Zobiņu nākšanas pazīmes
Daļai bērnu zobiņu šķilšanās noritēs nemanāmi vai ar vieglu uzbudinātību vakara stundās. Taču var būt arī izteiktākas pazīmes. «Ja vakaros bērns kļūst nemierīgāks, rīvē smaganu it kā tā niezētu, tā ir droša pazīme, ka šķiļas zobs.» Smaganas var pietūkt vai kļūt mazliet sārtas. Vēl vecākiem jāņem vērā, ka ikvienu izmaiņu bērna uzvedībā vai veselībā nevajag saistīt ar zobiņu nākšanu. «Vecāki tik ļoti gaida bērna pirmos zobiņus, ka vecuma attīstības īpatnības noraksta uz zobiņu nākšanu. Jā, viena no pazīmēm, kas varētu liecināt par zobu nākšanu, ir siekalošanās. Tomēr ir svarīgi, kādā vecumā un cik lielā daudzumā tas notiek. Trīs un četrus mēnešus veciem bērniem bāzt mutē rociņas vai mantas, ir pavisam dabisks pasaules izzināšanas process. Ja mutē kaut kas ir, tātad izdalīsies siekalas. Turklāt ap 3 mēnešu vecumu siekalu dziedzeri ir pietiekami labi attīstīti un siekalošanās ir ļoti redzama, tāpēc ne vienmēr tā ir galvenā zobu šķilšanās pazīme.» Zobu šķilšanās laikā bērnam var nedaudz pasliktināties apetīte. «Bērni šajā laikā var atteikties no ēdiena, kas tiek piedāvāts ar karotīti, taču krūti vai pudeli turpina ēst tikpat kāri kā iepriekš. Tas vairāk saistīts ar nepatīkamajām sajūtām, ko rada karotes pieskaršanās jutīgajām smaganām.»
Ja bērns ir vesels, par normu uzskatāmi arī īslaicīgi vēdera izejas traucējumi (viegla caureja), mazajam var būt nedaudz paaugstināta temperatūra.
Organisms it kā novirza daļu savas enerģijas uz zobiņu šķilšanās procesu, tādēļ šajā laikā var nedaudz pazemināties bērna organisma pretošanās spējas iespējamiem vīrusiem. «Slikta pašsajūta varētu būt gan no zoba šķilšanās, gan no viegla vīrusa, kas saķerts līdz ar pazeminātu imunitāti.» Interesanti, ka dažkārt tieši saslimšana var veicināt zobu šķilšanos. «Slimības laikā, lai cīnītos ar vīrusu, organisma vielmaiņa un aizsargreakcija ir tik sakāpināta, ka tieši tas paātrina zobiņa šķilšanos.»
Zobu šķilšanās nekad nevar izraisīt svara zudumu, paaugstinātu temperatūru vairākas dienas, smagu caureju ar vemšanu vai pilnīgu apetītes zudumu. Šādos gadījumos obligāti jāvēršas pie ārsta.
Kā mazajam palīdzēt?
«Zobu šķilšanos saukt par sāpēm ir pārspīlēti. Smagana ir pulsējoša, var būt piepampusi vai niezēt. Medicīnā to dēvē par aseptisko iekaisumu – to neizraisa baktērijas un tas nav jāārstē, taču zobiņš ar laušanos cauri smaganai to ir sakairinājis. Tāpēc ir normāli, ka bērns ir nemierīgs. Daudzi bērniņi raudās arī tādēļ, ka neizprot šīs jaunās sajūtas.» Lai mazinātu nepatīkamās sajūtas, jutīgo smaganu var maigi pamasēt ar pirkstu vai aukstā ūdenī iemērcētu drēbes gabaliņu. Tieši aukstums visvairāk nomierinās sakairināto smaganu. Masāža veicinās gļotādas apasiņošanu, un nepatīkamās sajūtas mazināsies. Aptiekās nopērkami speciālie gēli, kuriem piemīt gan atvēsinoša, gan anestezējoša jeb atsāpinoša iedarbība (piemēram, Calgel Dental gel, Kamistad Baby gels). Gēlam vajadzētu būt vēsam, un to var lietot vairākas reizes dienā, vislabāk pēc ēšanas. Gēls iedarbosies aptuveni minūti, taču bērniņš nomierināsies.
Zobu šķilšanos palīdzēs atvieglot arī vēsi graužamie riņķīši. Ja bērns ir lielāks un jau ēd papildēdienu, viņam var piedāvāt pagrauzt sausiņu vai cieta dārzeņa gabaliņu.
Iecienīts tautas līdzeklis zobu šķilšanās laikā ir dzintars. Lai gan medicīniski dzintara sildošā iedarbība nav pierādīta, daudzi vecāki dzintara krellītes atzīst par iedarbīgu līdzekli zobu šķilšanās laikā. «Dzintars jau senās latviešu tradīcijās palīdz pret iekaisumu – tas silda un noņem kairinājumu. Agrāk zem spilvena lika dzimtas dzintara gabalu. Arī tad, ja bērniņš bija saaukstējies.» Ja bērnam kaklā liksi dzintara krelles, jāraugās, lai tās ir drošas un nevarētu pārtrūkt!
Labākais atbalsts – atpūtušies vecāki
Bieži meklējam iemeslus, kādēļ bērns ir nemierīgs, un nereti vieglākais izskaidrojums ir zobu šķilšanās. Bet izmaiņas bērna uzvedībā nevajadzētu uzreiz saistīt ar zobu nākšanu. Visbiežāk šīs nemierīgās dienas ir vērojamas pirms bērniņa lēciena attīstībā, un par to būtu jāpriecājas, nevis jāsatraucas. Iespējams, bērns ir nemierīgs, jo drīz sāks rāpot, smieties vai pateiks pirmos vārdus. Pediatre Vizma Meikšāne arī iesaka zobu augšanu uztvert pozitīvāk – , mainot uztveri, šis notikums atmiņā paliks pavisam citādāks. Tomēr, lai vecāki varētu ar prieku uztvert arī nemierīgās dienas, ir nepieciešama atpūta. «Noguruši un neizgulējušies vecāki, kas cenšas visu izdarīt pašu spēkiem vai nesaņem pietiekamu atbalstu no apkārtējiem, varētu pamanīt tikai zobus šķilšanās sāpes un mazuļa raudāšanu. Zīdaiņa periodā, kad attīstība norit pa dienām un mazulim nepieciešams veltīt visu uzmanību, nevajag baidīties iesaistīt visus tuvākos cilvēkus, kas var palīdzēt. Tad arī visiem kopā par zobu nākšanu būs prieks, nevis uztraukums,» ir pārliecināta Vizma Meikšāne.