Kad bērns klepo, tad parasti vecāku lielākās bažas ir, kaut nu nepārietu bronhītā vai plaušu karsonī un kā atšķirt vienu no otra? Ir vairākas pazīmes, kā atšķirt bronhītu no daudz bīstamākā plaušu karsoņa. Šie ieteikumi gatavoti bērnu vecākiem, taču piemērojami arī pieaugušajiem.
TEMPERATŪRA
Bronhīts | Plaušu karsonis |
Līdz pat drudža temperatūrai, taču to viegli pazemināt ar pretdrudža līdzekļiem. Kad mazulim nav augsta temperatūra, bērniņš jūtas labi. | Līdz pat drudža temperatūrai (virs 38,5 grādiem), kuru grūti mazināt. Temperatūru pazeminošie medikamenti iedarbojas uz neilgu laiku – stundu, divām. |
KLEPUS
Bronhīts. | Plaušu karsonis. |
Ir klepus. Ja ir obstruktīvs bronhīts, var būt trokšņaina elpošana, izelpa var čīkstēt. Ja bronhīts ir smags, var būt bronhu spazmas, kas rada smakšanas sajūtu. | Var būt klepus, taču nereti pneimonija norit arī bez klepus un trokšņiem plaušās. Var novērot likumsakarību – jo lielāks/plašāks plaušu karsonis, jo mazāks klepus. |
ELPOŠANA
Bronhīts. | Plaušu karsonis. |
Vienmērīga elpošana, kad temperatūra ir normāla vai nepārsniedz 38,5 grādus. Ja temperatūra ir paaugstināta, var būt ātrāka elpošana un sirdsdarbība. Elpošana nesagādā sāpes. | Ātra, virspusēja elpošana arī laikā, kad temperatūra ir normāla vai nav augstāka par 38,5. Elpošana var sagādāt sāpes plaušās, krūškurvī, bērns var sūdzēties par sāpēm vēderā. |
PAŠSAJŪTA
Bronhīts. | Plaušu karsonis. |
Bērna pašsajūta laba. Pazeminoties temperatūrai, bērnam parādās ēstgriba. | Bērns jūtas saguris, negrib ne ēst, ne dzert, daudz guļ. Zīdainītis var atteikties no mātes piena, nerimtīgi raudāt, viņu var būt grūti pamodināt uz ēdienreizēm. |