Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Matildei tūlīt būs pieci mēneši. Tikko meitiņa piedzima un man viņu noguldīja uz krūtīm – tādu maziņu podziņu, kas tur mierīgi čučēja –, man šis notikums likās mazliet nereāls. Vai tas tiešām notiek tagad ar mani? Man vajadzēja sākt aprast ar šā mazā cilvēka esamību un diezgan lielām vajadzībām. Bet pamazām starp mums izveidojās saikne, kurā mēs viena otru saprotam. Vienmēr dzīvē man ir bijis dienas režīms, bet šis noteikti ir grūtāks, man ir jāpielāgojas meitai – jāsaprot, kad viņai labāk pagulēt, kad paēst. Taču arī ar visām grūtībām man patīk šis dzīves posms.
Matilde ar interesi vēro gan mammu, gan tēti, gan pasauli sev apkārt.
Visskaistākais brīdis ir tad, kad viņa, no rīta mostoties, pasmaida.
Tas ir kaut kas tik ļoti no sirds, un tas tā sasilda dvēseli! Vai arī brīžos, kad viņa iesmejas ar saviem mazajiem smiekliņiem, aizmirstas gan pašas nepacietība, gan negulētā nakts. Es labprāt lasu Matildei priekšā pasaciņas, un viņa samērā cītīgi klausās.
Kopš piedzimusi meitiņa, es daudz biežāk eju pastaigās. Kamēr Matilde ratiņos guļ, man ir iespēja vai nu gremdēties pašai savās domās, vai parunāties ar draudzenēm pa telefonu, vai arī vienkārši vērot Rīgu pavasarī. Pastaigas ir mani dienas klusuma brīži, kas tik ļoti vajadzīgi, jo mājās tomēr tas ritms ir pilnīgi cits.
Manā ikdienā pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi tā īsti neko nemaina, jo es tāpat lielāko dienas daļu esmu mājās ar bērnu. Bet, protams, man pietrūkst kontaktu ar draugiem un tuviniekiem. Man žēl, ka šajā Māmiņdienā savu mammu varēšu apsveikt tikai attālināti. Bet mums – visiem bērniem un mazbērniem – ir iecere iedziedāt kādu dziesmiņu un to nosūtīt mammai. Lai arī šis nav lielu svinēšanu laiks, vispār bez svētkiem arī nevar. Pati šajā dienā noteikti izcepšu kūku, un mēs trijatā atzīmēsim šos mazos svētkus – jo dzīve ir jāturpina svinēt.»
Citu jauno māmiņu stāsti jaunākajā žurnāla IEVA numurā.
