– Vai mazdēla piedzimšana ir mainījusi Jūsu ikdienas dzīvi? Jūs ar Imantu taču visai aktīvi iesaistāties mazdēla pieskatīšanā…
Vaira Vīķe-Freiberga: – Jā, bet Indrai jāpielāgojas arī mūsu darbu kalendāram, jo ir aktivitātes un pasākumi, kur mums jāpiedalās. Esmu iesaistīta dažādās organizācijās, man jādodas uz valdes sēdēm, laiku pa laikam jābrauc arī uz Briseli vai citām vietām Eiropā, tādēļ mums savi plāni jāsaskaņo.
Indra tikai nesen atgriezās darbā – viņai bija tā lieliskā iespēja būt mājās kopā ar dēlu šos svarīgos pirmos divus dzīves gadus. Domāju, ka šajā ziņā Latvijā lietas ir organizētas daudz labāk nekā savulaik, piemēram, Kanādā. Kad man dzima bērni, nebija nekādas pretimnākšanas, par likumdošanas privilēģijām nemaz nerunājot. Latvijā no valsts puses pret jaunajām māmiņām ir ļoti labvēlīga attieksme. Lai gan daudzi sūdzas, bet, ja salīdzina ar citām valstīm, nemaz tik slikti nav.
Atceros, cik man bija grūti, kad dēls 9 mēnešu vecumā bija jāatstāj auklītei un jādodas uz darbu. Bet tagad es varu izbaudīt, ka man blakus aug mazdēls. Lai gan daudz kas jau aizmirsies, bet līdz ar mazdēla piedzimšanu atmiņā nāk arī laiks, kad pati biju kļuvusi par mammu.