Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gaļa, kas neizskatās pēc gaļas
«Manā bērnībā gaļa bija deficīts, desa – arī retums, tāpēc lielākā gaļas ēšanas pieredze man ir no laukiem, kur vecvecāki šad un tad kāva lopus un putnus. Atceros vecmāmiņas vistas mērci… Viņa salika katlā sagrieztu vistu un diezgan ilgi sutināja to saldajā krējumā – tā tik bija garša! Bet ārpus laukiem mans mīļākais gaļas ēdiens bērnībā bija gulašs ēdnīcā. Tāds riktīgs gaļas gulašs, kur mērcītē skaidri un gaiši gozējās smuki gaļas gabaliņi,» stāsta Jānis Kairis, pavārs privātajā bērnudārzā.
«Līdz pat šai dienai tāda gaļa man arī vislabāk garšo – kad redzama gaļas šķiedru struktūra. Maltā gaļa, viltotie zaķi, pastētes – jā, arī tie visi ir labi ēdieni, bet, ja var izvēlēties, labprātāk ēdu gaļu, kas izskatās pēc gaļas.
Šobrīd, strādājot bērnudārzā un atceroties arī savus paša bērnus mazotnē, jāsaka, ka viņiem labāk garšo gaļa, kurai nav redzama gaļas struktūra.
Izņēmums ir vistas stilbiņi un vispār vistas gaļa.»
Stāsti par gaļu
Bērnudārzā diezgan labi atspoguļojas bērnu un viņu ģimenes attiecības ar gaļu – ir ģimenes, kurās no gaļas izvairās, kritizē dzīvnieku audzēšanas apstākļus un visus gaļēdājus sauc par bezjūtīgiem dzīvnieku mocītājiem.
«Bērniem nav to zināšanu un pieredzes, kas ir pieaugušajiem, tāpēc ar mazo muti runā ģimenē dzirdētais un noklausītais. Rezultātā nāk ārā tādi teksti kā «netīrā un riebīgā gaļa» un tamlīdzīgi. Bet tas savukārt apmulsina tos bērnus, kuriem, piemēram, ir lauki un omīte tur audzē un arī kauj vistas, jērus, cūciņas. Kā, vai tad mēs esam sliktie, ja ēdam gaļu? – mazie prasa. Gadās arī tā, ka vecāki ir pārliecināti veģetārieši un arī bērnu ved pa šo ceļu, bet bērnudārzā mazais kārām acīm skatās uz gaļas mērci, vienlaikus juzdamies vainīgs.
Būtu labi, ja ģimenē jautājumus par gaļas ēšanu un ētiskajiem aspektiem varētu izrunāt mierīgā ceļā.
Protams, izvēle ir katras ģimenes lieta, bet nevajadzētu bērnus noskaņot pret tiem, kuri gaļu ēd,» novērojis Jānis.
«Kopumā jāteic, ka bērniem gaļa garšo. Pusdienās mums vienmēr ir izvēle – ja kaut kas ir ar gaļu, tad ir arī citi, veģetāri, ēdieni, lai paēduši būtu visi. Piemēram, zupas vienmēr ir bez gaļas. Gaļu gatavoju vai nu mērcēs un sautējumos, vai tīrā veidā, kā tas ir ceptu vistas stilbiņu gadījumā (skatīt recepti). Bērnudārzā lietoju tikai liesu gaļu, parasti liesu cūkgaļas šķiņķi, teļa vai jaunlopa malto gaļu, vistas fileju (reizēm arī šķiņķīšus bez ādas) un vistu kājas.
Interesanti, ka diskusijas par gaļas ēšanu un neēšanu bērnu starpā parasti izceļas tad, ja gaļa ir redzama – atkal jau vistas stilbiņi ir īstais piemērs.
Tad sākas: «Paskaties, ko tu ēd, tā taču ir putna kāja! Ar ādu… Nē, es šito beigto dzīvnieku neēdīšu,» un tā tālāk.
