1. Kā apturēt vemšanu?
Ko noteikti nevajadzētu darīt – kamēr ir vemšana, mēģināt bērnam iedot labās baktērijas jeb probiotikas, Smecta, enterosgelu, Silicea gelu. Šajā laikā galvenais uzdevums ir nodrošināt adekvāta šķidruma daudzuma uzņemšanu ik pēc 5–10 minūtēm. Ar adekvātu daudzumu es domāju gan pietiekami daudz, gan pietiekami mazā apjomā. Jo, piemēram, mazi bērni sliktu dūšu bieži mēģina apslāpēt, dzerot daudz ūdens, kas vemšanu vēl vairāk pastiprina. Viņi neprot pateikt, ka jūtas slikti, un, kamēr dzer, viņi nomāc nelabuma sajūtu. Un, kad jau ir izdzēruši puspudeli ūdens, viss ar lielu šalti atkal nāk ārā.
Uz brīdi bērns nomierinās, bet slikta dūša turpinās, un mazais atkal meklē ūdeni, lai apslāpētu nepatīkamo sajūtu.
Vecākiem ir jāsaprot un vienmēr jāatceras, ka tad, kad bērnam ir slikta dūša vai vemšana, uzņemtajam ūdens apjomam jābūt ļoti mazam, taču regulāram. Lai cik ļoti bērns izrādītu, ka grib dzert, sākumā, vismaz pirmās četras stundas, ūdens jādod pa karotītei, pa malciņam. Tas pats jāievēro arī zīdaiņiem, kurus mammas baro ar krūti, – mazulis pie krūts jāliek biežāk, taču uz īsāku laiku, lai bērns vienā ēšanas reizē uzņemtu mazāk piena.
Mēdz būt arī otrādi – bērns, kuru nomoka slikta dūša un vemšana, pilnībā atsakās dzert. Tad arī jāņem vērā iepriekš minētais – dzert tik un tā ir jādod, bet mazos daudzumos. Šiem bērniem interesi par padzeršanos var raisīt ar kādu krāsainu pudelīti, glāzi ar salmiņu, pudeli ar sporta uzgali, pavisam mazu glāzīti. Var arī dot padzerties no šprices (bez adatas, protams!), kas bērniem var šķist kā rotaļa.
Kā saprast, cik daudz ūdens jādod? Te var izmantot formulu: puse no slimnieka svara mililitros. Piemēram, ja bērna svars ir aptuveni 10 kilogrami, tie būs 5 mililitri; ja pieaugušā svars ir 70 kilogrami, tie būs 35 mililitri. Dzirdināšanai var izmantot arī vieglas tējas, atšķaidītu ābolu sulu, citus dzērienus, ko slimnieks labprāt dzer, ja tie nesatur lielu cukura daudzumu.
Pēc pirmajām četrām stundām, ja vemšana vai slikta dūša mazinājusies, var piedāvāt nedaudz lielāku apjomu ūdens. Bet arī tad tā nebūs pilna krūze vai visa pudele ar ūdeni.
2. Ko darīt ar temperatūru – vai pazemināt?
Zarnu infekcijas gadījumā temperatūru vajag mazināt! Jo diskomforts, ko rada augsta temperatūra, vēl papildus veicina sliktās dūšas sajūtu un vemšanu. Pieaugušie var iedzert paracetamola tableti, bērniem jādod ibuprofēna vai paracetamola sīrups vecumam un svaram atbilstošā devā vai jāievada rektāli (dibena atverē) paracetamola supozitorijs (svecīte). Jāatceras, ka medikamenti neiedarbojas uzreiz, tāpēc līdz atkārtotai temperatūras mērīšanai nogaidi vismaz stundu. Nav arī jāpanāk, lai temperatūra nokrītas tieši līdz 36,6 grādiem, slimošanas laikā tā var saglabāties arī augstāka.
Kad pieaugušais vai bērns no temperatūras uzkarsis, var likt arī kaut ko vēsu, dzesējošu uz pieres vai vēdera labajā pusē uz ribām – tur, kur atrodas aknas, un dot padzerties ūdeni istabas temperatūrā vai nedaudz vēsāku. Taču, ja slimniekam paaugstinātas temperatūras dēļ ir auksti, viņš jāsasedz un dzēriens jāpiedāvā silts. Līdzko temperatūra kritīsies, sasirgušais pats par sevi jutīsies labāk, un tādējādi arī vemšanas reflekss mazināsies. Zarnu infekcijas gadījumā temperatūra var būt paaugstināta pat 3–5 dienas, un par to nevajadzētu satraukties.
3. Kad atsākt ēst?
Bieži sastopama vecāku kļūda – spiest bērnu ēst, kamēr turpinās sliktas dūšas sajūta. Ēdienu var sākt piedāvāt tad, kad vemšana nav atkārtojusies 2–4 stundas.
