Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē: Elizabete Pumpure (ginekoloģe Capital Clinic Riga un Ogres rajona slimnīcā) un Laila Laganovska (vecmāte Rīgas Dzemdību namā).
Vidējais svara pieaugums bērnam
20.–30. grūtniecības nedēļā – 60 grami nedēļā
30.–35. grūtniecības nedēļā – 150–200 gramu nedēļā
No 35. grūtniecības nedēļas – 200–230 gramu nedēļā
Kas ietekmē gaidāmā mazuļa svaru?
Topošās māmiņas uzturs. Ir pierādīts, ka tieši pēdējā grūtniecības trimestrī no mammas saņemtais gaidāmajam mazulim visvairāk iet labumā. Īpaši to veicina cukurs jeb ātrie ogļhidrāti, arī slēptais cukurs dažādos produktos, cukurs augļos, balto miltu izstrādājumi. «Līdz 22. grūtniecības nedēļai mazuļi attīstās diezgan līdzīgi, jo bērniņiem veidojas visi iekšējie orgāni. Vēlāk vairāk palielinās bērna augšana, un īpaši pēdējā trimestrī pieaug arī ķermeņa masa,» stāsta ginekoloģe Elizabete Pumpure, uzsverot – ja otrajā grūtniecības trimestrī sievietei sāk straujāk nākt klāt svars, cītīgi ir jāievēro veselīga un sabalansēta uztura rekomendācijas un, iespējams, būs jāveic arī cukura slodzes tests. «Par savu svaru sievietes visbiežāk mēdz satraukties pēc grūtniecības, bet par dzemdībām daudzas domā – nu nekas, piedzemdēšu taču arī lielu bērnu, jo draudzenēm ir bijusi laba pieredze. Tad topošajām māmiņām skaidroju – ja gaidāmajam mazulim būs mazāks svars, viņam būs vieglāk piedzimt (mazais dzemdībās arī cīnās, ne tikai mamma!), turklāt, ja mamma grūtniecības laikā bērniņam visu laiku ir devusi cukuru, mazuļa hormonālā sistēma pierod pie tā un viņa organisms vairāk izstrādā insulīnu.
Kad nabassaite tiek pārgriezta, mazuļa insulīns turpina darboties iepriekšējā režīmā, bet cukura piegādes no mammas vairs nav.
Līdz ar to insulīns iznīcina cukuru, kas vajadzīgs svarīgu funkciju uzturēšanai organismā, tāpēc jaundzimušajiem ar lielu dzimšanas svaru tiek mērīts cukura līmenis asinīs. Turklāt pierādīts, ka ar ogļhidrātiem pārbagātu uzturu gaidību laikā iekodējam cukura vielmaiņas problēmas nākamajām paaudzēm,» norāda ginekoloģe.
Ģenētika. Jā, arī ģenētikai ir nozīme. «Grūtniecēm, kas pie manis ir uzskaitē, vienmēr apjautājos, vai ir zināms, kāds bijis pašas mammas svars piedzimstot, tāpat ņemu vērā, vai vecāki ir lielas vai mazas miesasbūves,» stāsta Laila Laganovska. Abas speciālistes gan ir pārliecinājušās, ka mammas dzimšanas svars ne vienmēr ir tuvs viņas jaundzimušā svaram.
Lielāks ķermeņa masas indekss un grūtnieču cukura diabēts. Latvijā aptaukošanās ir nedaudz vairāk kā ceturtajai daļai sieviešu, bet grūtnieču diabēts, arī diabēts, kas sievietei bijis jau pirms grūtniecības, ir īpaša situācija, kas ietekmē bērna svaru un labsajūtu. Šeit jāseko aprūpes speciālista uztura norādījumiem, un, ja būs nepieciešams, grūtniecei būs jālieto arī medikamenti (vairāk par grūtnieču cukura diabētu lasi žurnālā MANS MAZAIS Nr. 2). «Ja topošajai māmiņai ir diabēts, gaidāmais mazulis ir nevis vienkārši lielāks, bet viņa galviņa mēdz būt mazāka par plecu joslu, tāpēc, piedzimstot bērna galviņai, ir liels risks, ka dzemdību ceļos var iesprūst bērna pleciņi.
