Cieņpilnas audzināšanas principi. Ko tas nozīmē?

Cieņpilnas audzināšanas pamats

Kā jau no nosaukuma var noprast, šādas audzināšanas pieejas pamatā ir cieņa pret bērnu, bet – kas tā īsti ir un kā to izrādīt bērnam? Psiholoģe Simona Raize vecākiem iesaka: «Izturieties pret bērnu tā, kā vēlaties, lai izturas pret jums pašiem!» Taču, lai tas izdotos un šādus audzināšanas principus ieviestu ikdienā, ir jāņem vērā vairākas būtiskas lietas.

• Vecāku izglītošanās

Ļoti būtiskas ir vecāku zināšanas par bērna attīstību katrā no vecumposmiem, jo tās ļauj izvirzīt reālas gaidas, prasot no bērna vecumam atbilstošu rīcību. «Mēs nevaram no bērna prasīt izdarīt to, ko viņš vēl nespēj,» uzsver psiholoģe Dace Čible. Savukārt psiholoģe Simona Raize atzīst, ka ar zināšanām vecāki var vieglāk izprast sava bērna rīcību: «Tas palīdz veidot sadarbību, kurā tiek apmierinātas bērna vajadzības, tajā pašā laikā nospraužot robežas, kas ļauj risināt problēmsituācijas ar skaidru un konkrētu darbību, saglabājot empātiju un iejūtību.»

• Bērna personības pieņemšana

Būtiski ir ne tikai apgūt zināšanas par bērna vecumposmiem, bet arī pieņemt sava bērna personību un rakstura iezīmes. «Tā ir attiekšanās no vēlmes savu bērnu pārtaisīt vai pielāgot sev. Ne vienmēr ir viegli pieņemt, piemēram, atvases straujo temperamentu, bet ir ļoti svarīgi meklēt sadarbību ar bērnu tādu, kāds viņš ir,» norāda Dace Čible. «Vecāku uzdevums ir vadīt situāciju, nosaukt vārdā emocijas, novilkt robežas,» skaidro Simona Raize, uzsverot, ka vecākiem ir jāveicina bērna autonomija un vēlme darīt pašam, pieņemot bērna tempu, vecumu un raksturu. «Bērns vēlas būt neatkarīgs un patstāvīgs, un vecāki ir tie, kas var viņu motivēt un iedrošina darīt pašam.»

Citi lasa

Ziņu aģentūra LETA

Laikapstākļi

Latvijai tuvojas sniegputenis un stiprs vējš

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

• Izprast bērna vajadzības

Tas īpaši aktuāli ir tad, kad bērniņš vēl ir mazs, jo vecākiem ir sajūta, ka viņi visu zina labāk. Psiholoģe Dace Čible skaidro: «Ir svarīgi šo redzējumu mainīt un pieņemt, ka arī mazulim ir savas vēlmes un vajadzības. Pat ja pēc dienas, kurā mamma visu uzmanību ir veltījusi bērniņam, viņš ar pastieptām rociņām prasās klēpī, ir svarīgi mēģināt izprast, kāpēc tā ir un kā šo bērna vajadzību apmierināt.»

Simona Raize, ņemot vērā savu pieredzi darbā ar vecākiem, uzsver, ka ir būtiski arī neiebraukt otrā grāvī, jo visas bērna emociju izpausmes nav vajadzības. «Bērns piedzimst ar potenciālu attīstīt dažādas spējas (draudzēties, dalīties, cienīt u.c.), tie ir kā nodaļu virsraksti, taču mazais nezina, kā to darīt atbilstoši vispārpieņemtajām normām. Vecāks ir tas, kurš iedot saturu šiem virsrakstiem.»

• Robežas, kas māca domāt

Vēl ļoti būtisks aspekts ir robežas, kas māca bērnu nevis akli klausīt pieaugušo, bet domāt. Cieņpilnas bērna audzināšanas mērķis ir caur situācijām bērnam mācīt domāt un pieņemt lēmumus pašam, rodot sakarības starp cēloņiem un sekām. Psiholoģe Simona Raize uzsver: «Bērns mācās pieņemt lēmumu pats, taču tas ir pieaugušo vadīts process, caur kuru tiek dota iespēja drošā veidā piedzīvot sekas – gan pozitīvas, gan negatīvas. Bērns netiek audzināts, lai būtu ērts citiem. Bērnu audzina, lai viņš attīstās, ir zinošs, spējīgs un autonoms.»

