Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Līdz pat 20. gadsimtam dzemdības noritēja pārsvarā vecmātes, zinošas un pieredzējušas sievas, uzraudzībā un paredzēja lielu risku gan sievietei, gan bērnam. Līdz ar medicīnas attīstību bija iespēja augstos dzemdību riskus samazināt, taču vienlaikus baltie uzsvārči slimnīcās un dzemdību namos atņēma sievietēm balsi, kontroli pār dzemdību procesu un noteikšanu pār savu ķermeni. «Uzskatu, ka ir svarīgi atrast vidusceļu starp to, ko sieviete jūt un vēlas pieredzēt savās dzemdībās, un to, ko pasaka priekšā medicīnas tehnoloģijas un vispārējas vadlīnijas, atrast veselīgu līdzsvaru starp dabisko dzemdību procesu un iespējām ar mūsdienu medicīnu palīdzēt sievietei viņas uzdevumā. Izšķirīgs posms ir informācija un empātiska saruna starp sievieti un viņas aprūpes speciālistu, lai kliedētu stereotipus, pat aizspriedumus par dzemdību norisi,» skaidro Sarmīte Zīda, anestezioloģe ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi.
Epidurālā analgēzija – kā tā notiek?
20. gadsimta 90. gadu vidū dzemdību sāpju mazināšanai sāka izmantot epidurālo analgēziju (no grieķu valodas an-algos – bez sāpēm), ieviešot kardinālas izmaiņas dzemdību vadīšanas procesā. Epidurālās analgēzijas galvenais uzdevums ir pārtraukt sāpju ceļu no perifērās nervu sistēmas uz centrālo nervu sistēmu. Sāpju uztvere katram cilvēkam ir atšķirīga, arī dzemdību sāpju intensitāte var krasi atšķirties – to ietekmē daudz dažādu faktoru (iepriekšējā sāpju pieredze, psihodinamika, uztraukums, bailes, trauksme, spēja koncentrēt uzmanību, motivācija u. c.). «Katra topošā māmiņa prasa ārsta, dzemdību speciālista individuālu pieeju. Īpaši sarežģīti ir gadījumi, kad pacientam ir komplicēta, negatīva sāpju pieredze,» uzsver Sarmīte Zīda.
Epidurālā analgēzija ir viens no reģionālās anestēzijas veidiem, ar kuras palīdzību noteiktā ķermeņa daļā būtiski tiek samazinātas vai pilnībā nomāktas sāpes.
Anestezējošā viela tiek ievadīta epidurālajā telpā (vienā no muguras smadzeņu kanāla līmeņiem) muguras jostas apvidū. Sākumā anesteziologs apstrādā muguru jostas daļu ar speciālu šķīdumu, lai mazinātu iespēju inficēties. Injekcijas vieta tiek atsāpināta, tad sterilos apstākļos tiek veikta injekcija un katetra ievadīšana epidurālajā telpā. «Lai gan anesteziologiem šī ir ikdienišķa manipulācija, tā prasa ne tikai zināšanas, prasmes un koncentrēšanos, bet arī mierīgu pacienti. Ļoti būtiski, lai katetra ievadīšanas laikā (tas ilgst vien 3–5 minūtes) sieviete būtu nekustīgā pozā. Dzemdību darbības intensīvākajā periodā tas, protams, ir izaicinājums,» uzsver speciāliste.
Par epidurālās analgēzijas iedarbības efektivitāti var spriest jau pēc 10–15 minūtēm, kad kontrakcijas un sāpju viļņi kļūst īsāki, un sieviete var just izteiktu sāpju intensitātes atšķirību salīdzinājumā ar sajūtām pirms procedūras.
Atsāpinošā medikamenta vienas devas darbības ilgums ir individuāls, bet parasti 60–90 minūtes. Ļoti svarīgi atkārtotu medikamenta devu ievadīt tad, kad dzemdību sāpes sāk atjaunoties, nevis jau ir kļuvušas intensīvas, tad laba efekta panākšanai būs vajadzīga mazāka deva.
