Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
1
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Mazgāsi rokas, slimosi mazāk!
Šis apgalvojums nudien atbilst patiesībai, jo ar rokām gan tīši, gan netīši mēs aizskarama degunu, acis, muti. Un viss, kas ir uz mūsu rokām – mikrobi, vīrusi un baktērijas – var nonākt gan mūsu gremošanas traktā, gan elpceļos.
Visbiežāk tieši kārtīgi nenomazgātu roku dēļ var tikt pie zarnu infekcijām, piemēram, rota vīrusiem un norovīrusiem, kas izpaužas visai līdzīgi – ar sliktu dūšu, vemšanu, caureju un paaugstinātu temperatūru.
Maziem bērniem šīs saslimšanas ir īpaši nepatīkamas un pat bīstamas, jo viņiem ātrāk var sākties organisma atūdeņošanās. Ja nemazgā rokas, var tikt arī pie elpceļu infekcijas un gripas, jo gripa diezgan ilgi dzīvo uz ārējām virsmām – mēbelēm, letēm, rokturiem, u.c. Un, ja kāds gripas slimnieks iešķaudījis vai ieklepojis plaukstā, ar kuru pēc tam pieskāries krēslam sabiedriskajā transportā, tad nākamais pasažieris to saņems kā dāvaniņu. Tieši tāpēc būtu pareizi jau no agras bērnības mācīt, ka klepot un šķaudīt ir pieklājīgāk elkonī, nevis aizliekot roku priekšā mutei. Tāpat ar netīrām rokām izplatās arī daži hepatītu paveidi, kā arī citas bīstamas infekcijas, kuru Latvijā nav, bet, ņemot vērā, cik aktīvi mūsdienās notiek cilvēku pārvietošanās no vienas valsts uz citu, nevar izslēgt iespēju ar kādu no šīm infekcijām sastapties. «Rokas jāmazgā ar ziepēm un ūdeni, bet gribu uzsvērt, ka parastā situācijā nevajadzētu lietot antibakteriālās ziepes vai salvetes,» saka Dace Rasmane. Visā pasaulē šobrīd tiek runāts par antibakteriālo līdzekļu pārmērīgu lietošanu gan medicīnā, gan sadzīvē, piemēram, tualetēs, jo tas veicina antibakteriālo rezistenci un, kad jāārstē nopietnas infekcijas, antibakteriālās rezistences dēļ paliek arvien mazāk līdzekļu, ar kuriem tās ārstēt. «Tāpēc tos nevajadzētu lietot nevietā,» saka infektoloģe, uzsverot, ka izņēmums ir tad, ja jābrauc uz eksotiskām valstīm, kur ir mūsu organismam nepierasti mikroorganismi, – tad gan drošāk ņemt līdzi antibakteriālos līdzekļus.
Ja ir iespēja izvēlēties, labāk rokas mazgāt ar šķidrajām ziepēm, ko izspiež plaukstā ar dozatora palīdzību. Būs krietni higiēniskāk, jo uz ziepju gabala var mājot mikrobi – sevišķi uz tādām ziepēm, kas satur maz sārma.
Rokas OBLIGĀTI jānomazgā
- Pēc jebkuras sabiedriskas vietas apmeklējuma, arī pārnākot mājās no spēlēšanās pagalmā.
- Pirms ēšanas (arī pirms piknika!). «Un te nu vietā atgādināt, ka neētiski un nehigiēniski ir ēst sabiedriskā vietā, piemēram, transportā, kaut vai tāpēc, ka pirms tam nav iespējams nomazgāt rokas,» saka Dace Rasmane.
- Pēc tualetes apmeklējuma vai citu fizioloģisku vajadzību nokārtošanas, piemēram, šķaudīšanas.
- Pēc saskares ar slimnieku.
- Ja rokas ir nosmērētas.