Mammai asinīs ir vairāk cukura, tas nonāk pie bērniņa, un viņš pieņemas svarā straujāk – aug vairāk nevis kauli, bet mīkstie audi.
Cukura diabēta gadījumā dzemdības iesaka atrisināt
39. grūtniecības nedēļā, atkarībā no situācijas dzemdības ierosinot vai veicot ķeizargrieziena operāciju,» skaidro ginekoloģe Elizabete Pumpure.
Grūtnieces emocionālā veselība. Vecmāte Laila Laganovska uzsver, ka nozīme ir arī topošās māmiņas emocionālajai veselībai. «Ja grūtniecei ir satraukumi un kreņķi, var pieaugt nekontrolēta ēšana, un tad speciālistu ieteikumi par veselīgu un sabalansētu uzturu nonāk otrajā plānā. Lai mazinātu stresu, iesaku, piemēram, izmantot iespēju apmeklēt 10 valsts apmaksātās psihologa konsultācijas. Ja, gaidot mazuli, sieviete saņem atbalstu no sava partnera vai tuviniekiem, jūtas uzklausīta, ir arī vieglāk ievērot rekomendācijas saistībā ar ēšanas ierobežojumiem,» skaidro vecmāte, atgādinot, ka regulāras dažādu veidu fiziskās aktivitātes, piemēram, došanās kopīgās pastaigās, ne tikai pozitīvi ietekmē topošās māmiņas noskaņojumu, bet arī uzlabo fizisko sagatavotību dzemdību procesam.
Cik precīzi ir ultrasonogrāfijas mērījumi?
Ir dzirdēti stāsti, ka pēc ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējuma speciālists secina, ka gaidāms liels mazulis, bet bērns piedzimst ar standarta svaru vai pat mazāks. Taču, nosakot gaidāmā mazuļa svaru ar USG metodi, ir pieļaujama 15 līdz 20 procentu kļūda. «Tas nozīmē, ka lielākam bērnam reālais svars var atšķirties – pat 500 gramu vairāk vai mazāk par USG norādīto. Tāpēc papildus tiek mērīts arī grūtnieces vēdera apkārtmērs un augstums,» skaidro ginekoloģe Elizabete Pumpure, atklājot, ka var ticēt arī mammas iekšējai sajūtai. «Kādā pētījumā salīdzināja mātes pieņēmumu par gaidāmā bērna lielumu, USG prognozi un vēdera mērījumus.
USG sniedza tikai nedaudz precīzāku atbildi – visi rādītāji bija gandrīz vienlīdz tuvu bērna reālajam svaram.
Jāpiebilst – jo tuvāk dzemdību datums, jo USG ir sarežģītāk noteikt gaidāmā bērna svaru. To ietekmē bērna iegulšanās poza, miomas, augļūdeņu daudzums, lielāks mammas svars un citi aspekti.»
Vai lielu bērnu ir grūtāk dzemdēt?
Starp lielu mazuli un grūtākām dzemdībām nevar likt vienlīdzības zīmi, taču, ja gaidāms liels vai ļoti liels bērns, vecmāte un ārsts dzemdētāju īpaši pieskata. Ginekoloģe Elizabete Pumpure stāsta par tā saukto trīs P pieeju: «Pirmais P – persona jeb pasažieris – ir bērniņš. Nozīme ir ne tikai bērna svaram, bet arī tam, kā viņš ir iekārtojies dzemdē. Bērns var būt ļoti mazs, bet, ja viņš galviņu nevis ir pielicis pie zodiņa, bet atliecis uz aizmuguri, tas var radīt grūtības dzimstot. Ja šādā pozā ir svarā lielāks bērniņš, viņš var arī iesprūst. Otrais P ir pasāža jeb dzemdību ceļi – kāds ir mammas iegurnis, cik elastīgi jeb padoties spējīgi ir mīkstie audi, kā var iestiepties iegurņa locītavas. Trešais P angliski ir power, latviski – jauda. Tātad kontrakciju spēks un mammas jauda mazuli izspiest.
