Parādās puncis!
Līdz šim mazulis slēpās sievietes kaulainajā iegurnī un uz āru puncis nebija redzams, tagad vēders sāk kļūt manāms. Lai gan vēders vēl nav liels un daudzas var turpināt valkāt savas vecās drēbes, veselīgi un saprātīgi būtu vilkt brīvāku un ērtāku apģērbu, ne obligāti grūtnieču, bet tādas drēbes, kas nespiež un netraucē. Ja apģērbs visu dienu spiež, vakarā var sākt sāpēt vēders, un, lai gan nekādu lielu skādi grūtniecībai un sievietei parasti nodarīt nevar, tas arī nav vajadzīgs. «Gaidot pirmo mazuli, vēders var arī nebūt tik redzams, jo pirmajā reizē viss notiek ļoti pakāpeniski. Ja tā ir atkārtota grūtniecība, vēders var būt vairāk redzams, jo arī ķermenim ir atmiņa un tas ātrāk mēģina ieņemt formas, kādas tam bija, gaidot pirmo mazuli. Tāpat ik pa laikam nākas saskarties ar sievietēm, kas starp grūtniecībām iegūst ļoti labu fizisko formu, satrenē muskulatūru, bet arī fiziski aktīvai, ar normālu ķermeņa svaru apveltītai sievietei grūtniecības laikā muskulatūra vairs nav tik stingra un tvirta, kā bija pirms pirmās grūtniecības. Tāpēc brīdī, kad audos rodas hormonālais atslābums un pieaug dzemdes spiediens, vēders izvirzās uz priekšu, muskulatūra vairāk atslābst un ir mazāk stingra. Līdz ar to ķermeņa aprises mainās straujāk, taču tas nenozīmē, ka dzemde ir daudz lielāka vai ka bērns būs daudz lielāks.
Statistiski zināms, ka otrais mazulis lielākajā daļā gadījumu piedzimst lielāks nekā pirmais, bet ne vienmēr.
Tāpat nevar apgalvot – jo lielāks vēders, jo lielāks bērns. Uz āru redzamā vēdera lielumu ietekmē dzemdes lielums, ko savukārt nosaka dažādi faktori, tostarp augļūdeņu daudzums. Nozīme ir arī sievietes iegurņa formai – augumā garākām, masīvākām sievietēm ar platāku iegurni būs mazāk redzams vēders, pat ja bērns ir liels, bet ļoti smalkām būtnēm ar šauriem iegurņiem būs lielāks puncis, lai gan bērns varbūt nav sevišķi liels,» skaidro Daiga Baranovska.
Gribu ēst, gribu ēst!
Daļai grūtnieču šajā laikā palielinās apetīte, jo vielmaiņa kļūst intensīvāka, kādai aktīvāk sāk strādāt vairogdziedzeris, mainās arī hormonālais fons. Mūsdienās vairs neviens ārsts vai uztura speciālists neieteiks topošajai māmiņai ēst par diviem vai trim. Ginekoloģe uzskata, ka sievietei jāēd tik, cik organisms prasa, tomēr ievērojot saprātīgu daudzumu: «Reizēm sievietei sākas psihoemocionālu iemeslu stimulēta pārmērīga ēšana, kad ēd visu laiku un pati nesaprot, ko un cik daudz. Tad tas jākontrolē, taču nevajag skaitīt arī katru kumosu. Ja sieviete apzinās, ka ēd krietni par daudz, viņai vajadzētu samazināt apēstā daudzumu vai kompensēt pastiprināto apetīti ar kaut ko citu. Piemēram, vairāk dzert ūdeni, tēju. Dažreiz pietiek izdzert glāzi ūdens, un apetīte norimst. Tāpat palielinātas apetītes brīžos var apēst kādu veselīgu mazkaloriju uzkodu, piemēram, žāvētus vai svaigus augļus, izņemot vīnogas un banānus, jo tie satur daudz cukura. Tagad pavasarī var grauzt burkānus, bietes, seleriju kātus. Vēl būtiski atcerēties: tā kā grūtniecēm ir izmainīti un palēnināti gremošanas procesi kuņģa un zarnu traktā, veselīgāk ir kaut vai ik pēc pāris stundām ēst nelielas porcijas nekā vienreiz dienā trīs ēdienus. Tad gan kuņģim būs vieglāk tikt galā ar apēsto, gan būs mazāka dedzināšana un vēdera pūšanās.»
