Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Lasītprasme nav no iemaņām, kas izveidosies pati no sevis bez pieaugušo līdzdalības,» skaidro Āgenskalna Mazās burtiņu skoliņas vadītāja un pedagoģe Rūta Milgrāve, uzsverot, ka lasīšana ir tehniska prasme, kuras procesā ir jāveido labvēlīga un dabiska vide bērniem.
Kad bērniņš jau ir paaudzies, vecāki sāk aizdomāties, kad ir īstais laiks, lai mazajam sāktu mācīt burtiņus.
Rūta Milgrāve stāsta, ka jau zīdainītim varam piedāvāt ieklausīties burtu skaņās, piemēram, teikt vārdu lampa un ar īpašu intonāciju uzsvērt L skaņu.
Citi lasa
«Divu triju gadu vecumā, kad bērna valoda sāk veidoties aktīvāk, vecāki var sākt pievērst uzmanību burtiem un iepazīstināt ar tiem bērnu, piemēram, var iegādāties kartītes, uz kurām ir zīmējums un attēlots konkrēts burts. Taču nevajadzētu bērnam radīt priekšstatu, ka tikai un vienīgi mārītes zīmējums saistās ar M skaņu un burtu. Tāpēc vēlams iegādāties arī citus kartīšu komplektus, kur M burtam būtu cits zīmējums,» iesaka pedagoģe.
Kā radīt bērnā interesi?
Protams, attīstības ziņā bērni ir ļoti dažādi, vienam interese par burtiņiem rodas jau pavisam agrā vecumā, citam pati no sevis šāda interese nemaz neradīsies. Dažkārt vecāki satraucas, kāpēc tā notiek. «Viens no izskaidrojumiem – bērns neizprot, kāpēc viņam liek mācīties burtiņus. Turklāt jāņem vērā – ja nav motivācijas, arī vēlme neradīsies. Lai bērnu ieinteresētu, vecāki neuzkrītoši var pievērst viņa uzmanību tam, cik svarīga ir lasīšanas prasme. Esot ārpus mājām, piemēram, skaļi izlasām norādes, lai zinātu, kur ir jādodas. Vai arī lasām priekšā tekstu datorā vai ziņas telefonā. Protams, svarīgi, lai bērns arī redz, ka vecāki ir draugos ar grāmatām – paši lasa, kā arī piedāvā mazajam klausīties priekšā lasīto. Ja bērnam patīk automašīnas, var, piemēram, iegādāties žurnālu ar dažādu marku automašīnām un uzspēlēt šādu spēli: vecāki kopā ar bērnu uzraksta uz papīra lapas mašīnas markas nosaukumu (piemēram, audi), kaut arī bērns vēl neprot lasīt, sauc priekšā burtus, bērns šos burtus uzraksta un tad pieliek klāt pie attiecīgā auto attēla,» iesaka pedagoģe.
Runas prasme
Rūta Milgrāve uzsver, ka būtiska nozīme lasītprasmes apguvē ir pareizai skaņu izrunai, un to var veicināt jau kopš zīdaiņa vecuma. «Sarunājoties ar bērnu, pieaugušajiem jācenšas vārdus nosaukt un izrunāt pareizi. Ja tomēr triju gadu vecumā bērnam dažas skaņas ir grūti izrunājamas, ir jāmeklē logopēda palīdzība. Citādi burtu, kuru ir grūti izrunāt, vēlāk ieraugot zilbē vai vārda sastāvā, bērns, visticamāk, nevēlēsies izlasīt. Ja tomēr pareizai skaņu izrunai nepieciešams ilgāks logopēda darbs, šajā laikā vecāki var izveidot lasāmo tekstu ar vārdiem un zilbēm, kuros nav šīs grūti izrunājamās skaņas. Var darīt šādi: ja lasāmajā tekstā parādās vārds ar grūti izrunājamo skaņu, vecāki paši to nolasa bērnam priekšā.»
