Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc ir bērni, kam ļoti patīk satikt cilvēkus un kas droši dodas uz bērnu ballītēm, priecājas par iespēju satikt citus bērnus bērnudārzā? Un kāpēc ir bērni, kas, tieši pretēji, noteikti neizbauda svešu cilvēku klātbūtni, ļoti ilgi piemērojas jauniem apstākļiem un visu ballītes laiku labprātāk nosēž kopā ar mammu vai tēti? Vecāki par šādiem kautrīgiem vai atturīgiem bērniem nereti saņem pārmetumus. Viņiem norāda, ka, iespējams, bērns tiek audzināts pārāk sargājoši, ka vajag taču bērnu pamudināt, lai dodas spēlēties un draudzēties ar citiem bērniem. Apkārtējo nosodījumu un pašpārmetumus izjūt arī īpaši aktīvo bērnu vecāki. Rezultātā vecāki bieži vien jūtas vainīgi par sava bērna uzvedību, bet jāņem vērā, ka to nosaka ne vien audzināšana, bet arī iedzimtās īpašības – nervu sistēmas darbība jeb temperaments.
Ņem vērā!
Katrs bērns piedzimst ar savu temperamentu jeb atšķirībām nervu sistēmā, un šīs iezīmes dzīves laikā īpaši nemainās. Pastāv daudz dažādu temperamenta definīciju, taču mūsdienās cilvēkus vairs neiedala konkrētos temperamenta tipos (holeriķis, sangviniķis utt.), bet uz šo jēdzienu skatās daudzpusīgāk un niansētāk. Viena no jaunākajām ir neirobioloģiskās pieejas teorija – temperamenta iezīmes liecina par to, kādas ir bērna reakcijas uz ārējo un iekšējo vidi, kā arī to, kā bērns pats spēj šīs reakcijas regulēt.
Nevis audzināšana, bet temperaments
Jau 1956. gadā attīstības psihologi Aleksandrs Tomass (Alexander Thomas) un Stella Česa (Stella Chess) ASV uzsāka 30 gadu pētījumu, sekojot vairāk nekā 100 bērniem no dzimšanas līdz 30 gadu vecumam. Psihologi atklāja, ka var izšķirt deviņas iezīmes, pēc kurām var vērtēt bērnus.
- Aktivitātes līmenis – cik mierīgs vai aktīvs ir bērns?
- Regularitāte – vai bērns vieglāk piemērojas noteiktam dienas ritmam vai biežāk izvēlas pats savu?
- Pirmā reakcija uz jauno – vai patīk jaunas lietas, vietas, cilvēki? Vai, tieši pretēji, bērns noraida visu jauno?
- Pielāgošanās – vai ātri pielāgojas jaunām situācijām un apstākļiem vai arī bērnam tam vajag ilgāku laiku?
- Sensorais/fiziskais jutīgums – cik bērns ir jutīgs uz dažādām tekstūrām, garšām, vai ēd un velk mugurā to, ko vecāki liek?
- Reakcijas intensitāte – cik spēcīgi bērns reaģē, piemēram, kad ir priecīgs vai neapmierināts?
- Noskaņojums – vai bērns kopumā ir vairāk pozitīvi vai negatīvi noskaņots?
- Uzmanības noturība – vai, koncentrējoties kādam darbam, novērst bērna uzmanību ir viegli vai grūti?
- Neatlaidība – cik ilgi bērns ir gatavs censties, lai kaut ko panāktu vai izdarītu?
Ja bērns piedzimst tāds, kurš ātri pielāgojas jaunām situācijām, viņam ir samērā zema reakcijas intensitāte, kopumā pozitīvs noskaņojums un ķermenis darbojas kā pēc pulksteņa, pētnieki secināja, ka bērnam piemīt vieglais temperaments. Vieglais temperaments ir gandrīz pusei jeb 40% bērnu. Ar šādiem bērniem vecākiem ir samērā viegli. Nav jāpieliek lielas pūles, lai bērnu nomierinātu, palīdzētu viņam piemēroties pārmaiņām vai veicinātu sadarbošanos.
Savukārt, ja sakrīt, ka bērna ķermeņa funkcijas nav regulāras, viņam ir spēcīgas, emocionālas reakcijas, grūtības pieņemt jaunas situācijas un viņš ir sensori vai fiziski ļoti jutīgs, to pētnieki nosauca par grūto temperamentu.
Grūtais temperaments piemīt aptuveni vienam no desmit bērniem. Audzināt bērnu ar grūto temperamentu vecākiem var būt ļoti liels izaicinājums, kas prasa īpaši lielu apkārtējo pacietību, iejūtību, mīlestību un atbalstu.
Savukārt 5–15% bērnu piemīt lēni iesilstošais temperaments. Parasti bērni ar šādu temperamentu lēni pielāgojas jaunām situācijām, nelabprāt kontaktējas ar svešiem cilvēkiem un kopumā nav ļoti aktīvi. Mazliet vairāk nekā trešā daļa bērnu neiekļaujas nevienā no šīm temperamentu kategorijām.