Ja bērns pēc viena gada vecuma neēd 6–8 stundas, arī tad vecāki var vēl neuztraukties, jo tas nav nekas traks un veselībai bīstams. Vienīgais, šādā gadījumā var kristies cukura līmenis, un, ja bērns tiešām jau tik ilgu laiku atsakās no ēdiena, viņam jāiedod padzerties speciālus rehidratācijas dzērienus, kas nopērkami aptiekās – jau gatavi, sapildīti pudelītēs vai arī pagatavojami pašiem no pulvera vai ūdenī šķīstošas tabletes. Šāds dzēriens pareizā veidā aizvietos ar vemšanu zaudētos sāļus, elektrolītus un citas svarīgās vielas.
Dzeramu rehidratācijas šķīdumu bērniem var dot, sākot no vecuma, kad viņi vairs netiek baroti ar krūti.
Savukārt zīdaiņi ar mammas pienu saņem visu nepieciešamo, un viņiem nevajag papildus dot ne ūdeni, ne šādu šķīdumu.
Ar ēšanu šādā slimošanas reizē jāievēro tas pats princips kā ar dzirdināšanu – arī ēšana jāatsāk ar pavisam mazām porcijām. Vēlams izvēlēties vieglu ēdienu, piemēram, gabaliņu banāna, jogurtu, sausmaizīti, baranciņu, cepumu bez pildījuma, šokolādes vai riekstiem, nelielu porciju bērna vecumam atbilstoši pagatavotas dārzeņu zupas vai putras. Nav ieteicamas ātrās uzkodas, dažādi kārumi vai, piemēram, svaiga maize, kas vēderā saveļas kunkuļos un grūtāk gremojas, tāpēc tās vietā labāk izvēlēties sausmaizīti vai maizes standziņu. Parasti bērni atsāk ēst otrajā dienā. Bet tie var arī nebūt ierastie apjomi. Būs pilnīgi normāli, ja nākamās trīs dienas bērns ēdīs retāk vai mazāk.
4. Kā neaplipināt citus?
Kad bērnam kļuvis labāk, vecākiem jāturpina novērošana, jo ir gadījumi, kad šķiet, ka bērns izveseļojies, taču pēc divām, trim dienām atkal sākas vemšana vai šķidra vēdera izeja. Jā, tā var būt. Jo, pirmkārt, virknei zarnu infekciju raksturīga viļņveida slimošanas gaita, kad vērojama uzlabošanās un pēc dažām dienām atkal pasliktināšanās. Otrs variants – pēc slimošanas zarnu trakts ir cietis, un tas var nelāgi noreaģēt uz to, ka pārāk strauji vai nepareizi atsākts ēst, piemēram, izvēloties smagus ēdienus vai našķus. Turklāt karstā laikā zarnu infekcijas ierosinātāju ir tik daudz, ka vēl var gadīties arī trešais variants – slimnieks saķēris pats vai no kontaktiem ar citiem cilvēkiem saņēmis atkal jaunu vemšanas vai caurejas ierosinātāju.
Pie zarnu infekcijām paiet diezgan ilgs laiks, kamēr ierosinātājs izcirkulē pa visu zarnu traktu un pilnībā izvadās no organisma. Piemēram, atsevišķiem zarnu infekcijas vīrusiem tas prasa pat trīs nedēļas. Tāpēc, kamēr saglabājas slikta dūša vai šķidra vēdera izeja, slimnieks nedrīkst doties ciemos, apmeklēt bērnudārzu vai darbavietu, lai neaplipinātu citus.
Pēc trim dienām noteikti atkal jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpaziņo, vai slimniekam kļuvis labāk vai tomēr ne, un tad dakteris lems par kādu analīžu nepieciešamību.
5. Kad patiešām jādodas uz slimnīcu?
Vecākiem noteikti jāskatās, lai bērns pēc dzirdināšanas pačurātu, un ne retāk kā parasti. Lai nebūtu tā, ka vecāki tikai vakarā attopas, ka bērnam autiņbiksītes pēdējo reizi mainītas agri no rīta.
Ir pilnīgi normāli, ja mazais ir saguris, vairāk guļ, taču uztraukties jāsāk, ja bērns kļūst grūti pamodināms – tas ir signāls, ka steidzami jādodas uz slimnīcu! Arī, ja šķidrums izdzerts pietiekami, bet pēdējo 6–8 stundu laikā bērns ne reizes nav čurājis – tā ir pazīme, ka jāmeklē palīdzība pie ārsta!
Pazīmes, kad bērns tiešām jāved uz slimnīcu
- Ļoti ilgi nedzer, ir sausa mute.
- Pēdējo 6 stundu laikā nav čurājis.
- Nepārtraukta vemšana vai caureja.
- Vemšana ar asinīm.
- Vēdera izeja ar asinīm.
- Pukst, sten, nenomierināmi raud ilgu laiku.
- Raud bez asarām.
- Apziņas traucējumi – ļoti saguris, apātisks, apjucis, grūti pamodināms.
- Vecums mazāks par 3 mēnešiem.