Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Guntis Čivčs: «Atceroties barikāžu laiku, vēlos padalīties ar savām atmiņām, jo manuprāt tās bija īpašas.
Kā jaunie mediķi tikām norīkoti dežūrās uz neliela kuģīša pie Zaķu salas. Stratēģija bija tāda, ja gadījumā krievi ieņems televīzijas māju (tāds mērķis bija), tad mūsu puiši stāsies pretī un noteikti būs cietušie, kurus mums nāktos aprūpēt un ar kuģīti pārvest uz Doma baznīcu, kur bija iekārtots kara hospitālis. Atceros, kā sēžot ar večiem pie ugunskura kaut kur tālumā brakšķēja ledus visi metāmies skatīties kas tur. Varēja dzirdēt tādu kā amfībijas rūkoņu.
Tajā brīdī sapratu, ka mēs taču skrienam pretī ienaidniekam…ar malkas cirvīti…tad gan drusku notrīcēja bikses.
Citi lasa
Biju pirmajā frontes līnijā. Vai man bija bail? Laikam nē…nepaspēju nobīties…brīva Latvija mums bija svarīgāka (bez patosa!). Šodien mēs esam katrs savās barikādēs. Lai Dies dod mums gaišu prātu un lielu sirdi par brīvu Latviju!»
