Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Bērniņš tiešām kustas!
Daļa jauno māmiņu, sevišķi gaidot pirmo bērnu, bieži saskaras ar dīvainām sajūtām vēderā, kuras viena jauc ar zarnu darbību, cita domā, ka viņu moka gāzītes, bet cita saka, ka tur vienkārši spiež. Taču tās ir pirmās jūtamās mazuļa kustības, kas sākumā tiešām var būt dažādas, ne līdz galam precizējamas. Neilgi pirms 20. nedēļas šīs sajūtas ir vairāk vai mazāk regulāras un specifiskas, kādas iepriekš nav bijušas, jo tur tiešām kustas bērniņš. Daļa sieviešu kustības labāk jūt vakarā, apguļoties, nevis dienā, darbā vai staigājot. Tā ir klasiska situācija visu grūtniecības laiku – bērns vairāk kustas vakara stundās, kad mamma gatava doties pie miera un atpūsties, bet mazulim sākas lielā spārdīšanās, kas nereti traucē pat aizmigt. Šajā grūtniecības laikā mazuļa kustības jau var būt tik stipras, ka arī topošais tētis, uzliekot roku uz sievietes vēdera lejasdaļas, var just, ka mazulis vēderā kustas. Topošajai māmiņai arī jārēķinās, ka šajā laikā kustības var būt jūtamas un tad kādu dienu vai divas – nejūtamas. Par to nevajadzētu uztraukties, varbūt var izmantot papildu relaksāciju – ieiet siltā vannā, pagulēt, pavadīt mierīgāku pēcpusdienu un vakaru. Jo sieviete mierīgāka un vairāk ļaujas notiekošajam, jo mazulis jūtas omulīgāk un tad arī kustas.
Piens – jau ir un būs?
Sievietes krūtis mazuļa zīdīšanai sāk gatavoties jau līdz ar grūtniecības iestāšanos, tikai gatavošanās ātrums un izpausmes katrai var būt atšķirīgai. Daļai sieviešu pirmpiens vai pienaini izdalījumi no krūtīm pilnīgi spontāni sāk parādīties jau ap 12. grūtniecības nedēļu, bet daļai tie neparādās līdz pat dzemdībām. Daiga Baranovska uzsver, ka neviens no šiem variantiem nav ne labs, ne slikts un no tā nevar secināt: ja pirmpiens izdalās, viņai būs daudz piena, bet, ja neizdalās, piena nebūs. Šādas sakarības nav. Katrai sievietei pārmaiņas un gatavošanās zīdīšanai notiek atšķirīgi. Ja izdalījumu ir daudz un tie rada diskomfortu, krūšturī var ievietot ieliktnīti, kas domāts zīdīšanas laikam. Taču citādi krūtis zīdīšanai nav jāgatavo, nav jāstimulē un nav jāmasē. Svarīga ir higiēna un ērta veļa, jo krūtis piebriest un var būt arī krietni jutīgākas nekā iepriekš, tāpēc jāizvēlas vienkāršāks krūšturis bez stīpiņām un mežģīnēm vai īpaši grūtniecēm domāts krūšturis.
Vai dzert ķīmiskos vitamīnus?
Atkarīgs no tā, kā sieviete jūtas, kāds ir viņas uzturs un kādas ir analīzes. Ja topošā māmiņa rūpīgi seko līdzi tam, ko ēd, ja asinsanalīžu rādītāji ir normas robežās un viņai nav nekādu sūdzību vai diskomforta, komplekso grūtnieču vitamīnu lietošana ir katras sievietes brīva izvēle. Tos var lietot un var nelietot, uzskata ginekoloģe.
Viens no mītiem, kas pastāv mūsdienās, – ja lieto kompleksos vitamīnus, bērnam būs lielāks piedzimšanas svars.