• Spēja atzīt savas kļūdas

Ne mazāk būtiski principi ir godīgums, mīlestības izrādīšana un spēja atzīt savas kļūdas un atvainoties. Tas nozīmē, ka vecāki dara to, ko saka, un nesola to, ko nevar izdarīt, viņi spēj atzīt kļūdas un atvainoties. Bērnam nepietiek ar zināšanu par mīlestību – to vajag izrādīt vārdos, darbos un attieksmē. Un vēl būtiski atcerēties, ka bērni kļūdās atkal un atkal – tas ilgstošs mācīšanās process.

Abas psiholoģes atzīst, ka, pirmkārt, vecākiem ir jāaudzina sevi, izzinot, pieņemot, apmierinot savas vajadzības, daloties ar emocijām, runājot atklāti un esot godīgiem. Ja to iemācās attiecībās ar sevi, tad to ir vieglāk piekopt arī attiecībās ar bērnu.

Kādi ir šīs pieejas ieguvumi?

Psiholoģe Dace Čible kā pirmo ieguvumu norāda spēju regulēt savas emocijas, kas savukārt veicina sevis pieņemšanu, spēju risināt konfliktus, būt empātiskam un iejūtīgam pret citiem. «Ja bērns tiek audzināts cieņpilni, viņš izaug pašapzinīgs un par sevi pārliecināts. Pieaugot viņš neļaus pret sevi izturēties pazemojoši un veiksmīgi veidos ilgnoturīgas attiecības gan ar draugiem, gan partneriem, jo cieņpilna attieksme būs viņa ikdiena.» Šie principi ir arī stabils pamats attiecībām starp vecākiem un bērnu, veidojot drošu piesaisti, kas ļaus jaunajam cilvēkam dažādām grūtībām tikt cauri vieglāk un kritiskos posmus, piemēram, pusaudžu vecums, pārvarēt mierpilnāk.

Simona Raize uzsver, ka droša piesaiste cilvēkam ļauj būt izturīgākam pret grūtībām, vieglāk adaptēties izaicinājumiem un būt atvērtam visam jaunajam, kā arī viņš izprot savas vajadzības un emocijas, var runāt par jutīgām tēmām. «Ikdiena, ievērojot cieņpilnas audzināšanas principus, ir skaidra un rada mazāk stresa. Piemēram, divu trīs gadu vecumā bērns met visu pa gaisu un sit ar kāju. Viņa smadzenes nespēj pašas sevi nomierināt – palīdzēt var vecāks, kura miers un maigums ar spoguļneironu palīdzību nomierina arī bērnu. Emociju izvirdumi būs ikvienam bērnam, bet jautājums, kā vecāki ar to tiks galā. Tieši vecāks ir tas, kurš var palīdzēt bērna nosaukt vārdos ne tikai lietas, bet arī emocijas.»

Lielākie izaicinājumi

Psiholoģe Dace Čible ir pārliecināta, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir atrast laiku un vēlmi iedziļināties. «Lai būtu rezultāts, ir nepieciešama pacietība un attieksmes maiņa daudzās jomās. Ikdienas skrējienā reizēm ir ļoti grūti rast iespēju apstāties, pievērsties bērnam, izveidot acu kontaktu, pietupties viņa līmenī un patiesi iedziļināties situācijā.» Arī pieaugušā neapmierinātās vajadzības un nogurums ir milzu šķērslis, tāpēc vispirms ir jāsāk ar sevi un savu vajadzību apmierināšanu. Un vēl ļoti būtiska ir vecāku izglītošanās. «Ja vecāks bērnam piedēvē neatbilstošu rīcību, piemēram, uzskata, ka bērns ar viņu manipulē, tad vecāks jūtas apdraudēts, un tas nekādā ziņā neveicina cieņpilnu attieksmi. Ar atbilstošām zināšanām situāciju var skaidrot precīzi, rodot atbilstošu risinājumu.»

