Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
1
-
0
-
4
-
0
-
0
-
0
-
Vairums māmiņu ļoti satraucas, vai mazais svarā pieņemas pietiekami, vai neēd par maz vai par daudz. Taču pārāk saspringta sekošana vesela mazuļa gramu pieaugumam rada tikai nevajadzīgu stresu un spriedzi, nervozu noskaņojumu arī bērniņam.
Iznēsāts, vesels mazulis piedzimst apmēram 3100–3500 gramu smags. Zēniem ķermeņa svars parasti ir nedaudz lielāks nekā meitenēm. Daži mazuļi piedzimstot sver virs 4000 gramiem vai mazāk par 2500 gramiem. Ja jaundzimušā svars ir mazāks, viņš jāēdina biežāk, līdz svars sasniedz trīs kilogramus.
Pirmais mēnesis
Pirmajās 3–4 dienās pēc dzemdībām jaundzimušais zaudē daļu svara – apmēram 7–10% jeb 250–400 gramu. Svara zudums galvenokārt saistīts ar nelielo māmiņas piena daudzumu pirmajās dienās pēc dzemdībām, kā arī to, ka mazais pirmo reizi nokārto savas mazās un lielās darīšanas. Apmēram 4.–5. dienā pēc dzemdībām bēbītis sāk pieņemties svarā un apmēram desmitajā dienā sver tikpat daudz, cik piedzimstot. Kamēr bērniņš atgūst zaudētos gramus, viņš var būt ļoti miegains un lēns, tāpēc jāēdina pēc pirmā pieprasījuma vai, ja mazais daudz guļ, jāmodina uz kārtējo ēdienreizi. Ēšana jaundzimušajam prasa lielu piepūli, tāpēc nereti pirmajās nedēļās zīdainim pietrūkst spēka apēst nepieciešamo daudzumu piena. Lai paēstu, vairumam bērnu pietiek ar apmēram 15 minūtēm, taču slinkie mazuļi var zīst ilgāk – 30–40 minūtes. Mazuļa svara izmaiņām pirmajā dzīves mēnesī tiek pievērsta lielāka uzmanība, lai izvērtētu, kā mazais iejuties šajā pasaulē.
Parasti ārsts izlemj, vai nepieciešams mazuli svērt katru nedēļu vai arī pietiek ar svēršanos reizi mēnesī.
Pirmais pusgads
Tā kā pirmajos sešos dzīves mēnešos mazuļa kustības ir ierobežotas, viņš svarā pieņemas straujāk nekā vēlāk – vidēji 800 gramu mēnesī. Parasti jau pirmajā pusgadā mazuļa svars divkāršojas. Tomēr svara pieaugums katram mazulītim notiek individuāli – nav jāraizējas, ja svars pieaug lēnāk (apmēram 500–600 gramu mēnesī), svarīgākais, ka tas pieaug. Dabā iekārtots, ka ir gan apaļīgāki, gan kalsnāki un trauslāki zīdaiņi. Ir bērniņi, kuriem vienmēr ir laba apetīte un kuri ēd pilnīgi pietiekami, bet svarā pieņemas maz, un ir bērniņi, kuri svarā pieņemas ļoti ātri. Tas saistīts ar vielmaiņu – kalsnajiem bērniņiem tā ir ātrāka, tāpēc zemādas tauki veidojas mazāk. Un otrādi.
Apmēram četru mēnešu vecumā vienaudžus panāk bērniņi, kuri piedzimstot svēruši mazāk par trim kilogramiem.
Katrs mazulis aug un svarā pieņemas individuāli, tāpēc vienīgais un galvenais rādītājs ir mazuļa labsajūta. Ja bērniņš ir priecīgs, apmierināts un attīstās atbilstoši vecumam, kaut gan svara palielinājums ir niecīgs, viss kārtībā.
Otrais pusgads
Otrajā dzīves pusgadā mazais kļūst arvien kustīgāks, piemēram, veļas uz vēdera, sāk līst un rāpot, celties kājās. Šīm nodarbēm bērns patērē ļoti daudz enerģijas, tāpēc viņa svars pieaug lēnāk – vidēji 500 gramu mēnesī. Gadās, ka kādu mēnesi bērniņš mazāk pieņemas svarā, taču izstiepjas garāks par diviem trim centimetriem. Un tas ir normāli. Bērniņš nav katru dienu jāsver un jāmēra, lai pārliecinātos, vai mazais pieņēmies svarā. Katrs mazulis aug un svarā pieņemas individuāli, tāpēc vienīgais un galvenais rādītājs ir mazuļa labsajūta. Ja bērniņš ir priecīgs, apmierināts un attīstās atbilstoši vecumam, kaut gan svara palielinājums ir niecīgs, viss kārtībā. Speciālista konsultācija nepieciešama, ja mazuļa svars nepieaug vispār un parādās vēl kādi simptomi, piemēram, slikta ēstgriba, miegainums, bāla ādas krāsa.
