Grūtniecības laikā sievietes organisms visu enerģiju un resursus velta mazuļa iznēsāšanai, tāpēc imunitāte samazinās un organisms kļūst uzņēmīgāks pret dažādām infekcijas slimībām. Īpaši jūtīgas pret infekcijām ir topošās māmiņas trešajā grūtniecības trimestrī (sākot ar 28. grūtniecības nedēļu). Savukārt bīstamākais laiks, kad infekcijas var nodarīt lielāko kaitējumu gaidāmā bērniņa attīstībai, ir pirmais trimestris (līdz 14. grūtniecības nedēļai). Infekcijas mums uzglūn visapkārt, un no tām nav pasargāts neviens. Taču, jo labāk topošā māmiņa zinās, kur meklējami iespējamo infekciju perēkļi un kā tos laikus atpazīt, jo vieglāk no tiem būs izvairīties.
Kas var veicināt saslimšanu?
To, cik organisms būs spēcīgs, sastopoties ar infekciju izraisošām baktērijām, nosaka vairāki faktori. Viens no tiem ir vide, kurā uzturas topošā māmiņa. Jo vide būs mierīgāka un harmoniskāka, jo spēcīgāks būs organisms. Tāpat nozīme ir arī paritātei jeb tam, cik daudz grūtniecību jau ir iznēsātas. Ja grūtniece strādā, jābūt atbilstošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Svarīgs faktors ir arī vakcīnas, kas dzīves laikā veiktas grūtniecei, kā arī tas, kuru reizi topošā māmiņa saskaras ar infekcijas slimību. «Pārslimojot infekciju, organismā veidojas imunitāte, tāpēc, nākamajā reizē sastopoties ar infekciju, organisms to pazīst un saslimst vieglāk vai nesaslimst vispār,» skaidro Sniedze Krūmiņa. Faktors, kas var veicināt saslimšanu, ir arī sociālekonomiskie apstākļi. Ja tie ir slikti, iespējams, topošajai māmiņai nav pilnvērtīga uztura, lai stiprinātu organismu. «Uzņēmību pret infekcijām ievērojami var ietekmēt kaitīgie ieradumi: smēķēšana, alkohola un narkotiku lietošana. Nikotīns var izraisīt placentas funkciju traucējumus, un bērniņš, iespējams, būs mazāks un neizaugs atbilstoši savam vecumam. Savukārt alkohols un narkotikas rada iedzimtas augļa attīstības anomālijas.»
Cik bīstamas ir infekcijas?
Grūtniecības laikā saķerta infekcijas slimība var ietekmēt ne vien mammas, bet arī gaidāmā mazuļa veselību, kā arī augļa attīstību. Tāpat laikus neatklāta vai neizārstēta infekcija var atsaukties uz grūtniecības norisi un dzemdībām. Infekcija var radīt priekšlaicīgas dzemdības vai augļūdeņu noplūšanu, kā arī palielināt spontānā aborta risku. Ja sieviete ir inficēta, mazulis ar vīrusu var saskarties, vēl esot mammai vēderā, dzemdību ceļos vai ēdot krūts pienu. Dažkārt infekcijām ir ļoti izteikti simptomi, piemēram, izsitumi, izdalījumi no maksts vai augsta temperatūra. Taču daudzas infekcijas grūtniecības laikā var noritēt bez izteiktiem simptomiem. Arī jaundzimušajam infekcija var neizpausties uzreiz, simptomi var parādīties pēc nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem. Tāpat ir svarīgi, vai mamma infekcijas slimību pārslimo pirmo reizi vai atkārtoti, vai tā iegūta, pirms iestājusies grūtniecība, vai grūtniecības laikā. Ja grūtniece izslimo infekciju pirmo reizi, tās norise varētu būt smagāka nekā tad, ja infekcija reiz jau pārslimota.
Jo ātrāk par infekcijas slimības simptomiem vai aizdomām par saslimšanu tiks informēts ārsts, jo lielāka iespēja to saudzīgāk un veiksmīgāk izārstēt.