Daudzos pētījumos, kuros salīdzināts mazuļu svars māmiņām, kuras dzērušas vitamīnus, un tām, kuras to nav darījušas, fakts, ka vitamīni veicinātu svara pieaugumu, tomēr nav pierādīts. Arī Daigas Baranovskas pieredze rāda, ka ne visām sievietēm, kuras lieto vitamīnus, piedzimst četrus un vairāk kilogramu smagi mazuļi un otrādi – sieviete nelieto nekādus vitamīnus, bet piedzimst tiešām brangs mazulis. Ginekoloģe uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās daļai sieviešu dzimst lielāki bērniņi, ir vispārējā akcelerācija – cilvēki ar katru nākamo paaudzi kļūst arvien lielāki. Otrkārt, uztura ietekme – nezinot, kādas vielas izmanto pārtikas ražošanā, nav brīnums, ka tas var ietekmēt bērna svaru. Tāpat jāņem vērā arī ģenētika – cik piedzimšanas brīdī svēruši mazuļa vecāki.
Diezgan daudzas grūtnieces lieto magnija preparātus, jo lielai daļai ir magnija deficīts un grūtniecības laikā vajadzība pēc tā pieaug – bērnam augot, magnijs nepieciešams kaulu un muskuļu sistēmas attīstībai.
Zināms, ka viens no magnija deficīta simptomiem ir muskulatūras pastiprināta savilkšanās, tonizēšanās, krampji, un tos var just gan rokās un kājās, gan dzemdes muskulatūrā. Tas ir nevajadzīgs diskomforts, jo, patoloģiski savelkoties, dzemdes muskulatūra saspiež asinsvadus, kas iet uz placentu un baro bērniņu. Ja šāds stāvoklis ir ilgstošs, tas apgrūtina placentāro asinsriti, līdz ar to skābekļa un barības vielu padevi bērnam, un tas ir iemesls, kāpēc tonusu cenšas novērst. Saskaņā ar pētījumiem 85% Latvijas iedzīvotāju trūkst D vitamīna, tāpēc ārsts var ieteikt sievietei pārbaudīt asinsanalīzēs tā līmeni un, ja tā tiešām trūkst, izrakstīt D vitamīnu, ko drīkst lietot grūtniecības laikā un arī zīdot mazuli, turklāt gan ziemā, gan vasarā.
Otrā trimestra ultrasonogrāfija
Vienīgais plānotais izmeklējums šajā laikā ir otrā trimestra ultrasonogrāfija. Tās galvenais mērķis ir pārbaudīt mazuli anatomiski, jo viņš jau izaudzis pietiekami liels, lai smalki izpētītu viņa galvas smadzeņu struktūras, sirds anatomiju, pārliecinātos, vai viss kārtībā ar kuņģi, nierēm, aknām, urīnpūsli, rokām, kājām, pēdām, plaukstām. Ja rodas aizdomas par kādu sirds patoloģiju, kas ir biežākais bērna veselības problēmu cēlonis, pie bērnu kardiologa papildus iespējams veikt mazuļa sirds ehokardiogrāfiju, lai precizētu sirds un asinsvadu anatomiju. Arī tad, ja vecākajiem bērniem (ja tādi ir) vai ģimenes vēsturē kopumā bijušas sirdskaites vai bijis aizdomīgs pirmā trimestra skrīnings, daļai grūtnieču veic arī citus papildu izmeklējumus. Jebkurā gadījumā gan vizīšu skaitu, gan nepieciešamos izmeklējumus nosaka grūtniecības aprūpes veicējs, izvērtējot katru topošo māmiņu individuāli.
Kā izskatās bērniņš?
Savukārt mazulis tikai aug un attīstās, viņam veidojas mati, uzacis un skropstas. Izveidojušies arī tauku dziedzeri, kas ražo īpašus taukus un pārklāj viņa ādu kā aizsargslānis. Smaganās veidojas zobu aizmetņi. Pilnveidojas arī mazuļa dzirde – viņš uztver mammas balsi, sirdspukstus, vēdera darbības trokšņus. Bērna seja kļūst līdzīgāka maza cilvēka sejai, un mammas puncī viņš čuč aizvērtiem plakstiņiem. Pirkstgalu āda ir rievota, un tas nozīmē, ka mazulim jau ir savs individuālais pirkstu nospiedums. Ap 20. grūtniecības nedēļu mazulis ir apmēram 25 centimetrus garš un 400 gramu smags.
