Mazliet adrenalīna
Tieši pirms Positivus festivāla nolemju uztaisīt grūtniecības testu. Nav tā, ka man būtu reālas aizdomas, bet, tā kā jau krietnu laiku gribam un plānojam trešo bērniņu, liekas, ka pirms lielas ballītes vajag pārliecināties – ja nu noticis brīnums? Grūtniecības testus vienmēr pērku ar racionālu mieru un mājās plauktiņā tos glabāju praktiski ērtā vietā, bez kāda sentimenta. Tomēr tās piecas minūtes, kad ieurbusies blenžu plastmasas strēmelē un gara acīm redzu ne tikai vienu, bet divas un reizēm pat vairāk strīpiņu, vienmēr paaugstina manu adrenalīna līmeni. Šoreiz otrā strīpiņa parādās un atkal pazūd, es grozu testu dažādos rakursos, lai pārliecinātos, vai gaisma pareizi krīt, varbūt nevar saskatīt! Kad kārtējo reizi apzinos, ka uzvedos kā ārprātīga, nolemju atstāt testu vannasistabā uz pāris minūtēm un atnākt to aplūkot vēlāk. Tā arī daru – tēlotā vienaldzībā izeju no vannasistabas un ķeros pie trauku mazgāšanas. Viens šķīvis, otrs, trešais, karotīte, nez kas notiek ar testu, dakšiņa, krūze, noteikti tur ir skaidri redzamas divas strīpiņas, šķīvis, trīs krūzītes. Viss, ir laiks.
Ieeju, paskatos – viena strīpiņa. Izgrozu testu visos virzienos – joprojām viena. Pirmajā sekundes simtdaļā ir vilšanās.
Tomēr man jau ir 37 gadi, esmu iemācījusies justies tā, kā nepieciešams, tāpēc ieskaidroju sev – tā ir labāk, varēšu izklaidēties festivālā ar tīru sirdsapziņu. Tā kā festivālus parasti apmeklējam ar bērniem, nekādu kaitīgu vielu lietošana nenotiek, turklāt man diezgan daudz jābrauc ar auto, tāpēc alkohols vispār izpaliek. Nepārdzīvoju, jo braukt ar auto man patīk daudz labāk nekā apreibināties un, ja godīgi, nemaz neesmu festivālu cilvēks.
Tomēr sajūtas ir citādas…
Pēc pāris nedēļām, kad lietotne telefonā man atgādina, ka tūlīt jāsākas mēnešreizēm, saprotu, ka tomēr kaut kas atšķiras no citiem mēnešiem. Jutīgās krūtis un jocīgo garastāvokli tikpat labi var skaidrot arī ar mēnešreižu tuvošanos, tomēr kaut kas manās sajūtās liek domāt, ka šoreiz tas ir kas cits. Nakts paiet nemierīgi, nevarot sagaidīt rītu, kad varēs uztaisīt testu. Savas aizdomas esmu pateikusi arī vīram, tāpēc rezultātu gaidām abi kopā. Kā tādi studenti – satraukušies, nobijušies, priecīgi. Šī gaidīšana ir mūsu kopīgais noslēpums, pagaidām neviens nezina par mūsu nodomiem. Šoreiz nav nekādas testa grozīšanas un rakursu meklēšanas – pat nenogaidot piecas minūtes, ir skaidri redzamas divas brīnišķīgas, sārtas strīpiņas. Daktere jau bija iedevusi nosūtījumu uz analīzēm – gadījumam, ja palieku stāvoklī, tad lūdza uz vizīti nākt jau ar analīžu rezultātiem. Tā arī daru – eju nodot analīzes. Pēc rezultātu saņemšanas bažīgi meklēju internetā – kāds progesterona un HCG līmenis būtu normāls grūtniecības sākumā. Viss mierīgi, man viss ir normā. Esmu stāvoklī.
Sindijas ieteikums: Pirmajās nedēļās galvenais nesatraukties, nesteigties, nestresot un nesākt izvēlēties bērnam vārdus, bet pabarot smadzenes ar ko vērtīgu – labu ēdienu, labu teātra izrādi un labu grāmatu.
Trīs fakti par 1.-4. nedēļu
Grūtniecības pirmās pazīmes
- Jutīgāki krūšgali, biežāk gribas uz tualeti, savāda garša mutē, nepatika pret dažādiem aromātiem, slikta dūša, nogurums, emocionalitāte, velkošas sajūtas vēdera lejasdaļā.
Grūtniecības tests
- Vajadzīga vismaz nedēļa pēc apaugļošanās, lai grūtniecības tests būtu pozitīvs. Divas strīpiņas tajā parādās, kad organismā paaugstinās hormona HCG līmenis. Paaugstinātu HCG rāda arī asinsanalīzes, turklāt gan ātrāk, gan precīzāk.
Kā iet bērniņam?
- Grūtniecības pirmās nedēļas beigās apaugļotā olšūna ir ieligzdojusies dzemdē. Ceturtajā nedēļā jau ir izveidojusies placenta, caur kuru bērniņš saņems visu vajadzīgo. Sāk veidoties viņa nervu sistēma, plaušas, āda, muskuļi, asinsvadi, zarnu trakts.
Dienasgrāmata publicēta 2018. gada janvārī žurnālā MANS MAZAIS.