Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Īpaši aktuāli tas kļūst brīdī, kad mazais nupat devies lielajā dzīvē – uz bērnudārzu, uz savu pirmo pulciņu vai nodarbību dzīvē. Kā bērnam to palīdzēt apgūt, skaidro psiholoģe Kristiāna Kalniņa.
Bērni, kas nupat sākuši apmeklēt bērnudārzu, visticamāk, jaunajā vidē jau ir mazliet iedzīvojušies, un tieši šajā laikā jau varam novērot, cik labi mazais iejuties un gatavs pieņemt citu pieaugušo noteikumus, kas, ļoti iespējams, atšķiras no mājās esošajiem. Līdzīgi arī ar bērniem, kuri sākuši kādas nodarbības, piemēram, mūzikas skolā vai sporta treniņos.
Tikai līdz ar pirmo nopietno pieredzi ārpus mājas mēs tā pa īstam varam saprast, kā mūsu atvase rīkosies tur, kur noteikumus nosaka citi pieaugušie, un cik lielā mērā bērns ir gatavs sadzīvot ar šiem noteikumiem un tiem pielāgoties. Protams, katram bērnam spēja sekot noteikumiem un tos ievērot atšķiras jau no dabas – pastāv bioloģiskas atšķirības bērnu smadzeņu darbībā jeb bērna temperaments, kas arī nosaka, vai mazajam kopumā dzīvē būs vieglāk pielāgoties citu izvirzītajiem noteikumiem un apturēt sevi, pat ja ļoti gribas darīt pa savam.
Tomēr līdz skolas vecumam pieaugušie var ļoti daudz darīt bērna labā, lai šo prasmi palīdzētu apgūt, tostarp arī ārpus mājām – vienkārši pamazām vingrinoties ievērot jaunos noteikumus.
Jā, mums, vecākiem, reizēm var nepatikt tā vai cita prasība jaunajā vidē, tāpēc ir vērts izvērtēt, vai nepatika pret noteikumiem ir pamatota un apstrīdēšanas vērta vai arī tā vienkārši ir jauna pieredze gan vecākiem, gan bērnam. Piemēram, censties nosēdēt mierīgi, kad to prasa skolotāja, un nestaigāt pa telpu ir pavisam pieņemama prasība, kas mazajam sākumā patiešām var būt grūti izpildāma.
Starp citu, sākumā ļoti daudzos pulciņos un nodarbībās pavisam maziem bērniem ir atļauts būt kopā ar vecāku – tā ir laba iespēja vērot savu bērnu un izskaidrot noteikumus arī vecākam pašam. Vislabāk savam bērnam iespējams palīdzēt tad, ja sadarboties ir gatavas abas puses – gan vecāki, gan skolotāji vai nodarbību vadītāji.
Populārākie raksti
Mainās bērna dienas režīms
Uzsākot bērnudārza vai skolas gaitas, nereti mainās bērna dienas ritms, un tas var radīt grūtības pielāgoties jaunajai situācijai. Piemēram, ir daudz mazāk laika, lai pamostos, apģērbtos, pabrokastotu, iztīrītu zobus un sagatavotos iziešanai no mājas.
Īpaši grūti tas ir bērniem, kuri iepriekš pieraduši iet gulēt un celties samērā vēlu, – bērns no rīta vairāk noguris, ir vairāk stresa, un tad arī dārziņā vai skolā daudz grūtāk saņemties darbam. Gulētiešanas laiku vieglāk mainīt pakāpeniski: sākumā pāris dienu likt bērnu gulēt vien 15 minūtes agrāk par ierasto laiku, pēc tam nākamās dažas dienas – vēl par 15 minūtēm agrāk, un tā, kamēr nemanāmi sasniegts vēlamais gulētiešanas laiks.
