Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par svarīgāko, kas vecākiem jāzina, kad bērns sasitis galvu, skaidro Dr. Basels Jakubs Vahbe (Neiroķirurgs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts. Pacientus konsultē arī neirokirurgi.lv).
Mēdz sacīt, ka, mazam bērniņam krītot, Dieviņš pamet apakšā spilvenu, lai viņš stipri nesasistos, taču uz to nebūtu pareizi paļauties. Jā, sekas varbūt nav tik traumatiskas, tomēr kritiens salīdzinoši ir pamatīgāks. Taču vislielākā problēma ir tā, ka lielāki bērni nereti ir pārgalvīgi un nepadomā par iespējamām sekām.
Vainīga muļķība
Manuprāt, ar katru paaudzi arvien vairāk pazūd veselais, loģiskais saprāts. Bērni, ieraugot citu muļķīgo rīcību, grib apliecināt, ka spēj izdarīt to pašu, un nereti tas beidzas ar traumu. Daudzi grib parādīt, ka prot braukt ar riteni, rokas atlaižot no stūres un vēl rakstot ziņu telefonā. Nepadomājot, ka principā vadīt velosipēdu ir tas pats, kas vadīt automašīnu, tikai bez drošības jostas.
Pietiek pārvietoties ar 15–20 kilometriem stundā, lai krītot kārtīgi sadauzītos.
Visbiežāk galvas traumas tiek gūtas, braucot ar skrituļdēļiem un, protams, ar elektriskajiem skrejriteņiem. Lai gan ar šādiem skūteriem atļauts braukt tikai no astoņpadsmit gadu vecuma, diemžēl tie ir pieejami visiem un nav nekādas regulācijas. Šīs elektriskās ierīces, ar kurām tiek sasniegts ātrums pat līdz 48 kilometriem stundā, ne visi prot savaldīt.
Nesen redzēju, kā kādai pusaudzei uz skūtera aizmugurē centās uzkāpt vēl divas draudzenes un visas trīs teju nokrita.
Būtu jāsaprot, ka tā nav vienkārša spēļmanta, bet motorizēts transportlīdzeklis.
Arī skeitparkos bieži vien vērojamas bīstamas situācijas. Bērni sacenšas, kurš uzmetīs augstāk savu skrituļdēli, un mēdz sāpīgi nokrist. Piemēram, lielā ātrumā braucot tā saucamajā U veida tunelītī, lec no pretējās puses un krīt ar ļoti lielu inerci, dabūjot ar pašu skrituļdēli pa galvu, zaudējot zobus un gūstot sejas kaula lūzumus.
Protams, vecāki nevar visu laiku būt bērnam blakus, un, ja nav iemācījuši viņu būt piesardzīgam, tad, iespējams, atvase demonstrēs savu pārgalvību. Taču tas, vai bērns lietos aizsargķiveri, kas traumas sekas pieslāpētu, gan vispirms ir atkarīgs no vecākiem, kuri diemžēl arī paši, atvainojiet, ne vienmēr ir bijuši mājās, kad dalīts veselais saprāts. Esmu redzējis, ka mamma ved bērnu uz velosipēda sēdeklītī bez aizsargķiveres, vai arī abi vecāki ar riteņiem brauc pa priekšu, bet bērns nepieskatīts daudzu metru attālumā no aizmugures. Ļoti reti esmu manījis bērnus ar ķiverēm un citiem aizsarglīdzekļiem.
Laikam domā, ka ar tiem tik kruti neizskatīsies, bet pēc tam nākas ārstēt galvaskausa, sejas kaula lūzumus vai citas traumas.
Ja cilvēki būtu apzinīgāki, traumu skaits būtiski mazinātos.
Bums, un pierē – puns!
Ierasts, ka bērniem, sasitot galvu, parādās puns. Bumbulis izveidojas asins recekļu dēļ, kas krājas sasituma vietā zem ādas, kā arī mīksto audu pietūkuma dēļ, jo bijusi trauma. Varbūt šķiet, ka tas tik tāds sīkums, taču ne vienmēr pamatīgs puns ir nevainīga lieta. Mazs bērns līdz divu gadu vecumam ar jebkuru punu, kas pārsniedz piecus centimetrus diametrā, steigšus jāparāda dakterim, jo zem puna var slēpties galvaskausa kaulu lūzums un saasiņojums, kas nospiež smadzenes. Maziem bērniem smadzenes vēl nav nobriedušas, bet viņu ķermenim ir fantastiskas kompensācijas spējas, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem, lai traumas sekas nepalaistu garām. Piemēram, kādam pusotra gada vecam bērniņam pēc galvas sasituma nebija nekādu pazīmju, kas par to liecinātu, bet pēc divām stundām viņš zaudēja samaņu, jo galvaskausa telpā bija pamatīgs saasiņojums.