Rotaļas ar burtiem
«Pirmsskolas vecumā gandrīz visas lietas bērni vislabāk uztver un izzina ar rotaļas palīdzību, jo tas ir dabisks process, un ar savu atvērtību tiecas pretī katram jaunumam,» stāsta Rūta Milgrāve, aicinot vecākus kopā ar bērnu izgatavot no dažādiem materiāliem burtus rotaļām. Burtiņus var uzšūt kā mīkstās rotaļlietas, izzāģēt no finiera, izgriezt no kartona vai izveidot no plastilīna, arī pašā veidošanas procesā iepazīstinot bērnu ar katra burtiņa skaņu. Pēc tam ar šiem burtiem var spēlēties kā ar dzīviem tēliem, tikai jāļaujas fantāzijai un radošai izdomai. «Piemēram, mazajam var pastāstīt, ka visi burtiņi dzīvo katrs savā namiņā un dodas cits pie cita ciemos, kopā dara dažādus darbiņus.
Tā bērns sadraudzējas ar tiem, kā arī apgūst katru burtu un tā skaņu. Lai bērns saprastu, ka burts ir skaņas attēls, varam pastāstīt, ka skaņas, kas dzirdamas mums apkārt, reiz nolēma kļūt redzamas, un cilvēki tām palīdzēja pārvērsties par burtiem…
Lielisks veids burtiņu apguvē ir arī kustību rotaļas. Piemēram, iedomājamies, kā apaļajam O burtam piepūšas vaigi, bet lielajam D burtam izgāžas vēders. Iztēlojamies, ka esam T burts, – saliekam kājas cieši kopā un rokas izstiepjam uz sāniem (iedvesmai mājaslapā burtini.lv var noskatīties fragmentus no nodarbībām). Bērniem arī patīk izcept burtiņus no cepumu mīklas un pēc tam apēst. Vai no aukliņām uz grīdas izveidot burtus un pēc tam staigāt pa tiem, skaļi skandinot atbilstošo skaņu,» stāsta Rūta Milgrāve.
Burtu apguve
Gandrīz katrs bērns sākumā izrāda interesi apgūt sava vārda pirmo burtu, jo līdz ar šo prasmi viņš apzinās savu identitāti. Būtu vēlams to ne tikai nosaukt, bet arī bērnam paskaidrot – tas ir tava vārda pirmais burts – un likt klāt pareizo skanējumu. Piemēram, bērna vārds ir Maija, tad sakām: «M burts – tas skan pats pirmais tavā vārdā.» Pedagoģe uzsver, ka pareizā skaņa ir M, nevis em. Citādi bērns pieradīs sacīt em, un vēlāk viņam būs grūtības izlasīt vārdus, kuros ir M burts.
Vairāk nekā 30 gadus palīdzot bērniem apgūt lasītprasmi, Rūta ir secinājusi, ka, mācoties burtiņus, vēlams sākt ar patskaņu (a, e, i, u, o) apgūšanu.
«Pēc tam mazliet padarbojamies ar divskaņiem – ei, ai, ui –, bet nesatraucamies, ja bērnam rodas grūtības, jo divskaņi nav viegli izprotami, skaņa ir citāda, nekā burts izskatās. Nākamie seko līdzskaņi, kurus var vilkt gari, – m, n, s, z, l, r.
