• Dekrēta laikā labāk strādāt vai atpūsties?

    Grūtniecība
    Madara Ozoliņa
    Madara Ozoliņa
    19. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: shutterstock
    Pirmsdzemdību atvaļinājums ir laiks, kas sievietei dots, lai atpūstos no darba, rūpētos par sevi un nodotos grūtnieču palutināšanas iespējām. Taču ir sievietes, kuras dažādu iemeslu dēļ tomēr izlemj laiku pirms mazuļa piedzimšanas izmantot strādājot. Kā tas ietekmē bērniņa gaidīšanas procesu un vai izvēle strādāšu līdz pēdējam ir pareiza?

    Kā jebkura cita izvēle, arī šī ir katras sievietes pašas ziņā. Ir sievietes, kuras nevar vien sagaidīt ilgi kāroto un pelnīto pirmsdzemdību atvaļinājumu, savukārt citas ar visu miesu un dvēseli nododas saviem darba pienākumiem. Arī triju bērnu mamma undūla Inga Akmentiņa-Smildziņa atzīst, ka pareizākā izvēle ir tā, kas visvairāk būs saskaņā ar topošo māmiņu un viņas vajadzībām. «Galvenais noteikums, lai sieviete ir godīga pret sevi un neizdara vienu vai otru izvēli ar motivāciju, ka visi tā dara vai ko par mani padomās citi. Ir jāatbild sev – ko un kāpēc vēlos es pati?»

    Lai nonāktu aci pret aci ar sevi

    Ir grūtnieces, kuras saka – ko es katru dienu viena mājās darīšu?! Labāk eju uz darbu. Iespējams, tā ir atruna, jo laiks, kurā ne ar ko īpašu neesi nodarbināta, ved pie domām par un ap sevi, savu dzīvi, savu patieso pašsajūtu. «Reizēm šī nonākšana aci pret aci pašam ar sevi ir grūti izturama. Tad vieglāk ir strādāt, būt nodarbinātai, taču – vai tas ir labāk ilgtermiņā? Tā ir kā sava veida bēgšana pašam no sevis.

    Mammām, kuras nolēmušas neizmantot dekrēta atvaļinājumu, ir vērts sev pajautāt un godīgi atbildēt – vai es jūtos laimīga? Kas vēl nepieciešams, lai es būtu laimīga?

    Kā es vērtēju savas šī brīža attiecības ar partneri? Kā jūtas mans bērniņš? Kā pirmsdzemdību laiku vēlētos pavadīt mans bērniņš?»

    Tomēr nevar arī apgalvot, ka visas mammas, kas nolēmušas palikt darbā, bēg no sevis vai nejūtas laimīgas. Iespējams, ir māmiņas, kuras patiešām vislabāk un komfortablāk jūtas sava darba kolektīvā, darot sev iemīļotas lietas. «Šādā situācijā iesaku mammai sev apsolīties – es sevi saudzēšu. Ja paliks par grūtu, darba pienākumi kļūs nepatīkami vai arī naktīs vairs nevarēšu izgulēties bezmiega dēļ, es spēšu pateikt darbam nē. Noteikti būtu jāatpūšas mammām, kurām ir fiziski smags darbs, piemēram, ilgstoši jāstāv kājās, jārunā ar darba devēju par iespējām grūtākos pienākumus aizvietot ar citiem. Tāpat sava pašsajūta jāizvērtē topošajām māmiņām, kuras šobrīd mācās. Vai jūtos komfortabli un neesmu pārgurusi? Varbūt šķiet, ka mācībās atlicis vairs tikai pārkāpt sunim asti un var saņemties, taču jāatceras, ka šobrīd svarīgāka par visu ir tava un bērniņa pašsajūta un veselība,» uzsver Inga Akmentiņa-Smildziņa.