Lielākiem bērniem uz sasistās vietas jāuzliek auksta komprese, lai samazinātu punu, un galvassāpes, kas nepāriet 40 minūšu laikā, jācenšas pieslāpēt ar pretsāpju līdzekļiem – vislabāk paracetamolu vai ibuprofēnu –, skatoties lietošanas pamācībā, kāda zāļu deva nepieciešama pēc vecuma un svara. Ja sāpes nepāriet, jāvēršas pie ārsta.
Nelietojot zāles, galvassāpes var pastiprināties, var pievienoties arī slikta dūša, vemšana, reiboņi.
Avārija smadzenēs
1. situācija. Smadzeņu satricinājums. Biežākās galvas sasituma sekas. Par smadzeņu satricinājumu jāaizdomājas, ja pēc traumas ir slikta dūša, reiboņi, atkārtota vemšana, galvassāpes, redzes traucējumi, džinkstoņa ausīs, kas ilgst vairāk nekā 15 minūtes, vai samaņas un atmiņas zudums. Mēdz būt arī krampji, kas atgādina epilepsijas lēkmi. Ja pēc tam viss ir kārtībā un arī vēlāk pēc 24–48 stundām nav nekādu simptomu, tas liecina par vieglu vai vidēji izteiktu smadzeņu satricinājumu. Viegla smadzeņu satricinājuma gadījumā simptomu var vispār nebūt vai arī tie nav izteikti un ātri – pēc dienas vai divām – pāriet. Citreiz ir smagas smadzeņu satricinājuma formas ar īslaicīgu atmiņas zudumu un funkcionālām problēmām – koncentrēšanās, atmiņas, kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumiem –, kas mēdz ieilgt līdz pat diviem mēnešiem.
Kontroldarbs, ko agrāk varēja uzrakstīt pusstundas laikā, tagad var prasīt gandrīz divreiz ilgāku laiku.
Kā vecākiem novērtēt situāciju?
*Ja pēc galvas sasišanas 15 minūšu laikā un arī pēc 24 stundām nekādu simptomu nav, ar lielāko varbūtību ir gūts parasts galvas sasitums un īpaša ārstēšana nav nepieciešama. Tomēr dažos gadījumos smadzeņu satricinājuma pazīmes var parādīties tikai pēc 48 stundām, tāpēc bērns jāturpina novērot.
*Ja pazīmes liecina par nopietnu galvas traumu, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai arī vecākiem pašiem bērns jāved uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Nereti slimnīcā pietiek bērnu 24 stundas novērot. Ja viņš jūtas labi, pacientu izraksta mājās un iesaka ievērot miera režīmu, nebraukt ar riteni un divus mēnešus nesportot, lai neatjaunotos simptomi.
2. situācija. Galvaskausa lūzums. To īpaši bieži gūst, ja krītot sasit seju un pakausi – galvaskausa pamatni, kurai iet cauri daudzi nervi un asinsvadi. Tā kā tur atrodas deguna blakusdobumi, tajos ietek asinis, var izveidoties strutaina patoloģija un strutas nokļūt smadzenēs. Gadās, ka smadzeņu šķidrums, noplīstot galvaskausa cietajam apvalkam, kas atrodas zem kaula un sargā galvas un muguras smadzenes, sāk tecēt caur degunu vai ausi, radot meningīta risku.
Tad būs augsta temperatūra, kuru grūti samazināt, spranda stīvums un sāpes, nebūs iespējams pievilkt zodu pie krūtīm. Var būt krampji un apziņas traucējumi.
Tekot smadzeņu šķidrumam pa degunu un ausīm, mēdz pazemināties spiediens galvā, kas izraisa ļoti stipras galvassāpes, kuras pāriet, lietojot kofeīnu, piemēram, kolu vai kafiju.