Tā kā ir tik daudz dzemdības ietekmējošo faktoru, arī ar lielu bērnu vienmēr gribam dot iespēju bērniņam dzimt pašam, vērojot dzemdības, mammu tajās atbalstot un iejaucoties tikai vajadzības gadījumā,» uzsver ginekoloģe.
Ar lielākiem bērniem dzemdības var būt arī ilgākas – ilgāk gan ne vienmēr nozīmē grūtāk.
«Reizēm dzemde nevar tik labi funkcionēt, jo gaidību laikā bijusi īpaši noslogota un ir jāpalīdz ar kādu dzemdes kontrakcijas veicinošu medikamentu, ir lielāks risks bērna pleciņu iesprūšanai izstumšanas periodā. Tā gan notiek ļoti, ļoti reti, mēs ar to profesionāli tiekam galā, tomēr tā ir stresaina situācija, un mammai tajā brīdī ļoti jāseko mediķu norādēm,» uzsver Laila Laganovska.
Labā ziņa, ka svarā lielāki bērni ir izturīgāki. «Dzemdības ikvienam cilvēkam ir viens no vislielākajiem izaicinājumiem dzīvē – virzība pa šaurajiem dzemdību ceļiem, nemitīgās kontrakciju epizodes, kad dzemde saraujas, īslaicīgi pārtraucot skābekļa piegādi… Ja bērniņš ir mazs, viņam ir mazas rezervītes, mazāk cukura, tauku, un viņš mazāk spēj izturēt dzemdību stresu,» skaidro ginekoloģe.
Vai tiešām bērni dzimst lielāki?
Pateikt, vai mūsdienās bērni dzimst lielāki, objektīvi nemaz nav tik viegli, jo bērni dzimst dažādās grūtniecības nedēļās un mūsdienās dzemdības dažādu apstākļu dēļ biežāk tiek ierosinātas, nesagaidot laiku, kad bērns vēl augtu.l
Ņem vērā!
Par lielu jaundzimušo uzskata bērniņu, kura svars ir, sākot no 4500 gramiem, taču diagnoze makrosomija (ļoti liels bērns) Latvijā tiek noteikta jaundzimušajiem, kuru svars ir 4000 gramu un vairāk.
Ņem vērā!
Jo lielākā laukumā placenta piestiprinājusies pie dzemdes virsmas, jo gaidāmais mazulis saņem vairāk barības vielu un izaug lielāks. Šo gan nekādi nevar ietekmēt.
Daži dati
- ASV pētījumā par laiku no 1970. līdz 2011. gadam novērots, ka bērnu vidējais svars pieaudzis par 450 gramiem.
- Apvienotajā Karalistē pētījums par laiku no 1986. gada līdz 2012. gadam liecina, ka bērnu dzimšanas svars pieaudzis par 43 gramiem.
- Latvijā pieejamie SPKC Mātes un jaundzimušā reģistra dati rāda, ka laikā no 2010. līdz 2022. gadam vidējais jaundzimušā svara pieaugums ir trīs procenti, savukārt ļoti lielu bērnu (4,5 kg+) procents ir pat nedaudz samazinājies (no 2,6% līdz 2,3%).
- Neliels pētījums* Latvijā tika veikts 2021. gadā, kur veselām mammām grūtniecības 40. nedēļā meitenes dzima ar svaru vidēji 3,7 kg (plus mīnus 300 g), puikas – 3,8 kg (variācija ap 400 g). «Ja Pasaules Veselības organizācijas pasludinātais vidējais bērnu dzimšanas svars ir 3,5 kg, tad, jā, Latvijā dzimst nedaudz lielāki bērni,» secina Elizabete Pumpure. Jāpiebilst gan, ka Latvijā ir mazāk priekšlaikus dzimušu bērnu un tas ietekmē arī vidējos rādītājus.
