Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Igaunijas prestižā Tartu universitāte veica pētījumu, lai noskaidrotu, kā un cik daudz reklāmas ietekmē jaunatnes dzīvesveidu un ēšanas paradumus. Pētnieki rūpīgi analizēja katru redzēto reklāmu, kuru atrādīja bērniem paredzēto raidījumu starplaikos un izvērtēja, cik kaitīgs vai nekaitīgs ir reklamētais gardums vai dzēriens. Te igauņiem palīgā nāca Pasaules veselības organizācijas izstrādātā pārtikas produktu uzturvērtības skala, ziņo portāls «Postimees».
Lai gan jau sākotnēji pētījumā bija skaidrs, ka liela daļa reklamēto produktu nebūs augstvērtīgas, sabalansētas maltītes, tomēr kaitīgo produktu īpatsvars pret veselīgajiem reklāmās izrādījās lielāks, nekā cerēts. Aptuveni 69% no visām pārtikas produktu reklāmām prezentēja bērniem neveselīgus našķus – lielākoties tās bija šokolādes un saldumu reklāmas, tad sekoja saldinātie dzērieni, eļļainas uzkodas, bezalkoholiskais sidrs un pat alus. Šie rezultāti nudien lika sabozties Tartu universitātes speciālistiem – viņi skaidro, ka tieši bērni ir pārtikas nozarei visietekmējamākā sabiedrības grupa. Bērni vēl nespēj kritiski izvērtēt reklāmās redzēto un biežāk iegādājas to, ko manījuši televīzijā. Pētnieki saskata likumsakarību starp našķu reklāmām un pieaugošo bērnu aptaukošanās statistiku. Ja vēl tālajā 2002. gadā tikai viens no sešiem igauņu skolēniem bija aptaukojies, tad 2022. gadā dūšīgo bērnu skaits ir ievērojami audzis. Šobrīd katrs trešais igauņu skolēns ir ar paaugstinātu ķermeņa masu.
Igauņu pētnieks Elle Kīsks pauž, ka plaša mēroga bērnu aptaukošanās ir kā trauksmes signāls sabiedrībai. Viņš skaidro, ka apaļie bērni laika gaitā izaug par apaļiem pieaugušajiem, kuriem visu mūžu nāksies cīnīties ar dažādām veselības problēmām. «Pēc Pasaules veselības organizācijas aplēsēm ik gadu aptaukošanās dēļ mirst 1,2 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Tas ir ceturtais biežākais pāragras nāves cēlonis uzreiz aiz smēķēšanas, augsta asinsspiediena un nepareiza uztura,» skaidro speciālists.
