Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Liriska atkāpe
Dodoties uz dzemdību namu, somā biju ielikusi knupi, pudelītes un piena maisījumu. Atceroties pieredzi ar vecāko dēlu, kurš ēda asins un piena zupu, šoreiz nebiju gatava cīnīties. Taču viss izvērtās citādi – zīdīšana problēmas neradīja un, tuvojoties dēla gada jubilejai, aptvēru, ka manas krūtis joprojām ir viņa īpašums. Mana pārliecība ir: ja bērnam jau ir izauguši zobi un viņš ēd gan kotleti, gan maizi, tad krūts viņam vairs nepienākas. Sākot dēla piebarošanu ar biezeņiem, samazināju arī krūts barošanu, bet gada vecumā mazais joprojām dabūja mammas pienu divas trīs reizes dienā un neskaitāmas reizes naktī. Jā, manu krūti viņš izmantoja arī kā knupīti, jo no oriģinālā knupja atteicās kopš dzimšanas.
Krūts barošanas pārtraukšanu pēc gada dzimšanas dienas iztraucēja stomatīts, ar kuru mazais saslima. Daktere ieteica turpināt barošanu, jo krūts piens bija iespēja dēlu nomierināt, iedot viņam padzerties un arī paēst.
Un tad pienāca diena, kad ar vīru nolēmām – tagad ir laiks! Dēlam bija gads un trīs mēneši.
Vīram bija apnikusi visu laiku uzvilkta sieva, bet man pašai gribējās gulēt vairāk par divām stundām bez pārtraukuma. Vīram bija atvaļinājums, aizbraucām uz laukiem, kur pluss ir tas, ka kaimiņi, kam būtu jāklausās atradināšanas vaimanas un protesta kliedzieni, atrodas puskilometru attālumā, nevis dažus pakāpienus virs mūsu dzīvokļa vai zem tā.
Izlasīju visu iespējamo literatūru par šo tēmu un pieredzes latviešu, krievu un angļu valodā, ignorējot forumus, kuros mātes, kas nebaro līdz diviem gadiem, tiek dēvētas par bezsirdīgām gestapovietēm. Tagad ir populārs viedoklis, ka mammas zina vislabāk, tāpēc nav vienas patiesības. Katram ir sava.
Jā, mammas zina vislabāk, bet ir vērts ieklausīties arī ārstos, zīdīšanas speciālistos un draudzenēs, paņemot no katra sev vispieņemamāko, lai kopā izveidotu savu brīvo krūšu plānu.
Fragmenti no Kārļa mammas dienasgrāmatas
1. diena
21.00 Ņemot vērā ieteikumu, ka vakara ēdienreizei nav jānotiek gultā, baroju dēlu sēdus, pēc tam mazajam tiek tīrīti zobi un pienācis laiks jaunam gulētiešanas rituālam.
21.20 Krūts tiek aizstāta ar grāmatas lasīšanu. Lasām grāmatu Rikiki piedzīvojumi.
21.40 Vārtoties pa gultu un klausoties pasaku, dēls ir aizmidzis.
1.00–2.00 Pamatīga plaušu vēdināšana. Pieprasa krūti un kliedz nebalsī tā, ka suns sāk riet. Nedaudz iepauzē uz 5–10 minūtēm, lai ar jaunu sparu atsāktu muzicēšanu. Pēc stundas nogurst un aizmieg.
7.00 Jauneklis mostas un dabū pupu. Neatceros, kad pēdējo reizi gulēju 5 (!!!) stundas no vietas. Laikam kaut kad pirms 10 mēnešiem. Nakts bļāvējs rūcot uzēd rīta pienu un turpina gulēt.
9.15 Kārlis ir gatavs mosties un doties dienas gaitās!
2. diena
21.30 Baroju sēdus, dēls ņem un aizmieg, nemaz netiekot līdz gultai un vakara pasaciņai.
1.40–2.00 Žēla raudāšana, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo nakti vairāk izklausās nevis pēc dusmām: «Dod! Tagad un tūlīt!», bet pēc: «Ak, es, nabadziņš!»
6.10 Krūts piena brokastis.
9.30 Mostas jaunai dienai.
3. diena
21.30 Baroju ar krūti sēdus pozā.
22.00 Zobu tīrīšana, Rikikī piedzīvojumi un nakts miers.
5.00–5.10 Pamostas un raud. Esmu nolēmusi: ja raudāšana ilgs 30 minūtes, tad došu brokastis. Tas izpaliek, nomainu autiņbiksītes, un Kārlis aizmieg.