Brūnā svītriņa uz grūtnieces vēdera
Šajā grūtniecības periodā var sākt veidoties pastiprināta ādas pigmentācija, kas notiek lielākas melanocītu aktivitātes dēļ. Tāpēc daudzām sievietēm kļūst tumšāki krūšgali, uz vēdera viduslīnijas starp nabu un kaunuma kaulu veidojas brūna svītra. Parasti apmēram pusgada gada laikā pēc dzemdībām šī svītriņa izzūd. Lai gan uz sejas pigments neveidojas, pavasarī ikvienai grūtniecei sevišķi svarīgi atcerēties, ka pastiprināta pigmentācija var veidoties saules staru ietekmē. Agrīnā pavasara saule ir īpaši intensīva, turklāt tā ķer, arī vienkārši ejot pa ielu, tāpēc jālieto saules aizsargkrēms vismaz ar SPF 50. Var lietot ekoloģisko kosmētiku, var – iepriekš izmantotu vai zināmu aizsargkrēmu, tas atkarīgs no sievietes pieejas, galvenais, lai krēmā ir nepieciešamie aizsargelementi.
Tāpat jau no pirmajām grūtniecības dienām vajadzētu rūpēties par savu ādu un tās mitrināšanu, jo grūtniecēm hormonālo izmaiņu ietekmē raksturīgs ādas sausums.
Tas savukārt var veicināt striju veidošanos. Kā ādu mitrināt? Pirmkārt, dzerot pietiekami daudz šķidruma. Visvienkāršākā formula, kā aprēķināt dienā nepieciešamo ūdens daudzumu, – 30 mililitri ūdens uz katru svara kilogramu. Piemēram, ja sieviete sver 70 kilogramu, jāizdzer vismaz divi litri. Tā kā svars grūtniecības laikā mainās, jāseko līdzi un šķidruma apjoms jāpalielina. Tām, kuras dzer maz, Daiga Baranovska iesaka nevis dzert ar varu, bet mazliet patrenēties. Piemēram, nēsāt līdzi ūdens pudeli, uz galda turēt glāzi ūdens, tādējādi sekojot līdzi, cik izdzer. Tālrunī iespējams ielādēt lietotni, kur var sekot līdzi izdzertajam. Šajā daudzumā var iekļaut arī sulu un tēju, bet ne kafiju, zupu, arī ne apēstos gurķus un arbūzus, kas arī satur ūdeni. Otrkārt, ādu mitrina ūdens procedūras, taču, ja ar tām pārspīlē, āda kļūst sausa, tāpēc jālieto ādu mitrinoši ķermeņa līdzekļi. Protams, būs sievietes, kam strijas veidosies, arī lietojot krēmu, taču jebkurā gadījumā ādas mitrināšana un elasticitātes uzturēšana ir draudzīgākas pret sevi un savu ķermeni nekā tā visa ignorēšana.
Laiks pie zobārsta!
Mutes dobuma higiēna ir svarīga vienmēr, taču grūtniecēm jo īpaši. Caurumi, vecas neizrautas saknes, kas visu laiku uztur iekaisumu, ir nopietns infekcijas perēklis ķermenī kopumā. No nesalabotiem zobiem var sākties dažādas veselības problēmas, tāpēc šis ir pēdējais laiks, kad vajadzētu apmeklēt zobārstu. Bieži grūtnieces bažījas, vai, labojot zobus, drīkst izmantot anestēziju. Drīkst! Protams, stomatologu par grūtniecību vajag brīdināt, lai anestēziju padarītu saudzīgāku, ja tas ir nepieciešams. Reizēm topošās māmiņas sūdzas, ka bērniņa gaidīšanas laikā pie zobārsta vairāk asiņo smaganas, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no higiēnas. Dažkārt vairāk asiņo, jo mutes dobumā sācies iekaisums, un to sakārtojot, beidzas arī asiņošana. Tā kā ir pārgājis pirmais stress par grūtniecību, beidzies pirmais trimestris, tām grūtniecēm, kurām ir kādas blakus slimības (sirdskaites, aknu, nieru slimības, diabēts, astma, muguras problēmas, varikozas vēnas u. c), ieteicams konsultēties arī ar citiem speciālistiem. Būtu labi saņemt arī citu veselības aprūpes speciālistu slēdzienu par to, ko grūtniece drīkst un ko ne, kā jārīkojas, ja slimība saasinās, rekomendācijas par dzemdībām.
Bērniņš aug un sūkā īkšķi
Mazulis turpina augt un attīstīties – 16. nedēļā viņš ir apmēram 16 centimetru garš. Ultrasonogrāfijā redzams, kā mazulis kustas, spārdās ar kājiņām, vicinās ar rokām, reizēm met kūleni, sūkā īkšķi, čurā un ēd, bet mamma kustības vēl parasti tik ātri nejūt. Mazuļa pirkstiņiem ir savi neatkārtojami pirkstu nospiedumi, viņam ir izveidojušies visi orgāni, izņemot centrālo nervu sistēmu, kas turpina dinamiski attīstīties visu grūtniecības laiku.