās ir, piemēram, negulētas naktis, tad jāieplāno, ka bērnu tēvs varētu atļaut sestdienas rītos mammai ilgāk pagulēt un parūpēties par bērniem.
Gribēt ar prātu
Mēdz teikt, ka dzemdību sāpes aizmirstas itin drīz, jo par tām stiprāks ir milzīgais prieks par bērna ienākšanu ģimenē. Kad pirmdzimtais ir izaudzis lielāks, atmiņa par pārdzīvoto grūtniecībā, dzemdībās vai pēcdzemdību periodā pagaisusi, tad sievietei varētu būt vieglāk plānot otro grūtniecību. «Ja ir mainījies dzīvesbiedrs, reizēm sievietes domā – ja viņa nav jutusi atbalstu iepriekšējās attiecībās ar pirmo mazuli, tad, iespējams, viņa būs emocionāli gatavāka otram bērniņam.
Taču, ja bērniņa plānošana notiek attiecību sākotnējā stadijā, «rozā briļļu» periodā, jābūt gatavai, ka reiz brilles var krist un tad nāksies ieraudzīt partneri citā gaismā. Īpaši strauji tas notiek tieši pēc bērna piedzimšanas.»
Vieglāk pārdzīvot iepriekšējo negatīvo dzemdību pieredzi reizēm ļauj pievēršanās jaunam dzīvesstilam, dzīves filozofijai vai skatījumam, kā arī citu vērtību izveidošanās. Bērns var tikt ieraudzīts nevis kā apgrūtinājums, bet dzīves skolotājs un vērtīga pieredze. Sievietei piemīt pašdziedinoši resuri, kuri ieslēdzas, ja viņa pavada laiku ar sevi, pieņem un iemīl sevi un parūpējas par savu labsajūtu. Vēl kāds svarīgs aspekts ir šāda svarīga jautājuma uzdošana sev: «Vai es gribu otru bērnu ar prātu vai sirdi?»