    Protams, jebkura topošā māmiņa kaut reizi ir aizdomājusies arī par finansiālo stāvokli, kas var būt viens no iemesliem, lai turpinātu strādāt. Tomēr der atcerēties, ka nekāda pasaules nauda nedarīs sievieti laimīgu un ar sevi apmierinātu, ja bērniņš tā dēļ dabūs ciest.

    Pārmērīga fiziskā un emocionālā slodze var radīt kaitējumu gan topošās māmiņas, gan arī bērniņa veselībai.

    Šis ir laiks, kad pirms jebkura lēmuma sev jāuzdod jautājums: vai tas ir tā vērts?

    Ko darīt dekrēta laikā?

    Ja māmiņa nespēj izlemt par labu pirmsdzemdību atvaļinājumam vai darbam, noteikti ir vērts uz lapas uzrakstīt katra varianta priekšrocības un trūkumus. «Skaistu un vērtīgu iespēju ir tik daudz, bet to īstenošanai ir grūti pievērsties, ja daudz jāstrādā un dienas lielākā daļa jāpavada, veicot darba pienākumus.» Ja šķiet, ka dekrēta atvaļinājuma laikā mājās nebūs, ko darīt, Inga Akmentiņa-Smildziņa piedāvā vairākas iedvesmojošas idejas.

