Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
1
-
0
-
2
-
0
-
0
-
1
-
Obligāti – tikai pirmajā gadā
Valsts apmaksātas profilaktiskās apskates bērniem paredz divas obligātās asins analīzes. Pirmā ir 3.–5. dzīves dienā, kad bērnam no kājas pirkstiņa noņem asins paraugu, lai izslēgtu iedzimtas saslimšanas. To veic dzemdību nodaļā, kurā mazais piedzimis. Otra reize, kad būtu jātaisa asins analīzes, ir bērna gada vecumā. Tad parasti ņem pilnu asins ainu, kurā pārbauda arī hemoglobīna līmeni, kas uzrāda mazasinību. No 2016. gada gada janvāra gan šī analīze vairs nav obligāta, jo ģimenes ārsti secinājuši, ka gada vecumā reti kuram bērnam ir izmainīts hemoglobīna līmenis. Lai bērnam mazinātu stresu, ko rada asins parauga noņemšana un adatas dūriens, turpmāk katrs ģimenes ārsts pats var izvērtēt, vai bērnam šī analīze ir nepieciešama. Pediatre Sanita Mitenberga gan uzskata, ka gada vecumā asins analīzes tomēr būtu jāveic, gan nosakot hemoglobīna līmeni, gan pie reizes pārbaudot arī dzelzs un feritīna līmeni asinīs, lai pārliecinātos, vai nav attīstījusies mazasinība. Pediatre savā praksē novērojusi, ka daļai no krūts zīdītu bērnu, kuriem vēlu uzsākta piebarošana, mēdz būt samazināts dzelzs līmenis asinīs.
Tāpat pie viena dūriena viņa iesaka noteikt arī D vitamīna līmeni asinīs, taču atgādinot vecākiem, ka par šo analīzi jāmaksā pašiem!
Vēlāk – pēc ārsta ieskatiem
Bērniem pēc gada vecuma valsts apmaksātas profilaktiskās asins analīzes nav paredzētas. Taču, kā uzsver Sanita Mitenberga, arī bez akūtas saslimšanas katram bērnam reizi gadā obligāti vajadzētu profilaktiski apmeklēt ģimenes ārstu vai pediatru, kurš izvērtē bērna fizisko un emocionālo veselību. Ja bērns attīstījies atbilstoši savam vecumam un nekādu sūdzību nav, tomēr būtu vēlams reizi divos trijos gados profilaksei veikt asins analīzi un noteikt pilnu asins ainu. Protams, to nosaka ārsts, individuāli izvērtējot konkrēto bērnu. Bez individuālas pieejas otrs asins analīžu nepieciešamības kritērijs ir kādas saslimšanas vai sūdzības. Piemēram, asins analīzes vajadzētu veikt, lai izlemtu, vai bērnam nav nepieciešams uzsākt antibakteriālu ārstēšanu (ar antibiotikām), ja viņam ir kāda infekcija.
Pediatre iesaka veikt asins analīzes, ja bērns ilgstoši slimo vai viņam vismaz mēnesi ir kādas sūdzības, piemēram, vēdera sāpes ar šķidru vēdera izeju, galvas sāpes, ko pavada reiboņi, gaitas traucējumi vai pietūkušas, sāpīgas locītavas.
Arī tad, ja bērns ilgstoši vai bieži slimo ar vīrusiem un bieži lieto antibiotikas, būtu ieteicams nodot paplašinātas asins analīzes. Var būt tā, ka vecākiem un bērnam nekādu sūdzību it kā nav, bet dakteris apskatē konstatē, ka viņam ir, piemēram, vecumam neatbilstošs, paaugstināts vai arī samazināts svars – arī šajā gadījumā vajadzētu nozīmēt asins analīzes un pārbaudīt noteiktus rādītājus, taču to, protams, izlemj konkrētais ģimenes ārsts. Noteikti asins analīzes veic, ja bērnam ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, reimatoīdais artrīts, asins saslimšanas un šīs analīzes nozīmē konkrētais speciālists. Tad ārsts norāda, cik bieži analīzes ņemt un ko tieši tajās noteikt. Tāpat asins un urīna analīze bērnam jāveic pirms bērnudārza un skolas gaitu sākšanās.
Ja asins analīzes bērnam nekad nav veiktas, mammai pašai ieteicams ārstam palūgt tomēr tās nozīmēt.
Kas par ko maksā?
Ja ģimenes ārsts nozīmē asins analīzes, tās, izņemot D vitamīnu, apmaksā valsts. Dažkārt mammas pašas izdomā, ka bērnam būtu jāveic asins analīzes un aizved viņu uz laboratoriju, taču tad analīzes ir maksas pakalpojums. Sanita Mitenberga gan neiesaka mammai uz savu galvu to darīt, jo vispirms ir jāzina, ko analīzēs pētīt, un jāsaprot, kā analīzes interpretēt. Tāpēc, ja ir aizdomas, ka mazajam kaut kas kaiš, vai ir vēlme pārliecināties, vai visi veselības rādītāji ir normas robežās, ģimenes ārstam jāprasa nosūtījums uz analīzēm.
Bailes no dūriena
Daļa bērnu asins analīzes iztur mierīgi un rāmi, bet daļa izmisīgi raud un pretojas šai manipulācijai. Kāpēc tā notiek, atkarīgs gan no bērna emocionālā stāvokļa, gan vecākiem un tā, kā viņi bērnu asins analīzēm sagatavojuši. Pediatre Sanita Mitenberga skaidro, ka mūsdienās adatiņas ir tik smalkas, ka lielas sāpes tās nevar sagādāt. Daudz vairāk bērniem nepatīk tas, ka viņu vai viņa roku tur kāds svešs cilvēks. Tāpat daudz vairāk baidās un raud bērni, kuru vecāki paši ļoti uztraucas. Ja mamma ģībst jau no domas par asinīm vien, labāk, lai bērnu uz analīzēm ved tētis.
Lai bērns justos drošāk, veicot manipulāciju, vecāki mazo var turēt klēpī, iedrošinošā un nomierinošā tonī ar viņu runāt.
Labi, ja pirms asins analīžu nodošanas vecāki bērnu mazliet sagatavo un ar viņu parunājas, taču nevis biedējot ar šļirci, bet vienkārši izstāstot, ko ar viņu darīs, cik ilgi tas būs un kas sekos pēc tam. Varbūt māsiņa uzlīmēs plāksterīti ar tīģerīti, vai varbūt iedos diplomu par drosmi?