Taču rezumē ir tāds, ka stilbiņus apēd pa tīro! Jo, lai arī ir daži bērni, kuri gaļu neēd, tie, kuri ēd, ar stilbiņiem ieturas par diviem. Turpretim pie maltās gaļas un arī citām mērcēm, kur gaļa nav redzama, nav arī diskusiju.»
Top 3 gaļas ēdieni bērniem:
- Maltās gaļas mērce un vistu stilbiņi. Mērce vislabāk – liesas gaļas (vienalga, cūkas vai liellopu gaļas, labāk jaukta). Mūsdienās gaļai garša nav tik izteikta kā kādreiz, tāpēc lietoju garšvielas – kumīnu, papriku, mazliet čili un mazliet sojas mērces. Arī sīpols, ķiploks (ja laika ir maz, tad pulvera veidā), zaļumi. Par vistas stilbiņiem jau pateikts gana daudz – īsumā, tie rullē!»
- Vistas fileja. Dažādos veidos, pārsvarā mērcēs, aizdarīta ar saldo krējumu, kokospienu vai tomātu mērci.
- Gaļas bumbiņas. Vai nu mīlīgā izmēra dēļ, vai tāpēc, ka kotletītēm līdzīgas, gaļas bumbiņas bērniem patīk. Tās var gatavot no dažādu veidu gaļas, manas iecienītākās ir tītara un vistas gaļas bumbiņas.
Receptes
Krāsnī cepti vistu stilbiņi
Šī recepte ir elementāra un laikam tieši tāpēc viena no bērnu iecienītākajām. Ja gribas, rozmarīna vietā var likt arī kādu citu garšvielu vai nepievienot ķiplokus, ja nepatīk. Bet cepšanas laiku un temperatūru iesaku ievērot, lai gaļa kārtīgi izceptos un ādiņa būtu kraukšķīga.
Sastāvdaļas
- vistu stilbiņi (cik vēlas vai cik savietojas uz cepešplāts)
- 2–3 ķiploka daiviņas
- pāris ēdamkarotes olīveļļas (neitrālas garšas)
- rupjais jūras sāls
- rozmarīns
Lielā bļodā liek stilbiņus, pārlej olīveļļu, ar ķiploku spiedi piespiež ķiploka daiviņas, pieber rozmarīnu un sāli. Visu ar rokām kārtīgi apmaisa, lai stilbiņi būtu iemasēti ar sāli, garšvielām un eļļu. Tad stilbiņus izkārto uz cepešplāts, kas izklāta ar cepampapīru, – uz pannas saiet vairāk, ja liek pamīšus resnākos un tievākos galus. Cep 175 grādos sakarsētā cepeškrāsnī 50 minūtes. Pasniedzot kauliņu galus aptin ar foliju, lai ērti turēt, nenosmērējot rokas.
Gaļas bumbiņas ar sieru
Cepot bumbiņas cepeškrāsnī, nevis uz pannas, labi var atbrīvoties no liekiem taukiem, jo tie vienkārši iztek. Vēl šajā receptē bērniem patīk, ka bumbiņas ir mazas, tās var ielikt mutē kā vienu kumosiņu.
Sastāvdaļas
- 400 g liesas maltās gaļas (tītara vai vistas, var arī teļa)
- 1 tējkarote svaigi maltu (rupji) melno piparu
- 1/2 tējkarotes ķiploku pulvera
- 1/2 tējkarotes kaltētu čili pārslu vai pulvera
- 1/2 tējkarotes fenheļa sēklu
- 1 tējkarote kaltētu paprikas pārslu
- 100 g rīvēta siera – Čedaras vai līdzīga
- 50 g piena
Cepeškrāsni ieslēdz uz 200 grādiem. Kamēr silst, visas sastāvdaļas liek bļodā un ar rokām samīca viendabīgā kotlešu masā. Izveido nelielas bumbiņas, kārto uz cepampapīra cepešplātī, tad šauj iekšā sakarsētā krāsnī un cep apmēram 20 minūtes.
Ja vēlas, bumbiņas var iekļaut paštaisītā tomātu vai kādā citā mērcē, bet tās labi garšo arī atdzisušas, ar iespēju pamērcēt kādā krējuma un diļļu mērcītē.