No šiem burtiem var veidot īsus vārdus. Piemēram, sēne, zeme, saule, līme. Tad iepazīstam burtiņus, kurus nevar gari vilkt, – t, d, p, b, k, g, v, f, c, j, h. Kad šie burti ir apgūti, ņemam ķepaiņus un ļipaiņus – ļ, ņ, š, ž, ķ, ģ, č, dž. Šņācošos burtus un burtus ar mīkstinājuma zīmi apgūt ir sarežģītāk. Lai palīdzētu izprast šīs skaņu un burtu pārvērtības, varam izmantot radošus stāstus, piemēram, bērnam stāstot, ka reiz S burtiņš devās uz veikalu iegādāties šalli. Tā bija tik gara, ka viņš sāka pa to kūleņot. Šalles bārkstis ieķērās S burta matos, un viņš sāka šņākt kā Š. Vēl var piedāvāt iepazīties ar jauno burtiņu tekstā. Bērns ierauga vārdu muša, un rosinām šo vārdu izlasīt kā musa. Ja vārds nav saprotams, jālasa vēlreiz, ievērojot jumtiņu. Apgūstot O burta divējādo skanējumu (kā patskanim un divskanim), stāstu, ka tam ir divi vārdi, kas mainās, burtiņam kūleņojot. Tas skan dažādi, piemēram, vārdos oga un loto, un to var pārbaudīt, tikai salasot kopā ar citiem burtiem,» skaidro pedagoģe, uzsverot, ka mazos burtiņus bērni apgūst pēdējos. «Tos var mīļi dēvēt par mazajiem burtu rūķīšiem, ar ko lielais burts draudzējas. Rotaļājoties varam tos likt lielajiem burtiem blakus vai arī rādīt mācību grāmatās, kur abi burti ir redzami blakus. Dažus lielos un mazos burtus var izgriezt no papīra, pielīmēt kaut kur bērnam labi redzamā vietā un, piemēram, vakaros, ejot gulēt, atgādināt, kā tos sauc. Tiklīdz tie apgūti, sākam mācīties nākamos.»
Vārdu salasīšana
Kad bērns visus burtus jau ir apguvis, varam sākt apgūt zilbju salasīšanu. Rūta Milgrāve iesaka: «Piemēram, skaļi nosaucam E burtu un stāstām bērnam, ka ciemos pie viņa nāk otrs burts – S, un divatā tie abi skan kā es. Var sasist kopā plaukstas un teikt, ka E un S tagad ir satikušies, sanākuši kopā (tas jādara no kreisās uz labo pusi, tāpat kā lasām tekstu). Un te nāk burti A un R, un viņiem abiem pieskrien klāt Ī. Kad viņi visi satiekas, sanāk vārdiņš arī. Tā var radoši variēt un izdomāt arvien jaunus stāstus. Galvenais – bērnu paslavēt pat par vismazāko panākumu, arī citiem dzirdot, jo tas radīs pozitīvas emocijas un motivēs mācīties tālāk,» uzsver pedagoģe.
Bērnu uztvere lasīšanas apguvē atšķiras. Vienam vieglāk izdodas savienot skaņas, tās sadziedot kopā, citam – lasīt pa zilbēm, vēl citi var nosaukt rindā atsevišķas burtu skaņas un beigās pateikt visu vārdu.
Grāmatu izvēle
Rūta Milgrāve stāsta, ka ideāli būtu, ja bērnam pašam sāktu rasties interese par grāmatu lasīšanu, un, ja vēl tas notiek piecu gadu vecumā, tad lieliski. «Ja bērnam interese rodas jau četru gadu vecumā, neapslāpējiet to, un, piemēram, kad mazajam lasāt vakara pasaciņu un pamanāt tekstā vārdiņu no diviem burtiem, rosiniet bērnu šo vārdu izlasīt skaļi. «Paskaties, tu jau šos burtiņus pazīsti, varbūt vari man palīdzēt un pateikt, kāds vārdiņš sanāk kopā?» Nākamās dienas vakarā atgādiniet – vakar tu man palīdzēji, varbūt jau viens pats vari izlasīt šo vārdiņu? No plašā grāmatu klāsta sākumā ieteicams izvēlēties grāmatu ar drukātiem burtiem, kur ir maz teksta, nav garu vārdu. Tad pāreja uz mazo burtu lasīšanu vēlāk nesagādās grūtības. Ja lasot bērns tomēr vēl nespēj izlasīt visu vārdu, tikai vienu zilbi, vecāks var izlasīt otru zilbi un savilkt kopā visu vārdu,» iesaka pedagoģe.