Ja nekļūst smagāks
Ja mazulis svarā pieņemas minimāli vai arī viņa svara pieaugums apstājas, noteikti vajadzētu konsultēties ar bērna ārstu. Iespējams, būs nepieciešams veikt asins un izkārnījumu analīzes, lai noskaidrotu, kāpēc tā notiek. Biežākie iemesli, kāpēc mazais slikti pieņemas svarā, ir anēmija (mazasinība), celiakija, iedzimtas vielmaiņas slimības, parazīti, trūkst vitamīnu, iespējams, ka organisms nespēj pieņemt vai pārstrādāt kādu uzturvielu. Ārsts arī izvērtēs mammas un mazuļa ēdienkarti, ieteiks to paplašināt vai kādu produktu izslēgt. Ja ārsts uzskatīs par nepieciešamu, viņš var mazuli nosūtīt uz papildu izmeklējumiem, piemēram, ultrasonogrāfiju, vai konsultāciju pie speciālistiem, piemēram, endokrinologa, alergologa.
Pirmajā dzīves gadā bērns lielu daļu laika pavada guļus vai sēdus, un šeit arī slēpjas aptaukošanās lielākā problēma – uzņemtais kaloriju daudzums netiek pietiekami izmantots fiziskām aktivitātēm.
Pārāk apaļš?
Ja bērniņš ēd daudz un kļūst arvien apaļīgāks, vecāki uztraucas, vai viņam neveidosies liekais svars. Speciālisti uzskata, ka liekais svars var veidoties gan bērniem, kuri ēd māmiņas pienu, gan mazuļiem, kas tiek ēdināti ar mātes piena aizstājēju. Pētījumi pasaulē rāda, ka aptaukošanās biežāk vērojama bērniem, kas netiek zīdīti. Tas tāpēc, ka no krūts ēdināti bērni jau agrīnā vecumā kļūst atvērtāki dažādām garšas izjūtām un ir ar mieru pamēģināt ko jaunu, jo mātes piena garšas īpatnības mainās atkarībā no tā, ko ēdusi mamma. Savukārt ar mammas piena aizstājēju ēdinātiem bērniem ir lielāka tieksme uz viena veida ēdienu. Ja mazulis, ēdot māmiņas pienu, kļūst arvien apaļāks, ēdināšanu no krūts noteikti nevajag pārtraukt. Iespējams, mazuļa svars nepieaugs, ja mamma atteiksies no kalorijām bagātiem produktiem un uzturā lietos mazāk tauku un ogļhidrātu. Mātes piena aizstājējā kaloriju daudzums parasti ir sabalansēts, tāpēc īpaši jāraugās, lai pirmie papildēdieni nav kalorijām pārbagāti. Ja bērna vielmaiņa vēl nav gatava pārstrādāt kalorijām pārbagātu ēdienu (piemēram, saldas tējas, sautējumus ar lielu devu sviesta vai putukrējuma u.c.), tas pārvēršas tauku šūnās. Turklāt pirmajā dzīves gadā bērns lielu daļu laika pavada guļus vai sēdus, un šeit arī slēpjas aptaukošanās lielākā problēma – uzņemtais kaloriju daudzums netiek pietiekami izmantots fiziskām aktivitātēm.
Zīdainis nekad neprasīs ēst, ja viņa organismam pēc tā nebūs vajadzības!
Ēšanas instinkts
Vairums māmiņu ļoti satraucas, vai mazais svarā pieņemas pietiekami, vai neēd par maz vai par daudz. Taču pārāk saspringta sekošana vesela mazuļa gramu pieaugumam rada tikai nevajadzīgu stresu un spriedzi, nervozu noskaņojumu arī bērniņam. Speciālisti ir vienisprātis, ka vesels bērns nekad neēd par maz, tā vienkārši nemēdz būt. Neviens vesels bērns, kuram ir pieejama pārtika, neļaus sev nomirt badā, jo ēšanas instinkts bērnam ir iedzimts. Parasti bērns pats jūt, kad viņš ir izsalcis un kad paēdis, un par to informē vecākus, piemēram, zīdainis raud, lielāks bērns pats sniedzas pēc ēdiena. Un otrādi – zīdainis nekad neprasīs ēst, ja viņa organismam pēc tā nebūs vajadzības.
- Eksperimenta laikā bērniem, kuri jau rāpo, brīvi piedāvāja dažādus pārtikas produktus. Analizējot bērnu pašu izvēlēto pārtiku, izrādījās, ka tā ir sabalansēta. Bērni neizvēlējās saldumus, kā varēja gaidīt, bet gan rīkojās pareizi no uzturzinātnes viedokļa. Bērnu izvēlētā pārtika bija ļoti dažāda un neparedzama, tomēr piemērota katram bērnam.
- Arī mazi bērni priecājas par garšas daudzveidību, noskaidrots kādā pētījumā. Nav tā, ka bērniem garšo tikai saldumi, visu veidu makaroni u.tml. Mazuļiem dažkārt garšo arī kaut kas ass, skābs, rūgts. Vienīgi pavisam maziem bērniem nevajadzētu piedāvāt ļoti asus un stiprus ēdienus, jo viņu kuņģa un zarnu trakts tam vēl nav piemērots.
- Garšas pētnieki atklājuši: lai saprastu, vai kāds produkts garšo vai ne, cilvēkam tas jānogaršo līdz pat desmit un vairāk reizēm. Tāpēc, ja bērns pret kādu produktu izturas noraidoši, iespējams, viņš to vēl nav iepazinis.
- Pētījumā novērots, ka bērni, kuri mazotnē pārtikuši no vienmuļa ēdiena, vēlāk tiecas pēc spilgtiem aromātiem, piemēram, kečupa, čipsiem, hamburgeriem u.c.