7.30 Krūts piena brokastis, un dēls ir pamodies un gatavs skriet.
4. diena
21.30 Tiek piedāvāta krūts, bet dēlam tā šķiet smieklīga rotaļa – pieskrien, uzēd, aizskrien, smejas un ķiķina, skatoties, kā māte sēž ar puskailām krūtīm kā tāda Rubensa modele.
21.50 Zobu tīrīšana, vakara pasaciņa un miegs.
00.00–00.15 Raudāšana.
4.00–4.20 Ļoti žēla raudāšana.
5.00–5.10 Raudāšana.
7.30 Krūts piena brokastis un mošanās.
5. diena
21.30 Mammas vakara krūts atkal tiek uztverta ar smiekliem un ķiķināšanu. Vairāk neēd kā ēd.
22.00 Zobu tīrīšana. Kārlim parādījusies jauna mīļmantiņa – ūdens pudele (tāda, kas neļauj izlīt ūdenim, ja apgāžas). Dēls aizmieg, to apkampis. Pudele visu laiku stāv pie gultas, bet kopš šīs nakts tiek lietota.
7.00 Krūts piena brokastis.
8.00 Esi sveicināta, diena!
6. diena
21.20 Zobu tīrīšana un pirmais vakars bez krūts, pats nepieprasa.
21.30 Jau ir aizmidzis.
00.30, 2.30, 4.30, 6.00 Dēls taisa īsus tračus, ūdeni atsakās dzert, bet krūti arī nemeklē. Iespējams, mazajam nāk zobi.
7. diena
21.30 Vakara rituāls bez mammas krūts un miegs.
00.30 Maza pačīkstēšana.
6.00 Krūts piena brokastis.
8.30 Mostas jaunai dienai.
8. diena
21.00 Pa dienu tā noskrējies, ka aizmieg ātrāk un noguļ visu nakti.
6.30 Paēd krūti un būtu gatavs celties, taču vecāki neceļas augšā no gultas un Kārlim nekas cits neatliek kā gulēt vēl.
8.30 Ir piecēlies un gatavs brokastu putrai.
9. diena
21.50 Ir aizmidzis.
7.40 Pamostas un izrāda interesi nevis par krūti, bet par to, ko var redzēt pa logu (pagalmā iebraucis traktors).
10. diena
21.30 Vakara rituāls ar pasaciņu un miegs
8.00 Pamostas, uzēd krūti (vairāk gan tāpēc, ka to vajag man, jo krūtis ir ļoti pilnas ar pienu) un aizjoņo.
Šī, izrādās, bija pēdējā krūts barošanas reize, jo visus pārējos rītus Kārlis neizrāda nekādu interesi par krūtīm. Izpaliek daudzos rakstos un grāmatās aprakstītais rituāls, ka abi – bērns un mamma – atvadās no krūts barošanas. Vai es jūtos slikti? Nē. Jūtos brīva. Atguvusi savu ķermeni. Un, ak vai, pēc divām nedēļām – arī izkusušos kilogramus! Barošanas beigas nozīmē arī ēšanas paradumu maiņu. Ardievu, treknie sieri, esiet sveicinātas, garās pastaigas un salātlapas! Vai man ir zudusi izslavētā saikne ar bērnu, kas ir tieši barojot? Nē! Ja atklāti, uzskatu, ka tas ir mīts. Saikne starp bērnu un māti nepazūd, vienalga, vai bērns tiek barots ar krūti vai pudeli.
Tas var palīdzēt!*
- Nepārtrauc uzreiz un strauji! Atradināšanai no krūts jābūt pakāpeniskai. Sliktākais, ko varat nodarīt savām krūtīm, – pārtraukt barošanu vienā dienā, ja līdz tam bērns barots vairākas reizes dienā un naktī. Bērns pāris nakšu paraudās, bet mamma, iespējams, mocīsies ar karstām un cietām krūtīm pat nedēļu. Vismaz manu paziņu lokā ir šādi stāsti. Brīdī, kad bērns sāk ēst kaut ko vairāk par mammas pienu, jāsamazina arī krūts barošanas reižu skaits. Manā gadījumā zīdīšanas reižu samazināšana notika no dēla septiņu mēnešu līdz apmēram gada vecuma, kad krūts tika piedāvāta vien rītā, vakarā un dažkārt pusdienlaikā (dienās, kad lija un negribējās iet ārā staigāt, līdz bērns iemieg).
- Vakara rituāla maiņa. Ja krūts barošana ir pirmsmiega rituāls un mazais ir pieradis aizmigt mammai pie krūts, jārada jaunas tradīcijas. Protams, pirmās naktis bērns iebildīs, un tas, vai rituāla maiņa izdosies, ir atkarīgs no vecāku pacietības. Siltas tējas dzeršana, zobu tīrīšana, pasaku grāmata, jauna mīļmanta – kurš būs īstais rituāls, to izlems bērns un vecāki.