    1. Velti laiku sev un savas labsajūtas vairošanai. Izgulies, katru dienu atpūtini kājas, paceļot tās uz augšu, palutini sava ķermeņa ādu, nesteidzīgi ieziežot ar krēmu, lasi grāmatas un žurnālus, satiecies ar draugiem, papļāpā pa telefonu ar tiem, kam sen jau gribēji piezvanīt, dodies pastaigās, atvēli laiku sēņošanai vai ogošanai, ja tev tas tīk. Izdari lietas, kam vienmēr šķietami pietrūcis laika, piemēram, sakārto ģimenes albumu vai sameklē jaunas receptes ģimenes ēdienkartei. Noteikti atceries, ka nepieciešams arī izkustēties un pavingrot! Ilgstoši nesēdi (piemēram, pie datora) vai nestāvi (piemēram, pie karstas plīts) – tas var veicināt kāju pietūkšanu.
    2. Veido attiecības ar gaidāmo bērniņu. Kāds, tavuprāt, ir bērniņa raksturs? Kas viņam patīk un kas ne? Ko tu vari pastāstīt par savu mazulīti? Sākumā šie jautājumi var mulsināt, taču, dienu no dienas tos apdomājot un sākot savu mazuli vērot, tu, iespējams, varēsi pastāstīt ļoti daudz. «Gaidot savu trešo bērniņu, itin drīz secināju, ka viņa ir ļoti, ļoti komunikabla un ziņkārīga meitene,» atceras Inga un iesaka topošajām māmiņām aprunāties ar mazulīti puncī, ik dienas apjautāties, kā viņš jūtas, un pastāstīt, kā jūties tu. Vari nolasīt kādu pasaku un vakaros dziedāt miega dziesmu – kad bērniņš piedzims un, ejot čučēt, atkal dziedāsi šo dziesmu, viņš jau zinās, ka nu ir laiks gulētiešanai. Tāpat ir vērts šo to pierakstīt par notikumiem un savu uzvedību un emocijām grūtniecības laikā, piemēram, kā tu esi rīkojusies sarežģītās situācijās. Kad tavs šobrīd gaidāmais bērniņš jau būs pusaudzis, ir vērts šo dienasgrāmatu pārlasīt – tas palīdzēs saprast tava bērna uzvedību. Jo grūtniecības laikā daudzi lēmumi nav tikai tavi lēmumi – arī bērnam ir viedoklis, un tas ietekmē tavu rīcību grūtniecības laikā. Šāda komunikācija ar mazulīti veidos un stiprinās jūsu attiecību pamatus, palīdzot vienam otru iepazīt.
    3. Sagatavo dāvanu savam jaundzimušajam. Ja ģimenē jau ir kāda atvase, ierosini uztaisīt gaidāmajam mazulim apsveikuma kartīti, gleznu vai kādu citu pašdarinātu dāvanu, ko viņam pasniegt īstajā (!) dzimšanas dienā. «Gaidot trešo bērniņu, kaut arī neesam rokdarbnieki, visa ģimene kopīgi uztamborējām raibu vilnas sedziņu – katrs ģimenes loceklis (iesaistījām arī tuvākos radus) uztamborēja pa nelielam gabaliņam, ko vecākais brālis ar koši zilu dziju sašuva kopā skaistā sedziņā, ko tagad dēvējam par mīļsedziņu, jo tajā ir ieliktas mūsu gaišākās un mīļākās domas.»
    4. Velti laiku vecākajiem bērniem. Ja ģimenē jau ir kāds bērns, palīdzi viņam sagatavoties brāļa/māsas ienākšanai ģimenē. Pārrunājiet, kā līdz ar bērniņa ienākšanu ģimenē mainīsies dienas kārtība, kādas būs iespējamās grūtības (piemēram, ka mammas klēpis bieži būs aizņemts, taču mamma vienalga visus bērnus mīl vienlīdz stipri!), ka sākumā mazais būs trausls un saudzējams un diža rotaļāšanās ar viņu nesanāks. Pārrunājiet, kas bērnu pieskatīs dzemdību dienā. Velti laiku nebēdnīgām rotaļām ar vecāko bērnu! Pastāsti, kāda bija vecākā bērna dzimšanas diena, parādi bildes, kāds mazs cilvēciņš viņš kādreiz bija. Tāpat iesakāms vecākajam bērnam vai bērniem sagatavot pārsteiguma dāvanu (pēc kā mazā sirds ir ļoti kārojusi), ko pasniegt mazā brālīša vai māsiņas piedzimšanas dienā. To, ka mazulītis ir liela laime un vērtība, kas nestāv klāt mantiskajām lietām, bērns vēl nespēj saprast tik ļoti, cik mēs, pieaugušie, un šī dāvana svētku sajūtu tikai vairos. Mazuļa dzimšanas diena ir lieli svētki, turklāt tajos jau esošais bērns piedzimst par vecāko brāli vai māsu, un tas ir godināms.
    5. Veltiet laiku pāra attiecību stiprināšanai. Turpmākais gads pēc bērna ienākšanas ģimenē, visticamāk, būs raibs kā dzeņa vēders – ar rūpēm, traucētu naktsmieru, nogurumu, dienas gaitu pakārtošanu mazajam cilvēciņam, un tas viss mīsies ar bezgalīgu prieku par mazuļa pirmo smaidu, pirmo zobu, pirmajiem sasniegumiem veļoties vai rāpojot. Tāpēc pirmsdzemdību laiku ir vērts veltīt kopā būšanai. Varbūt ir gribējies apskatīt kādas skaistas vietas Latvijā, bet līdz šim nav bijis vaļas šādus mazos ceļojumus izplānot?
    6. Gatavojies dzemdībām un pēcdzemdību periodam. Gatavoties patiešām ir vērts! Šobrīd vērojams, ka ierasts vairāk domāt par un ap grūtniecību un dzemdībām, aizmirstot par nepieciešamību gatavoties arī pēcdzemdību periodam. Daudzas jaunās māmiņas pēc dzemdībām ir izmisušas – sak, grūtniecība un dzemdības ir nieks salīdzinājumā ar to, kas seko pēc tam! Un viena no būtiskākajām lietām ir atbalsta trūkums jaunajai ģimenei. Tāpēc jau grūtniecības laikā ir svarīgi apdomāt šādus jautājumus – vai mums ir kāds, kurš varētu palīdzēt mājas uzkopšanā? Varbūt kāda vecmāmiņa varētu palīdzēt gatavot ēst vai aizvest vecāko bērnu uz pulciņu? Kam es varētu piezvanīt, ja būs jautājumi par zīdīšanu? Kuram es godīgi varēšu izstāstīt savas grūtības, ja man tādas būs?

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē