(..) Mūsu saruna norit tikai nedēļu pēc skaistā notikuma, kad pasaulē nācis viņas dēliņš Džeisons un Elīna pārsteidz ar straujo atjaunošanos – viņa jau atkal ir darbīgā ierindā. Mazulis, protams, ir tepat līdzās, iemidzis otrajā miedziņā… Elīna viņu baro ar krūti.
– Ir noticis manas dzīves lielākais notikums. Iekšējais stāvoklis – labāk nevar būt. Nekādas pēcdzemdību depresijas. Tāpēc mans lielākais prieks ir strādāt. Ja nākamajā dienā pēc dzemdību mokām varu atkal rukāt, jauda vairojas, un esmu reāli laimīga. Vēl jau tikai redzēsim, kā jaunā dzīve mūs abus ar vīru mainīs. Tagad ir jāmācās krasāk nošķirt darbu no ģimenes – mazais visu uzsūc, tāpēc gribas, lai paņem vislabāko.
Teikšu godīgi – mātes instinkts līdz galam vēl nav atvēries.
Pagaidām ir modusies atskārta: ir kāds, par kuru gribas ļoti, ļoti rūpēties, par kuru jādomā ik brīdi. Manuprāt, īsts mātes instinkts parādīsies, kad mazais mani pirmoreiz nosauks par mammu, šobrīd viņš vēl katru dienu ir aizmidzis. Labi, ka ļauj man pierast, pastrādāt, – kas zina, kā būs, kad kļūs aktīvāks, kad zobiņi nāks… Centīsimies paši tikt galā; omes mums tālu – man Dobelē, Naurim Ventspilī. Speciāli aukli nemeklēšu, bet, ja dzīvē gadīsies satikt cilvēku, kam droši varu mazo uzticēt, tad būs auklīte.
(..)
– Grūtniecība un dzemdības ir maģisks laiks, risks, jo nekad nezini, kā veiksies. Tu onlainā esi kā uz delnas – no telefona nešķīries visas 12 dzemdību stundas. Instagramā īsajos video neslēpi, ka dzemdības tikušas ierosinātas. Tiešraidei no Ventspils slimnīcas Telegram sekoja 37 tūkstoši cilvēku. Mazulis pasaulē nāca visu acu priekšā. Dalījies ar intīmākajām detaļām – ūdeņu noiešana, kontrakcijas, atvērums pieci centimetri…
– Bija daudzi momenti, kurus iepriekš nezināju. Citas māmiņas mani bombardēja – esi gatava tam, gatava šitam! Tad sapratu – katra dzemdē pa savam. Un es dalījos: hei, jūs man teicāt, ka būs tā, bet man bija citādi! Gribēju sievietes motivēt: tu nevari sagatavoties dzemdībām simtprocentīgi, taču tev jāsaprot, kas notiks ar tavu organismu. Redzot, kā veicas man, tu vismaz tehniski sapratīsi dzemdību norisi un nebūsi šokā, ja nenotiks tā, kā biji domājusi. Jo man bija šoks, ka bezmaz vai jāgrūž bērniņš ārā un tas jādara lielākajās sāpēs. Nebiju gatava tik lielām sāpēm. Biju domājusi, ka tas būs saldais ēdiens. Izrādījās – vissmagākais brīdis. Daloties savā pieredzē, man gribas būt palīgam sievietei, kurai arī ir jādzemdē. Jo visa informācija, ko tu dzirdēsi, nāks tikai par labu. Neesmu supersieviete, man arī bija jāstaigā ar pamperu. Arī vēnas cieta… Man bija gandrīz visas iespējamās problēmas, kādas vien sievietes organismam grūtniecībā var būt. Es padalos, lai citas nedomātu, ka ir neriktīgas.
Visu interviju lasi augusta numurā Santa vai Santa+.