Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tādā vidēji konservatīvi noskaņotā ģimenē vidusskolas absolventa paziņojums «Es neplānoju šogad stāties augstskolā» visbiežāk netiek uztverts ar izpratni un sajūsmu. Parasti seko strīdi, asaras, mēģinājumi pārliecināt iestāties vismaz kaut kur. Tālāk scenārijs var veidoties divējādi – jaunietis iestājas šajā kaut kur vai iecērtas un tā arī nesāk studēt. Vai pēc brīvā gada būs visu izdomājis un atsāks izglītoties? Kas zina… Starp citu, statistika liecina – studējošo skaits Latvijas augstskolās samazinās.
Gap year vizītkarte
Kāpēc tas vajadzīgs? Jaunieši parasti min trīs galvenos iemeslus, kāpēc grib sev brīvu gadu:
- tikt skaidrībā, ko īsti vēlas studēt;
- uzlabot un attīstīt savas iemaņas darba tirgū – saprast, kas ir darbs un kā tiek pelnīta nauda;
- iegūt jaunas prasmes un zināšanas, piemēram, apgūstot kādu svešvalodu, iepazīstot citu zemju kultūru.
Kā un kāpēc tas radies? Gap year pirmsākumi saskatāmi jau ļoti senos laikos – 17. un 18.gadsimtā, kad turīgu ģimeņu atvasēm bija pieņemts doties The Grand Tour jeb Lielajā ceļojumā pa Eiropas kultūras metropolēm – tas visbiežāk ilga gadu. Jauniem vīriešiem tā pat bija obligāta izglītības procesa sastāvdaļa.
Vispārēju popularitāti gap year guva 20. gadsimta 60. gados, kad jaunā pēckara paaudze vēlējās aizbēgt no kara radītā smaguma, kas bija raksturīgs viņu vecāku paaudzei.
Tolaik tukšā gada primārais mērķis bija dažādu kultūru savstarpēja mijiedarbība, iepazīstot citam citu, ar cerību, ka šī savstarpējā iepazīšanās novērsīs karus nākotnē.
Kā tas notiek mūsdienās? No šīs idejas attīstījās ideja par tukšo gadu mūsdienu izpratnē. Gadu gaitā jauniešiem šī izvēle kļuva arvien populārāka – jaunie cilvēki, uz laiku pārtraucot mācības, strādā, ceļo, iesaistās brīvprātīgajā darbā. Bieži vien šā gada laikā jaunietis straujāk nobriest kā personība, labāk izprot izglītības nepieciešamību, iegūst lielāku skaidrību, kā vēlas veidot savu dzīves ceļu.
