Psihoterapeita viedoklis
Vecākiem jāmēģina izprast iemeslus
Nils Sakss Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs:
«Izvēlēties par labu gap year jaunieti visbiežāk pamudina neziņa vai šaubas par to, ko gribētos darīt tālāk, – nespēja izlemt, ko īsti studēt, kādu profesiju izvēlēties. Tāpat arī ir jaunieši, kas jūtas noguruši no mācībām un vēlas vēl kādu laiku atpūsties no visa, kas saistās ar mācīšanos un strukturētu skolas vidi.
Daudzi tukšo gadu izvēlas draugu iedrošināti vai filmu iespaidā – alkstot pēc piedzīvojumiem un jautrības, pirms būs jāuzsāk pieaugušo dzīve.
Lielākie tukšā gada ieguvumi ir jaunu pieredžu iegūšana, jaunas iepazīšanās, jaunas valstis, iespēja krietni paplašināt savu redzesloku. Daudziem tā ir pirmā iespēja padzīvot atsevišķi no vecākiem, izmēģināt sevi pieaugušo dzīvē vai arī darīt ko jēgpilnu, piemēram, iesaistoties brīvprātīgo darbā. Savukārt potenicālie gap year zaudējumi saistās ar to, ka jaunas pieredzes var būt arī riskantas vai nevēlamas. Vēl arī tas, ka gads bez strukturētas mācīšanās var atgriešanos mācību vidē padarīt sarežģītāku.
Vai tukšais gads jaunietim ir vajadzīgs? Uz to kategoriskas atbildes nevar būt. Kā kuram. Ja mācības skolā izraisījušas milzīgu nepatiku un problēmas, kas, iespējams, pat novedušas pie psihoemocionālām grūtībām, es iesaku izmantot iespēju paņemt pauzi. Tāpat arī, ja jaunietis pagaidām nespēj pats strukturēt savu dienas režīmu vai mācību procesu vai kā citādi jūtas īpaši dezorientēts, tad brīvais gads var būt noderīgs, lai sakārtotu iekšējo pasauli un sagatavotos nākamajam dzīves posmam.
Turpretī, ja jaunietis ir pietiekami labi funkcionējošs, ar mācībām tiek galā un visādi citādi ir spējīgs uzsākt nākamo dzīves posmu, tad es neiesaku tukšo gadu. Šāds jaunietis jaunas pieredzes, brīvprātīgo darbu un citas lietas var iegūt arī paralēli mācībām augstskolā, tādējādi nezaudējot mācīšanās prasmes, iemaņas un neizlaižot gadu.
Vecākiem, kuru jaunietis vēlas izlaist gadu pirms studiju uzsākšanas, jāmēģina izprast iemeslus, kādēļ viņš tā izlēmis. Vai jaunais cilvēks nejūtas pārliecināts par sevi pieaugušo pasaulē? Varbūt viņam trūkst draugu un viņš cer tos atrast šādā veidā? Vai arī tukšo gadu redz kā vienīgo iespēju atdalīties no ģimenes un izkarot sev lielāku patstāvību? Mums vienmēr ir vieglāk pieņemt to, ko mēs saprotam, – pat ja mūsu pašu izvēles būtu citādas.»