No vienas puses, gaidīšanas laikā būtu jālolo pēc iespējas pozitīvākas emocijas… Vai šis maz ir īstais brīdis, lai ielūkotos savos tumšajos skapjos un izpurinātu skeletus, kas tur apputējuši guļ? No otras puses, nav īpaši godīgi gaidīt no grūtnieces – citiem no tevis un tev pašai no sevis, lai tu justos tikai labi. Bet tu – tāpat kā katrs cilvēks – taču vari justies visādi. Bažīties par to, vai vari vai nevari šobrīd atļauties bērnu. Tevi var nomākt attiecības ar gaidāmā bērna tēvu – vai tās sniedz drošības izjūtu? Varbūt tu jūties trauksmaina, jūties slikti, bet diezin vai spēj noformulēt vārdos, kāpēc? Vai tev ir bail? Vai tev ir dusmas? Vai tu jūti riebumu vai greizsirdību uz kādu?
Kāda ir bijusi tava iepriekšējā pieredze? Varbūt neveiksmīga? Varbūt tikai tagad – savas pirmās grūtniecības laikā – tu sāc pastiprināti domāt par to, kāda bijusi tava mamma? Varbūt mamma ir mirusi? Varbūt ir dzīvāka par dzīvu, bet īsti tuvas jūs nekad neesat bijušas? Un tev vienmēr ir šķitis, ka ar to kaut kā var sadzīvot, dzīvot… Bet tikai tagad tu saproti, cik ļoti tas sāp.
Vai to vispār kādam drīkst teikt, bet – ko lai tu iesāc ar savu grūtniecību, kura radusies varmācīgi? Vai tu vispār gribi to bērnu? Bet bērns jau ir, jau top. Kā tad būt, kā sadzīvot ar savām jūtām par to, kā ir?
Mākslas terapija var palīdzēt nodibināt kontaktu ar to, ko tu īsti jūti, kad trūkst vārdu, lai runātu par to, ko tu jūti. Kad trūkst cilvēku, ar ko runāt. Kad tu nespēj runāt, bet jūti, ka ir smagi.
Ko tu vēlies sasniegt?
Mākslas terapijā var atraisīties visdažādākie pārdzīvojumi un jūtas, ar kurām ikdienā nemaz negribas saskarties. Tad ir svarīgi neaizlaisties un mēģināt iesākto pabeigt. Taču atšķirībā no citām dzīves situācijām tev ir tikai deviņi mēneši, lai nonāktu līdz kaut kādam pieņemamam rezultātam. Tāpēc parasti mākslas terapeits ar klientu slēdz kontraktu. Kontrakts paredz, cik reižu jūs tiksieties – desmit vai divdesmit vai līdz dzemdībām, un tad ir loģisks un dabisks pārtraukums. Laika robežas, cita starpā, liek arī mobilizēties – ko tu īsti gribi pagūt?
Kāda var būt mākslas terapija?
Ja tā drīkst novērtēt, visvieglākā ir mākslas terapija studijā. Ir telpa un materiāli, ir sapulcējušies cilvēki, lai radītu mākslu. Iespējams, terapeitam ir ne tikai terapeita, bet arī mākslas pedagoģijas zināšanas, viņš var sniegt arī kādu padomu kompozīcijā, krāsu un materiālu mācībā.
Jebkurai mākslai – vai nu tu uz to skaties, vai mēģini radīt pati – piemīt katarses funkcija. Iespējams, kādā brīdī tu izraudies, un kļūst vieglāk.
Mākslas terapija var norisināties grupā un individuāli. Parasti mākslas terapija ilgst pusgadu. Tās ir 20–24 tikšanās vienu reizi nedēļā, kas ilgst pusotru stundu.
Sarunas par radīto mākslas darbu
Varbūt tu zīmē. Un redzi, ka esi uzzīmējusi briesmoni… To, kurš tevi ir mocījis, baidījis un sāpinājis. Un dara to vēl tagad.
Varbūt tev palūgs izveidot/ uzzīmēt, kādi ir tavi resursi, lai īstenotu savas vēlmes, vajadzības. Tavi iekšējie resursi. Un arī tajos tu ielūkosies pirmoreiz mūžā. Tu domā, ka varētu justies labi, ja tev būtu mīkstas mēbeles, mājīga virtuve, kur var pagatavot labu maltīti; sveces, ceļojumi… Bet ne vienmēr tas ļauj justies tā, kā biji cerējusi. Protams, laiks, nauda un vara arī ir resursi… Bet resursi ir arī spēja uzņemties atbildību, spēja izturēt augstu stresa līmeni, attapība. Šos resursus vari izmantot savā labā. Bet tikai tad, kad esi apzinājusies, ka tev tie piemīt.
Tavi iekšējie resursi ir tavas personības īpašības, kuras, ja tās apzinies, var kļūt par tavu spēku. Ar savu neatlaidību tu kaut ko vari panākt. Dusmas var pārvērst lielā enerģijā, kura ļauj paveikt kādu darbu, kam sen nav atlicis ne laika, ne vēlēšanās.
Mākslas terapijas veidi:
* vizuāli plastiskās mākslas terapija,
* mūzikas terapija,
* dejas un kustību terapija,
* drāmas terapija.
Mākslas terapeitu vari atrast: