(..) – Man gan šķiet, ka Latvijas sievietes izceļas ar to, ka viņas var visu un vēl vairāk, pat ignorējot, ka iet pāri spēku robežām.
– Jā, strādāt, tīrīt māju, izvadāt bērnus pa pulciņiem un pagatavot trīs maltītes – to sievietes dara pāri spēku robežām. Bet ieklausīties sevī un izdarīt kaut ko labu savam ķermenim – lielākoties ne. Zini, biežākais attaisnojums, kāpēc sieviete nesporto: man ir bērni. Nopietni? Tu gribi, lai tavi bērni ir vainīgi pie tā, ka jūties slikti, esi nolaidusies, tev ir izbojāta stāja, iekšējie orgāni ir noslīdējuši un tāpēc jāčurā biksēs? Es neko nesaceru. Tieši tā sievietes reizēm pret sevi izturas – pēc dzemdībām ir urīna nesaturēšana, bet tā vietā, lai risinātu šo problēmu, viņa ierobežo savu dzīvi un neiet nekur tālu no mājām, lai neapčurātos. Tad man liekas – pag, pag? Un tu neko ar to nedari?
Kā var tik ļoti necienīt savu ķermeni? Tik ļoti nemīlēt sevi?
– Cik šausmīgi skumji.
– Ir skumji. Bet man ir tāds raksturs, ka man tas uzsit arī dusmas. Kāpēc tu nevari saņemties? Kāpēc tu pakārto savu dzīvi šai problēmai? Ne vīram, ne bērniem nav jājūtas par to vainīgiem. Un ir pilnīgi skaidrs, kāda būtu atbilde, ja mēs ģimenei pajautātu, ko viņi izvēlētos – to priecīgo, enerģisko un stipro sievu un mammu, kura trīs reizes nedēļā pa stundai (tā ir tikai stunda!) atnāk uz treniņu? Vai to pārgurušo, nomocīto un nelaimīgo?
(..)
– Ir ļoti maz Latvijas sieviešu, kuras tiecas pēc kaut kā vairāk nekā vidusmērs. Lielākoties viņas dzīvo pēc stereotipiem – audzina bērnus, gatavo ēst, uzkopj māju, iet uz darbu, un viss.
– Un ko tev nozīmē dzīvot virs vidusmēra?
– Vadīties pēc savām sajūtām. Nestrādāt darbu tikai tāpēc, ka par to maksā, bet gan tāpēc, ka – patīk. Audzināt bērnus, kā pašai šķiet pareizi, nevis – kā pieņemts vai kā darīja senāk. Piemēram, nepārmest sev, ka esmu slikta mamma, ja darīšu savas lietas un piepildīšu savus sapņus. Ļoti daudzas sievietes joprojām domā, ka nedrīkst atļauties veltīt laiku sev, kaut vai aiziet uz sporta zāli. Iespējams, tieši man sanāk daudz klausīties šos problēmstāstus, bet es domāju, ka vidusmērs ir tieši tāds – sievietes neliek sevi par prioritāti.
– Tu aicini būt egoistiskākām?
– Nu redz, tas ir tavs stereotips, kas tikko izlēca, – veltīt laiku sev ir egoistiski. Bet arī lasītājas to tā sapratīs, ja tā ir saprogrammētas viņu smadzenes. Viss ir atkarīgs, kā uz to paskatās, un tikai mēs katra pati zinām, kā mums ir īstenībā un kā mums vajag. Piemēram, mans vecākais dēls, kuram ir astoņi gadi, vasarā vienu mēnesi pavadīja laukos pie omes.
Visu interviju lasi Santa+.