Diemžēl mēs paši neesam pieredzējuši cieņpilnas audzināšanas principus savā bērnībā, tāpēc ir grūti sākt praksi no sausas teorijas. Psiholoģe Simona Raize skaidro, ka daudzi paļaujas uz pliku mīlestību, cerot, ka tā dos pareizās atbildes, bet tas nav iespējams, jo esam auguši postpadomju vidē, kur mūsu intuīcija ir sabojāta, jo vajadzības tika apspiestas. «Ir milzu atšķirība starp to, kā audzināja mūs un kā tagad audzinām savus bērnus. Cilvēki ikdienā izmanto zināšanas, kas nāk no pieredzes, tāpēc kādam bērnu var būt vieglāk iepliķēt vai paraut aiz rokas, jo tā audzināja mūs, nevis mēģināt izprast un pieņemt. Mums trūkst prasmju, tāpēc vajadzīgs milzu darbs, lai notiktu pārmaiņas.»

Simona Raize par vēl vienu no lielākajiem izaicinājumiem uzskata robežu novilkšanu. «Robežu novilkšana nenozīmē nepārtrauktus aizliegumus, tas bērnam atņem motivāciju. Ir jārada vide, kura ir pielāgota bērnam, tādejādi jau saknē nospraužot robežas vai arī piedāvājot alternatīvus risinājumus, nevis nostādot bērnu konstantā aizlieguma stāvoklī. Piemēram, bērns grib zīmēt. Pēc brītiņa, kad zīmējis uz papīra, viņš sāk zīmēt uz sienas vai mēbelēm. Šeit tiek novilkta robeža, aicinot bērnu zīmēt uz alternatīvas virsmas, kuru mēs, vecāki, izvēlamies – tā var būt lielāka lapa, kas nolikta uz grīdas, kartona kaste u.c. Bērnam robežas tiek mācītas, ierādot, kā aktivitāti var veikt pieņemamā veidā, nevis pilnībā liedzot izvēlēto aktivitāti vai gari skaidrojot, kādēļ tā nedrīkst darīt,» iesaka psiholoģe.

Atspēkojam mītus!

• Šādus audzināšanas principus ir jāievēro kopš bērna dzimšanas vai vispār nav vērts!

Sākt nekad nav par vēlu. Tas var prasīt vairāk piepūles, bet pārmaiņas notiks tik un tā, un rezultāts būs.

• Cieņpinas audzināšanas pamatā ir visatļautība!

«Ir ļoti konkrētas robežas un likumi, kas tiek ievēroti gan no vecāku, gan bērnu puses, savukārt vide tiek maksimāli pielāgota tā, lai gan vieniem, gan otriem ir ērti,» uzsver Simona Raize.

• Robežas nospraust cieņpilni nav iespējams!

Psiholoģe Dace Čible atgādina, ka robežas un aizliegumi nenozīmē pazemojumu. «To var darīt iejūtīgi un panākt vēl labāku rezultātu, veidojot ar bērnu sadarbību.»

• Bērnam neko nedrīkst aizrādīt vai dot norādes!

Simona Raize skaidro, ka tā ir otra galējība, kas bērnam var radīt pamestības sajūtu. «Bērni izzina pasauli, bet vecāks parāda, kur un kā to var darīt.»

Padomi vecākiem!

1. Runā ar bērnu par apkārtējo pasauli, emocijām un ikdienu.
2. Komentē gan savu, gan bērna uzvedību.
3. Kad runā ar bērnu, pietupies viņa acu augstumā.
4. Atvainojies, ja esi kļūdījies.
5. Kad bērns dusmojas, ļauj viņam to, esot blakus un pieņemot viņa emocijas.
6. Iepazīsti savu bērnu.
7. Meklē sadarbību ar bērnu.

Kur var smelties zināšanas? 

Noderīgas grāmatas

• Jespers Jūls Būt vadošajiem vilkiem (Zvaigzne ABC)
• Gabriele Germanavičiene Apzināta bērna audzināšana (ALIS)
• Simona Deivisa Montesori mazulis (Latvijas Mediji)
• Vita Kalniņa Niķu nav (Ģimenes psiholoģijas centrs LĪNA)
• Daniel J. Siegel The whole brain child
• Janet Lansbury No bad kids

Nodarbības:

• Simona Raize – Drošības aplis, Kā veicināt bērna vēlamu uzvedību, Kā regulēt bērna emocijas; vairāk informācijas: miletizglitoti.lv
• Ilona Krone – Apzināta mazuļa gaidīšana; vairāk informācijas: ilonakrone.wordpress.com
• Ģimenes psiholoģijas centrs Līna – Psiholoģijas pamati vecākiem, videolekcijas par audzināšanu un sadarbošanos ar bērniem, lina.lv
• Blogs espats.lv