Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Turpmāk papildus jau esošajām astoņām slimībām jaundzimušie tiks pārbaudīti arī uz 15 dažādām vielmaiņas slimībām, informē Veselības ministrijā (VM). Paredzēts, ka ārstniecības iestādes dzemdību nodaļā jaundzimušajam paņemto skrīninga materiālu divu darbdienu laikā nogādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) laboratorijā izmeklējuma veikšanai.
Paplašināts vielmaiņas slimību skrīnings jaundzimušajiem dod iespēju savlaicīgi diagnosticēt retās slimības, tādējādi rodot iespēju nodrošināt šiem bērniem specifisku ārstēšanu.
Palielinot no valsts budžeta apmaksājamo laboratorisko izmeklējumu skaitu reto slimību pacientiem, pakāpeniski tiek paplašināts jaundzimušo skrīnings, līdz ar ko šobrīd, atbilstoši noteiktajam, jaundzimušo skrīnings tiek veikts astoņām pārmantojamām slimībām – fenilketonūrijai, iedzimtai hipotireozei, iedzimtai virsnieru garozas hiperplāzijai, galaktozēmijai, cistiskajai fibrozei, biotinidāzes deficītam, smagam kombinētam imūndeficītam un spinālajai muskuļu atrofijai.
Tāpat valdība šodien lēma, ka dzemdību palīdzību grūtniecības un pēcdzemdību periodā turpmāk varēs nodrošināt arī vecmāte. Līdz šim pilnu grūtnieču aprūpi nodrošināja ginekologs, dzemdību speciālists, taču tikai augsta riska grūtniecības gadījumos aprūpi veica arī vecmāte. Veselības Ministrija cer, ka šis regulējums, paplašinās vecmātes lomu fizioloģiskas grūtniecības un pēcdzemdību aprūpē, veicinās uz pacientu centrētu veselības aprūpi un tādējādi grūtniecības labvēlīgāku norisi, grūtnieces un tās ģimenes labāku sagatavošanu dzemdībām, sievietes un bērna labbūtību, mazāku satraukumu sievietei pēcdzemdību periodā, psihoemocionālo problēmu savlaicīgu atpazīšanu un rekomendāciju sniegšanu, veiksmīgāku un ilgstošāku zīdīšanas laiku, kā arī citus grūtniecības un pēcdzemdību periodā būtiskus aspektus, kas var ietekmēt mātes un bērna fizisko, garīgo un emocionālo veselību.
Kā skaidro ministrijā, uz pacienti vērstu aprūpi raksturo abpusējas pozitīvas attiecības, kas vairo pozitīvu grūtniecības un dzemdību pieredzi, kā arī tādu dzemdību palīdzības kvalitātes rādītāju uzlabošanos kā ķeizargriezienu skaits.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, paredzams, ka vecmātes lielāka iesaistīšana pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpes nodrošināšanā mazinās mātes un jaundzimušo saslimstību un mirstību,
un citus nelabvēlīgus klīniskus iznākumus, kā arī novērsīs nevajadzīgu medicīnisku iejaukšanos fizioloģiski noritošas grūtniecības procesā, cer ministrijā. Vecmāte diagnosticē grūtniecību, vada fizioloģiski noritošu grūtniecību, atbilstoši kompetencei nosaka un veic nepieciešamos izmeklējumus, identificē perinatālos riskus gan mātei, gan auglim, kā arī izvērtē augļa augšanu un labsajūtu.
Tāpat vecmāte novērtē mātes un bērna stāvokli pēcdzemdību periodā, identificē pēcdzemdību riskus, plāno un veic aprūpi, kā arī konsultē un praktiski apmāca māti pašaprūpes un bērna aprūpes jautājumos, lai māte varētu nodrošināt jaundzimušā bērna optimālu attīstību. Vienlaikus vecmāte sniedz informāciju un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, krūts ēdināšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un bērna aprūpes jautājumos.
