Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Mūsdienās, protams, ļoti daudz tiek stāstīts un reklamēts, cik svarīgs ir mirklis klusumā, elpot dziļi un mierīgi, būt apzinātam un cik ļoti nozīmīgi tas ir mūsu straujajā un stresa pilnajā ikdienā. Tieši tāpat ar bērniem, kuri šīs vajadzīgās spējas mācās no mums, pieaugušajiem, un tas ir labs ieguldījums bērna veselībā kopumā.
Elpo tandēmā ar otru!
Māci mazajam ieklausīties savā elpā un apzināties to. Nosēdini bērnus ar mugurām vienu pret otru vai arī apsēdies kopā ar bērnu šādi un aicini bērnu elpot vienā ritmā. Ja tas palīdz, varat abi aizvērt acis. Elpojiet lēnām un dziļi.
Citi lasa
Vēderelpošana
Palūdz bērnu nogulties zemē vai uz grīdas un uzliec viņam uz vēdera kādu lietu – vienalga, kastani, rotaļu lāci, papīra kuģīti vai ko citu. Bērnam lēnām dziļi jāieelpo caur degunu – tā, lai vēders piepūšas tik liels, cik vien iespējams, – un tikpat lēnām jāizelpo caur muti, vēderam saplokot. Šī vingrinājuma gaitā mazais var vērot priekšmetu, kas novietots uz viņa vēdera – kā tas paceļas un nolaižas –, taču jāmēģina elpot tā, lai mantiņa nenokrīt. Varbūt kuģītis var peldēt pa viļņiem un nenogrimt? Tā bērns koncentrējas uz savu elpošanu un pievēršas tam, kas notiek ar viņu konkrētajā brīdī. Var izrādīties, ka nav nemaz tik viegli elpot lēnām.
Spēja nomierināties jeb nomierināt pašam sevi ir ne tikai audzināšanas rezultāts, te liela nozīme ir arī bērna temperamentam – iedzimtajām nervu sistēmas īpašībām. Piemēram, bērni, kuri ir aktīvāki, straujāki, impulsīvāki vai arī bailīgāki un trauksmaināki, nereti mēdz būt arī daudz vairāk saspringti – viņu ķermenis ir nemitīgā kustībā, viņi ir gatavi skriet, aizstāvēties, aizbēgt… Turklāt arī spēja nomierināties pēc stresa situācijas vai satraukuma ir temperamenta iezīme – vienam tas jau dabiski ir vieglāk, citam šī spēja jāiemācās un regulāri jātrenē.
Elpo kā zilonis!
Nostājies kājām plati un ļauj rokām brīvi nokarāties – tās būs ziloņa snuķis. Tad, dziļi ieelpojot caur degunu, pacel rokas jeb snuķi augstu gaisā, bet pēc laika, dziļi izelpojot caur muti, nolaid rokas lejā.
Kā elpot ar pleciem?
Ieelpojot pacel plecus uz augšu, cik vien augstu iespējams, līdz pat ausīm! Tad, lēni izelpojot, laid plecus lejā, tā atkārtojot vairākas reizes.
Dzirdi savu elpu!
Ieelpo un izelpo lēnām un mierīgi, tad ar rokām taisi ciet ausis. Turpini elpot lēnām un ieklausies – vai dzirdi savu elpošanu? Kā skan ieelpa? Un kā izelpa? Kura skaļāka, kura ilgāka?
Jau divus trīs gadus vecam bērnam varam mācīt vienkāršus paņēmienus, kā atslābināties ikdienā, – tas vajadzīgs, lai bērns nenonāktu līdz tik lielam stresam, ar kuru vairs pats nespēj tikt galā. Nereti tieši tā arī rodas liela daļa uzvedības problēmu – noteikumu pārkāpšana, izvairīšanās kaut ko darīt, atsacīšanās kaut kur doties, uzbrukšana citiem bērniem un citas. Protams, brīdī, kad bērns ir emociju varā, neko jaunu mazajam neiemācīsim, tāpēc jāmācās un jāvingrinās ik pa laikam ikdienā. Padariet to par ikvakara rotaļu, būšanu kopā un jautru brīdi pirms miega vai jebkurā citā laikā! Tad arī spēja atslābināties un nomierināties bērnam ar laiku veidosies kā veselīgs ieradums, kuru var izmantot tieši īstajā brīdī, kad tas nepieciešams.
Burbuļelpošana
Lūdz bērnu ērti iekārtoties, aizvērt acis un iedomāties, ka viņa ķermenis ir piepildīts ar burbuļiem. Mazajam dziļi jāieelpo un tad jāizelpo, it kā pa vienam burbulim pamazām tos izlaižot gaisā. Lai vieglāk, vari palīdzēt bērnam iztēloties, ar ko katrs burbulis varētu būt piepildīts. Piemēram, ar mieru, laimi – līdz visa telpa, pagalms vai parks, kurā bērns atrodas, pamazām tiek piepildīts ar šīm nomierinošajām sajūtām.
Pūšam balonu!
Turi rokas priekšā mutei – tā, it kā turētu tajās mazu mazītiņu, vēl saplakušu balonu. Pamazām, dziļi ieelpojot, mēģini piepūst iedomāto balonu. Vienlaikus balonam arī jākļūst lielākam – ar katru elpas vilcienu un pūtienu izplet rokas arvien plašāk un plašāk, līdz balons kļuvis pavisam liels.
Skaiti līdz pieci!
Māci bērnam secīgi ieelpot un izelpot vairākas reizes pēc kārtas. Kad mazais jau kādu laiku ir vingrinājies lēnām ieelpot un izelpot, lūdz viņu ieņemt ērtu pozu un elpot, skaitot līdz pieci. Bērnam jāizpleš vienas rokas pirksti kā vēdeklis vai zvaigznīte, tikmēr ar otras rokas rādītājpirkstu jāmēģina vēdekli vai zvaigznīti apvilkt, vienlaikus elpojot. Jāielpo lēnām, kad rādītājpirksts atrodas pie otras rokas pirksta gala, jāizelpo – pirkstam slīdot lejā.
Zināji?
Ne vienmēr atslābināšanās un relaksācija nozīmē mierīgu pasēdēšanu vien. Īpaši bērniem tā var būt pat ļoti kustīga! Vislabāk, ja jautrie, aktīvie vingrinājumi mijas ar mierīgākiem. Tā pamazām un nemanāmi bērns apgūst prasmi atslābināties un pašam baudīt mierīgas aktivitātes. Bērns būs gatavs veikt šādus uzdevumus tad, ja to darīsi kopā ar viņu, pārvēršot šo darbiņu par aizraujošu un varbūt pat mazliet smieklīgu rotaļāšanos.
