Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ģimenes psihoterapijas centra LĪNA psihoterapijas speciāliste Ilze Novikova vēlas iedrošināt sievietes, ka viņas nedodas uz dzemdībām vienas. Viņas dodas kopā ar savu bērniņu, turklāt sirdī un domās – arī kopā ar partneri. Ilze skaidro, kā sagatavoties dzemdībām bez partnera vai dūlas, paliekot kontaktā ar mazuli, lai kopā piedzīvotu savu īpašo satikšanos.
Vispirms atceries, ka tu neesi bezizejā! Ja arī notiek tā, ka tavam partnerim vai izvēlētajai dūlai nav iespēja doties tev līdzi uz dzemdībām, tev tomēr ir izvēle. Ja tev ir veselīga grūtniecība, tad normālā gadījumā tev ir iespēja izvēlēties dzemdību iestādi (kāds no stacionāriem ar dzemdību nodaļu, dzemdību māja, mājdzemdības), dzemdību veidu (sauszeme vai ūdens), tu pati nosaki, kad ierasties izvēlētajā dzemdību iestādē, un tev ir iespēja izvēlēties slēgt līgumu ar vecmāti vai ārstu. Tu neesi upura lomā. Virzi savu uzmanību uz to, kas tev ir, nevis uz to, kā nav un kas nevar būt.
Gatavojies! Neatstāj to pašplūsmā vai uz grūtniecības beigām. Ne velti mums ir doti deviņi mēneši, lai sagatavotos dzīvei ar mazuli. Velti laiku un sagatavojies satikt savu bērniņu. Parūpējies par informatīvo pusi. Lasi noderīgu informāciju. Piemēram, grāmatas – Vita Kalniņa Pirmās attiecības cilvēka dzīvē, Linda Rozenbaha Gaidības un radības ar prieku, dažādi dūlu blogi. Skaties video lekcijas par gatvošanos dzemdībām un pēcdzemdību periodam.
Esi kontaktā ar savu bērniņu katru dienu! Vita Kalniņa savā grāmatā Pirmās attiecības cilvēka dzīvē iedrošina veltīt laiku un iepazīt savu mazuli:
- Atrodi klusu un netraucētu vietu, apsēdies vai apgulies un pievērs uzmanību savai elpai.
- Mēģini iztēloties, ka tava elpa plūst arī ap dzemdi, sūtot tai mīlestību un spēku.
- Iztēlojies, ka tu un tavs bēbītis satiekaties, uzrunā viņu. Nav nozīmes vai tas notiek tikai domās vai balsī, dari, kā tev liekas atbilstošāk.
- Mēģini izteikt visu to mīlestību, ko jūti pret viņu un prieku par to, ka viņš ir kopā ar tevi.
- Atstāj jūsu sarunā arī pauzes, kurās gaidi kādu signālu vai atbildi no bērniņa.
- Nobeigumā atvadies un vienojies ar mazo par jūsu nākamo randiņu.
- Šāda kontakta ar mazuli regulāra piedzīvošana palīdzēs tev kritiskākos brīžos to vieglāk atjaunot un nepalikt vienai, bet abiem kopā iet uz satikšanos.
- Gatavojies ne tikai informatīvi, bet arī fiziski. Pareizai elpai dzemdībās ir liela nozīme. Ja būsi to regulāri trenējusi jau gaidību laikā, tad tev būs vieglāk pie tās atgriezties satraucošākos un sāpīgākos mirkļos.
