Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
(..) Meitenēm ir diezgan liela vecuma starpība. Kā jūs ar Gati nolēmāt, ka vēlaties vēl vienu bērniņu?
Kādu laiku bija sajūta, ka bērnu man vairs nebūs. Bet, kad biju aizdomājusies, ka mums tomēr varētu būt vēl viens bērns, Stella vienkārši pieteicās. Sāra jau sen bija prasījusi, kad viņai būs māsiņa, un ļoti gaidīja mazās piedzimšanu. Tas ir pluss, jo nebija tā, ka pēkšņi nez no kurienes uzrodas bēbītis un labāk vediet viņu atpakaļ! (Smejas.)
Kā atšķīrās pirmās un otrās meitiņas gaidīšanas laiks?
Ar otro meitu grūtniecības laiks bija daudz grūtāks. Pieķēru sevi, ka tik ļoti par visu sūdzos, man viss sāp un ir tik grūti… Kā tādam vecam cilvēkam. (Smejas.) Pa ielu gāju tipinot, jo izjutu lielu ķermenisku diskomfortu. Varēja just, ka kopš pirmās grūtniecības pagājuši astoņi gadi, fiziski man tiešām bija daudz grūtāk.
Ar lielu apbrīnu vēroju mammas, kas sestajā grūtniecības mēnesī parkā sportoja, bet es tik tikko varēju paiet. Vīrs teica– paskaties, kā viņas var, tev arī vajadzētu pamēģināt! Nu, nē, tuvākajos mēnešos es tiešām neko tādu nevarēšu izdarīt! (Smejas.)
Abas meitas nākušas pasaulē ūdensdzemdībās? Kā nonāci līdz ūdensdzemdībām? Un kāda bija otrā dzemdību pieredze?
Kad biju stāvoklī ar Sāru, sākumā domāju – būtu labāk, ka bērns nāktu pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību. Lai izņem ārā, un nekādu sāpju! Bet, kad sāku šajā procesā vairāk iedziļināties, lasīt grāmatas, manī radās pārliecība, ka, ja vien šāda iespēja ir, bērniņš jālaiž pasaulē pašai. Man šāda iespēja bija. Manās rokās nonāca vecmātes Aijas Mikovas grāmata par ūdensdzemdībām. Mani tas tik ļoti iedvesmoja. Bija sajūta, ka šī grāmatā domāta tieši man. Ūdensdzemdības bija ļoti skaista pieredze.
Atceros, kad pēc Sāras piedzimšanas ģimenes ārstei parādīju dzemdību dokumentus, viņa jautāja, vai meita ir dzimusi ūdensdzemdībās. Vaicāju, kāpēc viņai tā šķiet. Daktere teica – tāpēc, ka pēc dzimšanas bērniņam visi rādītāji esot bijuši uz 10 ballēm. Līdzīgi bija ar Stellu. Abas meitas piedzima ļoti ātri. Kad bijām nokļuvuši radību mājā Harmonija, Sāra piedzima 40 minūšu laikā, Stella – pusstundas laikā. Protams, bija arī zināms risks, jo līdz dzemdību vietai bija jābrauc diezgan liels gabals (radību mājā Harmonija atrodas Krimuldas pagastā – red.), bet abas reizes tomēr paspējām aizbraukt laikā.
Sāra arī esot bijusi klāt māsiņas dzemdībās…
Kad sākās dzemdības un jau posāmies ceļā, nolēmām, ka lielo meitu ņemsim līdzi. Sāra bija viens no pirmajiem bērniņiem, kas nāca pasaulē radību mājā Harmonija. Par godu viņas piedzimšanai pie mājas iestādīts rožu krūms. Bija tik skaisti, kad vecmāte ļāva Sārai salasīt rožlapiņas un ar tām izrotāt dzemdību vannas ūdeni. Stellas piedzimšanas brīdī Sāra bija turpat aiz durvīm un, tiklīdz māsiņa piedzima, bija kopā ar mums. Sārai ļoti gribējās mazo māsu ņemt rokās un nēsāt, par ko sākumā satraucos. (..)
Visu interviju lasi žurnālā Mans Mazais:
