Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Māmiņa raksta: «Mans jaunākais dēliņš mācās 1 klasē, viņa labsirdība ir vārdos neaprakstāma, tā ir jāizjūt. Tik tie dīvainie rīti, man liek nedaudz aizdomāties, jo no rītiem sāp galva, sāp vēderiņš, ir slikti, un salicis rociņas, kā Dievu lūdz: «Mamm, vai varu šodien neiet uz skolu? Es ļooooti Tev lūdzu!!!» Mana sirds sažņaudzas, kad asarām acīs bērns Tevi lūdz, it kā es vēlētos viņu pakļaut kaut kam ļoti sliktam. Es atbildu «Mīļum, tā ir skola, un Tu nedrīksti kavēt mācības, Tev ir jāiet!» Kaut iekšēji mana sirds dreb, bet es izliekos stipra un atkārtoju: «Ir jāiet uz skolu!» Bet viņš turpina turēt rociņas un asarām acīs Tevi lūdz…. Kādēļ???
Bet, tad vienu dienu braucot mājās viņš man stāsta: «Mamm, šodien divi puikas, kuri mācās citā pirmajā klasē mani turēja, bet cits spēra pa vēderu», es apstulbu un mana sirds kliedza. Nopietni??? Viņš man atbild: «Jā, bet man tik ļoti nemaz nesāpēja.» Vēlāk uzzināju, ka viņu esot aizstāvējuši klases biedri, un skolotājai arī izstāstījuši par šo atgadījumu. Zinot Kārli, viņš pats protams noklusētu. Un šis nav bijis vienīgais gadījums.»
Ar ierakstu dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Komentāros savās līdzīgās pieredzēs dalās arī citi vecāki.
