Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ābece jaunajiem vecākiem
- Dabiska ziņkārība
Mazs bērniņš ir ziņkārīgs (var teikt arī – zinātkārs), viņš grib visu pataustīt, izpētīt un pagaršot. Vecākiem tas ir jāsaprot un jāpieņem kā divreizdivi ir četri! Un praktiski tas nozīmē to, ka dažkārt nākas pārkārtot savu māju tā, lai bērniņam būtu droši un lai viņš varētu netraucēti iepazīt pasauli.
Pretējā gadījumā jūs būsiet spiesti nemitīgi sekot un aizrādīt savam mazulim: tur nedrīkst, to neņem, tur nelien… un tā tālāk – nemitīga aizrādīšana par labu nenāks, turklāt jūs nevarat galvot, ka vienmēr un visur būsiet klāt un spēsiet novērst mazāku vai lielāku nelaimi.
- No rokas – mutē
Maza bērna vecākiem jārēķinās, ka, sasniedzot zināmu vecumu (turklāt tas var turpināties visai ilgi), mazulim parādās viņa attīstībā ļoti svarīgs reflekss – visu, kas nonāk mazajās rociņās, bērns uzreiz bāž mutē. Arī tas ir jāpieņem kā dabiska attīstības norise, nevis nemitīgi jāapsauc: nebāz mutē, tā nedrīkst, noliec nost utt.
Labāk gādājiet par to, lai mājās būtu droši un tīri un lai aizsniedzamās lietas mazais varētu netraucēti izpētīt, arī iebāžot mutē.
- Aizliegtais ir vilinošs!
Vēl jaunajiem vecākiem jāielāgo, ka zināmā posmā mazulim īpaši interesants būs viss, ko nedrīkst. To skapīti nevar vērt vaļā – ahā, tātad tieši tur mazais ļoti gribēs pastrādāt. TV pulti, telefonu un atslēgas aiztikt nedrīkst – vai, cik ļoti mazās rociņas grib tieši šos priekšmetus!
Viens no ieteikumiem ir aizliegto turēt bērnam nesasniedzamu, bet ir arī citas, bērna attīstībai draudzīgākas, metodes. Piemēram, aizliegtajā skapītī, bērnam neredzot, var iekārtot drošu vidi – izņemt visus asos priekšmetus, medikamentus vai citas lietas (kas nu tajā skapītī atrodas) un to vietā salikt plastmasas bļodas, koka karotes un vēl šo to, kas mazo varētu interesēt, bet neapdraudēt.
- Klusums ir aizdomīgs!
Kad bērniņš jau mazliet paaudzies, viņš brīžiem labprāt parotaļājas viens pats. Reizēm pat labu laiciņu no vietas mazulis aizrautīgi pēta kādu priekšmetu, kas teorētiski nešķiet nekas īpašs – tā var būt arī visparastākā zeķīte!
Šādos izpētes brīžos bērniņu nevajag traucēt, tomēr jāpatur mazais savā redzeslaukā. Reizēm nogurušiem jaunajiem vecākiem šādas reizes šķiet kā malks spirdzinoša ūdens: «Cik labi, ka mazais tur darbojas, es pa to laiciņu ātri kaut ko padarīšu!» Stop! Vecāki ar lielāku pieredzi ir novērojuši nerakstītu likumu – ja mazulis ilgāku laiku kaut kur klusi, klusi čubinās, pastāv ļoti liela iespējamība, ka viņš dara kaut ko, ja ne aizliegtu, tad vismaz uzmanāmu!
Piemēram, koridorā pēta dubļainos apavus (atcerieties no rokas – mutē!), ir atklājis elektrības vadu mudžekli aiz galda, revidē mammas rokassomiņas saturu vai rakājas pa suņa bļodiņu… Esiet modri, klusums mēdz būt aizdomīgs!