Tīrības minimums
No bērnības atceros, ka omīte pirms gulētiešanas vienmēr skandināja, ka jānomazgā mute, kājas un dibens. Vai tie tiešām ir trīs galvenie punkti, kas būtu jāmazgā katru dienu jau kopš dzimšanas? «Ja nav citu iespēju, tad tas nudien ir iztikas minimums, taču, ja ir pieejama duša, tad, manuprāt, laika ziņā nav lielas atšķirības – mazgāt atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni,» saka Dace Rasmane, un kā jau visās lietās, arī mazgāšanā viņa iesaka ievērot mērenību. Proti, nevajadzētu vairākas reizes dienā berzt bērnu ar ziepēm, jo uz ādas ir dabiska aizsargkārtiņa un, pārāk bieži mazgājoties, to var noberzt nost. Un tad mūsu dabiskais aizsargmehānisms, kļūst caurlaidīgāks dažādiem mikrobiem.
Zelta vidusceļš būtu mazgāties ar ziepēm un ūdeni reizi dienā. Turklāt tiešām jāizvērtē, vai mazam bērnam katru dienu ziepes maz ir vajadzīgas.
Aktuālāk tas kļūst tikai pusaudžu vecumā, kad sākas izteikta svīšana. Un vēl, protams, jāņem vērā, ka bērniem vēlams izmantot bērnu ziepes bez alergēniem, smaržvielām un konservantiem.
Zarnu parazīti
Ne mazāk nepatīkami var būt zarnu parazīti – spalīši, cērmes un lenteņi, kas arī nav nekāda seno laiku slimība, bet sastopami vēl arvien. Un visi šie parazīti ir tipiskas netīro roku slimības. «Ja tos ātri atklāj un likvidē, nekas briesmīgs tas nav, bet ilgtermiņā gan tos nevajadzētu ielaist, jo tie var radīt apetītes problēmas, anēmiju un samazināt hemglobīnu, kas audus apgādā ar skābekli. Turklāt tie bojā zarnas gļotādu un atsevišķos gadījumos var bojāt arī citus iekšējos orgānus. Vai parazīti var nobeigties paši no sevis? «Spalīšiem ir cikliska attīstība, un, ja bērns rūpīgi mazgā rokas, viņam tiek apgriezti īsi nagi, tad iespējams izdosies no tiem atbrīvoties arī bez īpašiem medikamentiem, taču cērmes gan noteikti ir jāārstē,» skaidro infektoloģe un ģimenēm, kurās ir mazi bērni iesaka divreiz gadā – rudenī un pavasarī – profilaktiski izdzert prettārpu zāles. Jo, kā izrādās, mūsdienās vairs nav moderni izmeklēt fēces, lai pārliecinātos, vai iemājojis kāds no šiem parazītiem. «Ir pierādīts, ka tas ir mazinformatīvs izmeklējums, jo tas, ka neatrod, nenozīmē, ka nav. Vienā porcijā var nebūt, citā porcijā var būt,» saka speciāliste.
Prettārpu līdzekļi ir recepšu medikamenti, tāpēc par tiem jāvaicā savam ģimenes ārstam. Pie ārsta noteikti jādodas, ja bērna kakās ir pamanīts kāds lenteņa gabals.
Labāk rokas noslaucīt, nevis žāvēt!
Sabiedriskajā tualetē pēc roku mazgāšanas ir divas iespējas tās nožāvēt – vienreiz lietojamie papīra dvieļi vai elektriskais žāvētājs ar gaisa plūsmu. Kurš variants ir labāks? Noteikti salvetes! Izrādās, ka sabiedriskajās telpās, kur mēdz būt paaugstināta mikrobu un bīstamo baktēriju koncentrācija, žāvētāji ar gaisa plūsmu var radīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Ventilators pūš uz mitrām rokām gaisa strūklu ar ātrumu 15–20 tūkstoši litru gaisa stundā jeb ap 300 litriem gaisa minūtē. Tādējādi liela daļa mikrobu, kas ir gaisā, pielīp pie mitrajām rokām un tur arī paliek. Par sterilām vai tīrām šādas rokas vairs nenosauksi.