TORCH infekcijas
Pieminot infekciju slimības, nereti dzirdēts apzīmējums TORCH. Ko tas nozīmē? «Šis ir vēsturisks medicīnisks apzīmējums specifiskām infekcijām, kuras māte var nodot jaundzimušajam,» skaidro ārste. Vārdā TORCH katrs burts apzīmē kādu vīrusa infekciju. T burts – toksoplazmoze, O – other jeb citas infekcijas, R – Rubella jeb masaliņas, C – citomegalovīruss, H – herpesvīruss. «Šīs infekcijas var izraisīt iedzimtus defektus auglim. Visbiežāk tie var būt saistīti ar centrālās nervu sistēmas patoloģiju, acu patoloģiju, kurlumu un skeleta deformāciju.» Ja sieviete jau reiz pārslimojusi kādu TORCH infekciju, drošākais veids ir nodot analīzes uz visām šo vīrusu antivielām laikā, kad tiek plānota grūtniecība.
Izmainīta maksts mikroflora
Izmainīta maksts mikroflora grūtniecības laikā nereti mēdz būt dažādu slimību cēlonis. «Veselas sievietes maksts vide ir skāba – pH līmenis ir 3,8 līdz 4,4. Ja pH līmenis ir augstāks, makstij nav aizsargbarjeras un tajā nav pietiekami daudz labo laktobaktēriju, kas kavē patogēno mikroorganismu augšanu,» skaidro ārste. Maksts mikrofloru būtiski var mainīt smēķēšana, tāpēc noteikti jāatsakās no šī kaitīgā ieraduma! «Nikotīns ietekmē asinsvadus, placentu, kas pilda arī hormonālo funkciju, izstrādā placentāro estrogēnu, kas veicina laktobaktēriju augšanu makstī.» Ja maksts mikroflora ir izmainīta, visbiežākās problēmas, ar ko saskaras grūtnieces, ir bakteriālā vaginoze, ko var izraisīt ļoti daudzi mikroorganismi. Visbiežāk gardnerellas, mikroplazma, ureaplazma un citas. Ar šo kaiti sastopas 15 līdz 42 procenti grūtnieču. «Būtiskākais, kas nosaka, vai un kā būs jāārstē šī slimība, ir grūtnieces pašsajūta – vai sieviete sūdzas par pastiprinātiem izdalījumiem no dzimumceļiem, izdalījumiem ar nepatīkamu smaku un citiem simptomiem. Ņemot to vērā, ārsts izlemj, vai organisms tiks galā pats vai būs nepieciešama ārstēšana.»
Izmainītas maksts mikrofloras sekas var būt priekšlaicīgas dzemdības vai augļūdeņu noplūšana. Ja nepieciešams, šo infekciju ārstē jebkurā grūtniecības nedēļā.
Kā sevi pasargāt?
Pamatā infekcijas izplatās trijos veidos: gaisa pilienu, tiešā kontakta, netiešā kontakta un transmisīvā ceļā. Ir infekcijas, kas izplatās kombinēti. Lai sevi pasargātu no infekcijām, kas izplatās gaisā, nevajadzētu uzturēties nevēdinātās telpās, plaši apmeklētos saviesīgos pasākumos, kur infekcijas slimības var būt augstākā koncentrācijā, vai kopā ar cilvēkiem, par kuriem skaidri zināms, ka viņi ir infekcijas nēsātāji. Savukārt no infekcijām, kas izplatās fekāli orālā ceļā, var izvairīties, rūpīgi mazgājot rokas un ievērojot personisko higiēnu. Pie infekcijām, kas izplatās ar ķermeņa šķidrumiem, pieskaitāmas HIV, sifilisa un hepatītu vīrusu infekcijas. Ja topošajai māmiņai ir seksuāls kontakts ar kādu no šo vīrusu nēsātājiem, ir jābūt ļoti piesardzīgai! Lai organisms spētu pretoties infekcijas slimībām, sievietei vajadzētu rūpēties arī par regulārām un pilnvērtīgām maltītēm, kas stiprinās organismu.
Lielākā daļa sieviešu, kas pašlaik ir reproduktīvajā vecumā, jau bērnībā ir saņēmušas vakcīnas pret dažādām infekcijas slimībām, tostarp masaliņām un vējbakām. Grūtniecības laikā šīs vakcīnas nav ieteicamas!
Ja plānotas atkārtotas vakcīnas, piemēram, pret ērču encefalītu vai citām slimībām, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai arī tās jāveic vismaz trīs mēnešus pirms tam, kad tiek plānota grūtniecība.