«Iemeslus veikt vai neveikt epidurālo analgēziju izvērtē mediķu komanda, respektējot sievietes viedokli un izskaidrojot situāciju. Epidurālā analgēzija var optimizēt dzemdību darbību un pat mazināt iespējamo sarežģījumu loku, tādēļ daudzviet pasaulē to sievietēm pat iesaka. Kategorisku aizliegumu veikt šo procedūru ir maz, bet epidurālo analgēziju var veikt tikai medicīnas iestādē, arī ūdens dzemdībās to veikt nav iespējams,» norāda Sarmīte Zīda.
Svarīgi!
Ilgstošas, intensīvas dzemdību sāpes dažos gadījumos var radīt pacientei ne tikai ciešanas, bet arī nopietnas problēmas – dzemdību darbības traucējumus, pacientes veselības problēmas un skābekļa trūkumu bērnam –, tāpēc daudzās situācijās efektīva dzemdību analgēzija ir ļoti iesakāma medicīnisku apsvērumu dēļ.
Iemesli epidurālās analgēzijas veikšanai dzemdībās
- Sievietes vēlme saņemt atsāpināšanu
- Sarežģīta dzemdību pieredze bez epidurālās analgēzijas
- Dzemdību stimulācija ar medikamentiem
- Ķirurģiskās iejaukšanās iespējamība (īpaši, ja iepriekš bijusi ķeizargrieziena operācija)
- Topošās mātes hroniskās blakusslimības, piemēram, diabēts, hipertonija, aptaukošanās
- Dvīņu dzemdības
- Vispārējs sagurums un spēku izsīkums sievietei ilgstošu dzemdību dēļ
Iemesli, kad epidurālo analgēziju nevar veikt
- Sievietes izvēle nesaņemt atsāpināšanu
- Infekcija plānotās injekcijas vietā (mugurā) vai epidurālajā telpā
- Alerģija pret konkrētiem anestēzijas medikamentiem
- Asinsreces traucējumi
- Pacientes dehidratācija, uzturvielu trūkums (malnutrīcija), asiņošana
Ņem vērā!
Latvijā epidurālā analgēzija ir maksas pakalpojums (cena no 200 eiro), tomēr dažās ārstu noteiktās situācijās to apmaksā valsts (pie dažādām slimībām un dzemdību komplikācijām, kā arī nepilngadīgām grūtniecēm).
Dzemdību darbība – paātrinās vai palēninās?
Anestezioloģe Sarmīte Zīda atzīst, ka, konsultējot topošās māmiņas, saskaras ar dažādām pieredzēm un dažādām (bieži vien kardināli pretējām) bažām: «Sievietes vienmēr aicinu uzdot jautājumus, prasīt, līdz ir skaidrs un ir iespējams veikt savu izvēli. Ir sievietes, kuras dzirdējušas, ka epidurālā analgēzija var paātrināt dzemdību darbību un veicināt plīsumu veidošanos. Ir sievietes, kuras, tieši pretēji, ir dzirdējušas, ka dzemdības var pat apstāties. Būtiski ir ņemt vērā, ka epidurālā analgēzija dzemdību darbību neietekmē.
Daudzas sievietes satraucas par ierobežotām kustībām, mobilitātes zaudēšanu, kas dzemdībās ir ļoti svarīgi, pat izšķirīgi. Parasti šo jautājumu dzirdu no topošajām māmiņām bez dzemdību pieredzes. Tad skaidroju, ka epidurālā analgēzija nepiesien sievieti pie gultas, neierobežo kustības un pēc medikamenta ievadīšanas var kustēties un ieņemt ērtāko dzemdību pozu. Jāņem gan vērā, ka pastaigas jāveic ar dzemdību speciālista atļauju un pavadoni un kustībām jābūt pārdomātām. Vēl sievietes baidās par to, vai jutīs savu ķermeni un kontrakcijas, vai nezaudēs kontroli pār visu dzemdību procesu, vai pieredzēs sava bērna piedzimšanas mirkli. Pareizi veikta epidurālā analgēzija ietekmē tikai un vienīgi sāpju intensitāti – sieviete savu ķermeni un dzemdību kontrakcijas jūt visu laiku (dzemdību beigu periodā pievienojas stipra spiediena sajūta, kas izstumšanas laikā ir ļoti svarīga).»