Nesalauzt bērnu
Ģimenē katram bērnam un katram pieaugušajam var būt vairāk vai mazāk izteiktas atšķirīgas temperamenta iezīmes. Bieži tieši šīs atšķirības var būt par pamatu tam, ka vecākiem ir grūtāk vai vieglāk saskaņoties ar bērnu.
Ja mammai un tētim ir augsts aktivitātes līmenis, bērnam – zems, tas var būt par pamatu vecāku neapmierinātībai un pat vainas izjūtai – ko mēs darām vai esam izdarījuši nepareizi, ka mūsu bērns ir tik lēns?
Grūtības audzināšanā un rūpēs par bērnu var radīt arī izteikts bērna sensorais un fiziskais jutīgums. Tad vecākiem īpaši jāpiedomā, piemēram, par to, kādu apģērbu bērnam vilkt mugurā, lai tas neradītu diskomfortu, vai cik skaļi vai klusu savā starpā sarunāties.
Bērns piedzimst ar savu īpašu temperamenta iezīmju komplektu un nav spējīgs uzreiz piemēroties pasaulei. Tādēļ vecākiem ir ļoti svarīgi jau bērna dzīves sākumā pētīt, kādas ir bērna temperamenta iezīmes, un pieskaņoties tām, nevis otrādi. Ja vecāki spiedīs bērnu ar varu, kauninās un izsmies par viņa temperamenta iezīmēm, bērns augs nemitīgā stresā un nepilnvērtības izjūtā.
Nogludināt asumus vieglākai dzīvei
Kā secināts psihologu ilggadējā pētījumā (pētot vienus un tos pašus bērnus no dzimšanas līdz aptuveni 30 gadu vecumam), tas, kā konkrētajam cilvēkam izpaužas šīs deviņas temperamenta iezīmes, dzīves laikā īpaši nemainās.
Ja bērns piedzimst ar grūtā vai lēni iesilstošā temperamenta iezīmju komplektu, vēlams atbalstīt bērnu un laika gaitā palīdzēt viņam piemēroties dzīvei sabiedrībā.
Daži ieteikumi, kas var palīdzēt
- Ja bērnam ir izteikti augsts aktivitātes līmenis, rotaļājoties viņam var piedāvāt līst uz priekšu lēni kā gliemezim vai bruņrupucim vai pamēģināt sacensties lēnajās skriešanās sacensībās.
- Intensīvu reakciju gadījumā bērnam var mācīt dažādas nomierināšanās tehnikas, dusmu brīžos, piemēram, iztēloties, ka viņš pūš karstu tēju vai pieneņpūku.
- Bērnam, kurš nelabprāt iet draudzēties ar citiem bērniem, vispirms jādod pietiekami daudz laika, lai viņš aprod ar jauno vidi, un tad var piedāvāt doties kopā un sākumā arī runāt bērna vietā, piemēram, sakot: «Sveiks! Šī ir Maija, viņa vēlas ar tevi spēlēties!»
- Ja vēlamies palīdzēt bērnam iemācīties būt mazliet neatlaidīgākam, var viņu mudināt, piemēram, vēl mazliet pacensties, izmantojot smilšu pulksteni. Dažkārt var sākt ar tādu, kur smiltis tek 30 sekundes. Kamēr tek smilšu pulkstenis, bērns velta laiku noteiktajam darbiņam.
Mazulis ar grūto temperamentu
Ja bērniņš vēl ir pavisam mazs, arī tad vecāki jau var novērot kādas īpaši izteiktas temperamenta iezīmes, piemēram, izteiktu sensoro un fizisko jutīgumu (uz skaņām, apģērba audumu, smaržām). Diezgan agri var novērot arī bērna reakcijas intensitāti. Ir bēbīši, kuri, kad izsalkuši, kļūst nemierīgi un varbūt mazliet, ne ļoti skaļi pauž savas vajadzības. Bet ir mazuļi, kuri izsalkumu vai citu neapmierinātību pauž pēkšņi un ļoti skaļi. Vēl var novērot atšķirības dienas ritmā – kādam mazulim dienas ritms būs kā pēc pulksteņa, bet cita bēbīša vecākiem, iespējams, būs jārēķinās, ka šim bērnam izveidot stabilu dienas ritmu tik mazā vecumā nemaz nebūs iespējams.
Kamēr bērns ir mazs, vecākiem ir svarīgi būt kā izmeklētājiem un pētniekiem – pētīt un piemērot vidi un piemēroties pašiem. Ja bērns ir ļoti aktīvs un intensīvs savās reakcijās, vecākiem tas var būt liels izaicinājums un prasīt daudz enerģijas. Tādēļ īpaši jādomā par rūpēm par sevi un jāpiesaista palīgi.