- Esi stipra naktī! Visgrūtākais ir saņemties un nepārkāpt paša noteiktos mērķus. Stundas laikā, kad dēls naktī kliedza, vismaz piecas reizes domāju, ka vienkāršākais būtu aizbāzt muti ar krūti. Ja jūti, ka vēl nespēsi pārtraukt krūts barošanu vai izturēt raudāšanu, labāk atliec šo afēru uz vēlāku laiku. Nenoliedzama nozīme ir atbalsta grupai – vīram, vecvecākiem, PEP mammām, draudzenēm –, kas var kopā ar tevi dežurēt pirmās naktis uzmundrinot un palīdzot.
- Nodrošini aizraujošas rīta izklaides! Lai veiksmīgi atteiktos no rīta barošanas, nodrošini bērnam aizraujošu rītu. Tā var būt jauna rotaļlieta, iemīļota grāmata vai kas cits, kas palīdz novērt uzmanību no krūtīm.
* Šie ir manis pārbaudīti ieteikumi, tāpēc pilnīgi iespējams, ka uz jūsu bērnu tas varētu nenostrādāt, bet ir vērts mēģināt!
Eksperta viedoklis
Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas priekšsēdētāja, IBCLC Sandra Lase iesaka nebaidīties krūts ēdināšanu pārtraukt dabiski, sagaidot, kad mazulis pats atteiksies no krūts. «Parasti, bērnam pieaugot, krūts ēdināšanas reizes dabiski sarūk. Pēc gada vecuma bērns ietur maltītes pie kopējā ģimenes galda un daudz labāk izprot savas sajūtas, tāpēc mammas krūts vairs nav vienīgais veids, kā atgūt mieru un remdēt izsalkumu. Ja mamma vēlas pārtraukt zīdīšanu, labāk atradināt bērnu no krūts pakāpeniski, jo tas ir saudzīgāk gan sievietes hormonālajai sistēmai, gan no bērna psiholoģijas viedokļa. Pārtraucot zīdīšanu, piena dziedzeru šūnas daļēji pārtop par saistaudiem un taukaudiem – ja tas notiek pakāpeniski, krūtis maksimāli saglabā formu un ir mazāka iespējamība, ka veidosies piena sastrēgumi. Arī bērns var nebūt gatavs tam, ka mamma pēkšņi vienā dienā pārtrauc dot krūti. Tāpēc optimāli, ka tad, kad mamma izlēmusi pārtraukt barošanu, viņa tam ieplāno vairākus mēnešus un ļauj visam notikt pamazām. Atradinot no krūts, mammai vajadzētu būt pārliecinātai par savu lēmumu – jo viņa vairāk šaubīsies par savu izvēli, jo vairāk to jutīs arī bērns.
Sākumā var atteikties no zīdīšanas reizēm, kad bērns ēda, esot nomodā pa dienu, bet saglabājot ēšanas reizes pirms miega un pēc tā. Pēc tam tiek atcelta ēdināšana ar krūti pēc bērna pamošanās.
Būtu svarīgi ievērot, ka mammai šajā laikā nevajadzētu gulēt blakus, kad mazais ir pamodies, jo viņš uzreiz meklēs krūti. Tā vietā bērnam var piedāvāt kādu interesantu nodarbi. Nākamais posms ir bērna iemācīšanās dienas laikā aizmigt bez krūts, piemēram, var mēģināt sarunāt ar mazo, ka zīdīšana notiek, kad viņš sēž mammai klēpī. Lai bērns saprastu, ka paēd un tikai tad iet gulēt gultiņā, nevis iemieg zīžot. Cits to pieņems viegli un ātri, citam mazulim tas sagādās lielus pārdzīvojumus.
Pašas pēdējās tiek atceltas ēšanas reizes pirms nakts miega un naktī. Ja bērns līdz šim naktī cēlies regulāri, zīdīšanas pārtraukšana nebūt nenozīmē, ka tā vairs nenotiks. Svarīgi, lai bērns pirms gulētiešanas būtu labi paēdis un naktī nemostos no izsalkuma. Naktī mazuli nevajadzētu barot ar piena maisījumu vai piedāvāt saldinātu tēju. Laikā, kad bērnu atradinām no nakts barošanas, iemidzināšanā droši var iesaistīt arī tēti. Ja tētis ir mierīgs un pārliecināts, ka to spēs, tas pat būtu ieteicams.»