Epidurālā analgēzija un sievietes veselība
Domājot par atsāpināšanu dzemdībās, topošās māmiņas apsver tās riskus un ieguvumus, aizdomājoties par savu veselību ilgtermiņā un blaknēm, ar kurām var saskarties pēc šādas procedūras. «Ir dzirdēti nostāsti, ka pēc epidurālās analgēzijas ir ilgstošas, nepārejošas galvassāpes, muguras sāpes (pat paralīze), atmiņas traucējumi, kas var parādīties ilgākā laika posmā u. c. Protams, arī epidurālā analgēzija ietver sevī zināmu riska faktoru, tomēr pēc pārbaudītiem algoritmiem un standartiem tiek veikti visi preventīvie pasākumi, lai šos riskus novērstu. Epidurālā analgēzija mūsdienās ir droša.
Iespēja saskarties ar galvas vai muguras sāpēm ir reta, bet pastāv. Parasti šāda komplikācija rodas, ja ir bijušas problēmas ar punkciju vai tā notikusi vairākas reizes. Sāpju intensitāte var būt dažāda, bet tās tipiski parādās sēdus stāvoklī vai pieceļoties; sāpes var just pieres, pakauša, skausta rajonā, ko var pavadīt slikta dūša. Ja sievietei ir galvas vai muguras sāpes, ir jāvēršas pie medicīnas personāla. Ārstēšanai parasti tiek noteikts miera režīms un pretsāpju medikamenti, un tā parasti nav ilgāka par trim dienām,» skaidro speciāliste.
Bērna veselība un saikne ar bērnu
Apsverot iespēju izvēlēties epidurālo analgēziju, topošās māmiņas, protams, jautā arī par riskiem attiecībā uz bērnu, satraucoties, vai, veicot šādu manipulāciju, neatstāj savu bērniņu vienu ar viņa sāpēm, nepieviļ viņu, potenciāli radot paliekošus psiholoģiskus, emocionālus pārdzīvojumus. Sarmīte Zīda skaidro, ka sievietēm, kuras dzemdību laikā cieš no ļoti stiprām sāpēm, bieži novēro krasas sirdsdarbības un asinsspiediena izmaiņas. Tas savukārt ir iemesls arī bērna sirdsdarbības izmaiņām, jo sāpes sašaurina asinsvadus un ietekmē dzemdes un placentas asinsriti, līdz ar to vairāk vai mazāk ietekmē skābekļa saturu mazuļa asinīs. «Lai gan neesmu psiholoģe, vēlos mierināt mammas, ka, izvēloties dzemdību atsāpināšanu vai bērnam nākot pasaulē ķeizargrieziena operācijā, saikne ar bērnu pilnīgi noteikti netiek pazaudēta. Jūs esat kopā, jūs piedzimstat kopā – kā bērniņš un kā jauna mamma. Katram cilvēkam ir savs sāpju slieksnis, savs mērs, ko var izturēt. Ne visām sievietēm ir nepieciešama atsāpināšana, taču apziņa, ka to var saņemt, dod spēku koncentrēties procesam, dod pārliecību par pozitīvu iznākumu.
Dzemdības mūsdienās nav jāsalīdzina ar dzemdībām pirms 50 vai 100 gadiem, kad šādu iespēju nebija. 21. gadsimta māmiņām ir izvēle un informācija, kas jāizmanto, ignorējot nekompetentu cilvēku aizspriedumus.
Vācijā gandrīz katra trešā sieviete izmanto epidurālo analgēziju, un par šo pakalpojumu nav jāmaksā. Līdzīga prakse ir arī Slovākijā, Spānijā, daļēji arī Francijā un tepat kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā. Vācijā, kur strādāju, ir pavisam atšķirīga veselības apdrošināšanas sistēma, tomēr ceru, ka arī Latvijā, domājot par sievietes un bērna veselību, jautājumi par epidurālās analgēzijas pieejamību un maksu drīzumā tiks sakārtoti,» uzsver anestezioloģe Sarmīte Zīda.