Iepriekš paredzama kārtība
Rīta cēlienu mierīgāku darīs skaidri paredzama kārtība – plāno kopā ar bērnu, ko viņš vilks mugurā, ko ēdīs, cikos jāiziet no mājas un citus svarīgos rīta darbiņus. Lai mazais saprastu, kādā secībā viss notiks, varat kopīgi pētīt pulksteni un rēķināt, cik daudz laika vajadzēs katrai darbībai, – tā pamazām bērns apgūs arī pulksteni. Savā ziņā skaidri paredzams ritms mājās palīdzēs ne tikai bērnam, bet arī vecākiem pašiem, kuriem taču arī jāpielāgojas jaunajai situācijai.
Jaunos noteikumus var mācīties apgūt arī mājās
Palīdzēt bērnam apgūt sākumā neierastos noteikumus var arī mājās, it kā sākumā svešo kārtību padarot par savējo. Piemēram, kā dārziņā ēd pusdienas? Varbūt kaut ko jaunu un lietderīgu no bērnudārza tradīcijām mazais var iemācīt arī vecākiem? Varbūt pēc ēšanas bērnudārzā katrs aiznes savu šķīvīti prom, varbūt skaļi novēl labu apetīti, varbūt īpašā veidā padod galda biedram šķīvi?
Mācās ieklausīties pieaugušajā
Rūpējies, lai bērns zina, kas un kā notiek dārziņā, treniņā vai pulciņā, – pastāsti to viņam, tā bērns jutīsies drošāk. Pie tā var radināt arī pavisam mazu bērnu – darot kaut ko kopā, stāsti, kas tagad notiks, ko tu dari. Piemēram, palīdzot mazajam apģērbties, uzvelkot apavus vai gatavojot ēst, vari skaļi komentēt savas darbības un pastāstīt, kas tagad notiek. Tā mazais gan mācās ieklausīties pieaugušajā, gan pierod, ka viņam tiek stāstīta notikumu gaita.
Mīļa rotaļlieta drošības izjūtai
Ja mazais jaunajā vietā jūtas vientuļš un viņam ir grūtāk pierast visu dienu pavadīt bez mammas un tēta, var kopīgi nolemt, kādu lietu no mājām bērns varēs paņemt līdzi, lai tā padarītu ikdienu vieglāku. Visbiežāk tā ir kāda no bērna iemīļotajām rotaļlietām, kas mazajam svešajā vidē ir sava veida vecāku aizstājēja – pazīstama un mīļa lieta, kas dod drošības izjūtu. Katrā dārziņā var būt atšķirīgi noteikumi, kādas rotaļlietas un kad bērni drīkst ņemt līdzi, kurā laikā ar tām rotaļāties, taču šīs lietas uzdevums ir pavisam cits – radīt drošību.
Svarīgs brīvais laiks rotaļām
Atvēli zināmu laiku paša bērna interesēm – īpaši tagad, kad viņa diena bērnudārzā vai skolā ir ļoti strukturēta un visu nosaka pieaugušie. Īpaši svarīgas ir fiziskās aktivitātes un rotaļas, vislabāk, protams, svaigā gaisā. Būtiski, lai mazais pats var izvēlēties, kādas spēles spēlēt un ar ko nodarboties savā brīvajā laikā. Bērni nereti izteikti pretojas noteikumiem un pārkāpj robežas tad, kad jūtas pārlieku kontrolēti un viņiem pietrūkst brīvas izvēles ikdienā.
Jālūdz palīdzība pieaugušajam
Māci bērnu pamazām uzņemties atbildību par savu labsajūtu un arī nedaudz rūpēties par savu drošību – tik lielā mērā, cik mazais to spēj savā vecumā. Tas nozīmē – vajadzības gadījumā vērsties pie pieaugušā un lūgt palīdzību. Bērnam tas noteikti ir jāpasaka ļoti konkrēti un tieši, kā arī jāpaskaidro, pie kuriem pieaugušajiem bērnudārzā vai nodarbībās var vērsties un kas būtu jāsaka.