- Uzraksti savu dzemdību vīziju. Tā būs tava iespēja kopā ar izvēlēto vecmāti jau laikus pārrunāt to, ko tu vēlētos savās dzemdībās piedzīvot, ja vien apstākļi to pieļauj. Mēs to nesaucam par dzemdību plānu, jo plāns ir kaut kas tāds, uz ko mēs koncentrējamies kā nemaināmu, vīzijā ir vairāk vietas maināmajam, un mēs spējam pārmaiņām veselīgāk pielāgoties, neiekrītot šokā un nepazaudējot kontaktu ar mazuli. Pārdomā gan plānu A, gan B un iespējams pat C. Tas nenozīmē, ka tu ielaid savā prātā negatīvos scenārijus, bet gan informāciju, kas vajadzīgā brīdī būs noderīga, jau laikus izrunāta un, iespējams, tas palīdzēs tev piedzīvot mazāku vilšanos. Ja neesi noslēgusi līgumu ar vecmāti, sagatavo vīziju ar īsiem konkrētiem teikumiem, ko iedot izlasīt dežūrvecmātei, kas pieņems dzemdības. Vita Kalniņa savā grāmatā “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” min vienkāršus piemērus: “Lūdzu, dzemdību laikā atļaujiet man brīvi kustēties un pārvietoties, kamēr vien nav medicīnisku indikāciju, kas to ierobežotu.” Vai: “Lūdzu, ļaujiet bērniņam pēc dzemdībām nemazgātam un nesaģērbtam atrasties uz mana vēdera divas stundas, izņemot, ja ir jāveic neatliekami pasākumi! Veicot pirmo apskati, lūdzu, ļaujiet mazulim palikt turpat!”
- Lūdz vecmātei, kas pieņem dzemdības, pie katras manipulācijas kaut vai īsumā, bet pievērsties tev un pastāstīt, kas un kādēļ tiek darīts, ja vien nav apdraudēta kāda dzīvība, kad šādas iespējas informācijai var arī nebūt.
- Parūpējies par vidi. Tev ir iespēja to zināmā mērā ietekmēt gan stacionārā, gan mājās.
- Sākoties pirmajām dzemdību pazīmēm, esi kontaktā ar izvēlēto vecmāti vai dūlu (ja esi sev to izvēlējusies). Nesteidzies uzreiz uz dzemdību iestādi, ja vien medicīniski veselības stāvoklis to atļauj. Piedzīvo vēršanos vaļā savā drošajā vidē, kur tev ir lielāka iespēja ļauties un atslābināties. Ja esi noslēgusi līgumu ar dūlu, viņa var būt kopā ar tevi mājās, atbalstīt un palīdzēt saprast, kad būtu īstais laiks doties uz stacionāru.
- Ņem līdzi uz dzemdību iestādi kādas simboliskas lietas, kas tev var palīdzēt atgriezties atpakaļ pie sevis, savas elpas un bērniņa, kad apkārt valda neziņa un satraukums.Iespējams tā ir kāda fotogrāfija, mūzika, smarža vai kāds partnera ierunāts spēcinošs iedrošinājums – tāds kā simbolisks stiprinājums.
- Ja esi izvēlējusies mājdzemdības, tad parūpējies, lai arī tās ir netraucētas. Sajūti ar sirdi, kurus cilvēkus, vēl bez izvēlētās vecmātes un partnera, tu vēlies sev līdzās, vai tie ir bērni, tava mamma, vai dūla. Uzticies savai intuīcijai!
Ja tomēr dzemdībās esi piedzīvojusi negatīvus brīžus, kas tev šķiet gan fiziski, gan emocionāli smagi, meklē palīdzību! Ja vien iespējams, pēc iespējas ātrāk izrunā to ar vecmāti vai ārstu, kas pieņēma dzemdības. Ja tas nav iespējams, pārrunā to ar kādu speciālistu, kas var palīdzēt tev pārstrādāt šo negatīvo pieredzi. Bieži vien pietiek to izrunāt ar PEP mammu, bet ja jūti, ka nepieciešams dziļāks atbalsts, tad nebaidies meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Nepārstrādāta dzemdību trauma var atstāt ilgtermiņa sekas gan uz tevi, gan mazuli. Nebaidies meklēt atbalstu!
Tu neesi viena. Jums abiem ar mazulīti tas izdosies! Palieciet kopā!