Kad bērns ir apguvis lasītprasmi, vajadzētu regulāri trenēties un katru dienu lasīt arvien garākus tekstus.
Varam bērnam arī palūgt, lai viņš, piemēram, kafejnīcā ēdienkartē izlasa ēdienu nosaukumus vai, ja esam devušies kādā ekskursijā, izlasa dažādas norādes vai citu informāciju. Bet nevajag to darīt uzstājīgi; ja bērnam interese par lasīšanu zūd, pārtraucam un aicinām turpināt rīt,» uzsver pedagoģe, norādot, ka vecākiem kā svarīgāko uzdevumu nevajadzētu izvirzīt bērna izlasīto vārdu daudzumu vienā minūtē. «Tikai tad, ja bērns pats vēlas kāpināt lasīšanas tempu, vecāki var viņu tajā atbalstīt – ieslēgt hronometru un aicināt izlasīt konkrētu tekstu. Taču tai ir jābūt kā spēlei, un bērns par paveikto noteikti jāpaslavē.»
Galvenais – pacietība
Vecākiem noteikti nevajadzētu bērnam pavēlošā tonī teikt: «Sēdi, tagad mācīsimies lasīt!» un, necenšoties izprast, kādas ir bērna spējas, uzdot pārāk sarežģītu uzdevumu, tad gaidīt, vai bērns tiks ar to galā. «Lasītprasmes apguvē nepieciešama liela pacietība. Nebūs tā, ka šodien sāku mācīt un jau pēc nedēļas bērns pratīs lasīt. Tas, cik ātri bērns apgūs lasīšanu, ir ļoti individuāli – ja burtus pazīst, bet vēl nevelk tos kopā, iespējams, galvā ir jānotiek klikšķim, kad skaņas sāk savienoties kopā. Vienam tas notiks negaidīti vienā dienā, citam – pēc vairākiem mēnešiem. Tam ir saistība ar fonemātisko dzirdi, kas veicina izprast saikni starp skaņu un burta grafisko attēlu. Vislielākā kļūda – atmest ar roku visam iesāktajam un domāt – gan jau bērns skolā visu apgūs. Tas radīs bērnam milzīgu stresu un nevēlēšanos iet uz skolu, jo viņš nespēs tur brīvi justies.»
Iesaistīt rakstīšanu
Lasītprasmes apgūšanā noteikti vēlams iesaistīt arī rakstīšanu, jo abas šīs prasmes iet roku rokā un bērnam lasīšanas process šķitīs vieglāks. «Bērnam uzreiz kļūs interesantāk, jo viņš varēs praktiski iesaistīties ikdienas norisēs, piemēram, kopīgi rakstot iepirkumu sarakstu vai dzimšanas dienā ielūgto viesu sarakstu, ēdiena sastāvdaļas utt. Var rosināt bērnu rakstīt arī smiltīs vai sniegā. Ja kādu burtu mazais vēl neprot uzrakstīt, vecāks var to uzrakstīt ar gaišu zīmuli un rosināt, lai bērns to pārvelk pa kontūrām. Laba ideja prasmju attīstīšanai ir kopīga grāmatas veidošana – tajā var līmēt dažādus attēlus vai zīmēt un bērns pats var pierakstīt klāt tekstu. Varat, piemēram, izveidot ģimenes grāmatu par kopā piedzīvoto. Vecāki pēc tam bērna veikumu varēs parādīt citiem un būt patiesi lepni par bērna sasniegumiem,» iesaka Rūta Milgrāve.l
Ņem vērā!
Vēlams lasītprasmi sākt apgūt piecu sešu gadu vecumā, lai bērns uz skolu varētu iet droši un ar prieku un skolas mācību programma nesagādātu papildu grūtības.