Ja šķidruma tecēšana neapstājas vēl trešajā un pat piektajā dienā, tad ir divi varianti: drenēt smadzeņu šķidrumu vai veikt tā dēvēto kraniotomiju, kad atver smadzeņu telpu, novērš bojājumu un brūci aizšuj ciet.
3. situācija. Iekšējais asinsizplūdums smadzenēs. Visbīstamākie ir saasiņojumi starp galvaskausa kaulu un smadzeņu apvalku, jo tie var ļoti strauji palielināties un saspiest smadzenes, izraisot smadzeņu trūci, kas apdraud dzīvību. Tad bērnam ir stipras galvassāpes, slikta dūša, vemšana, miegainība. Pēc tam seko gaišais periods, kad simptomi pāriet, un tad situācija atkal strauji pasliktinās. Ja ir šādas pazīmes, bērns noteikti jāved pie ārsta.
Dažkārt saasiņojums nav liels, un tomēr veidojas tūska, kas izraisa smadzeņu kairinājumu un var pat novest pie epilepsijas lēkmes. Apmēram sešas stundas pēc traumas saasiņojums var būt puscentimetra biezumā, bet pēc 24 stundām sasniegt jau centimetra biezumu, saspiežot smadzenes, – tad ir jāveic operācija.
Rūpīgi izvērtējam, vai saasiņojums nepalielinās un bērnu no slimnīcas izrakstām ne ātrāk kā pēc piecām dienām.
Ja saasiņojums ir virs smadzeņu apvalka, zem galvaskausa kaula, tad izgriežam to ārā, evakuējam asins recekļus, kas nospiež smadzenes, un novēršam asiņošanu. Vienmēr pārliecināmies, vai saasiņojums nav arī zem smadzeņu apvalka, un pēc tam bērnu vērojam intensīvās terapijas nodaļā.
Ļoti svarīgi – nesasist galvu atkal!
Ja bērns atkārtoti traumēs galvu, smadzenes būs pastiprināti jutīgas gandrīz pusgadu, ja vēlreiz – gadu, un vēlāk būs jāapsver, vai vispār drīkst nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Smadzenes nav neizsīkstošs avots! Jo vairāk bojājumu, jo to funkcija nākotnē tiek vairāk apdraudēta. Atkārtots smadzeņu kairinājums var izpausties pat ar somatoformām parādībām, kurām nav fiziska cēloņa, piemēram, ar sirds pārsitieniem vai elpas trūkumu.
Ja bijis smadzeņu satricinājums, 6–8 nedēļas jāizvairās no lielas fiziskas slodzes. Arī ar riteni nedrīkst braukt, jo šajā laikā mēdz saglabāties līdzsvara un kustību koordinācijas traucējumi, lēnāki refleksi, tāpēc bērns būs neaizsargātāks. Reiz kāds zēns izrakstījās no nodaļas, bet jau trešajā dienā brauca ar riteni bez aizsargķiveres un atgriezās slimnīcā ar smagu galvas sasitumu. Viņš bija bezsamaņā 20 minūtes un neatcerējās notikumus apmēram stundu pirms traumas, bet draugs stāstīja, ka viņš uz velosipēda sācis grīļoties un nokritis. Turklāt puisis lauza arī atslēgas kaulu, un zēnam visu vasaru nācās pavadīt miera režīmā – bez riteņa.
Kā smadzenēm palīdzēt atlabt pēc satricinājuma?
Lai nepaliktu sliktas sekas nākotnē – pasliktināta atmiņa, koncentrēšanās grūtības vai pat epilepsijas lēkmes…
1. Pusotras līdz divas nedēļas jāievēro miera režīms, lai atpūtinātu smadzenes. Viena no būtiskākajām lietām ir kārtīgs miegs. Smadzeņu atlabšana notiek dziļā miega fāzē. Vēlu vakarā nevajag skatīties televizoru, darboties ar planšeti vai telefonu, jo spilgtā gaisma stimulē čiekurveida dziedzeri, kas izstrādā veselīgam miegam nepieciešamo miega hormonu, tāpēc dziļā miega fāze nesākas īstajā laikā un līdz rītam neizdodas kārtīgi atpūsties. Nevajadzētu ilgi lasīt arī grāmatas. Drīkst mierīgi padarboties 20–30 minūtes, bet pēc tam 1–2 stundas pirms miega jāatpūšas. Liela slodze var radīt galvassāpes un spiediena sajūtu acīs, sliktu dūšu un džinkstoņu ausīs, jo ir nogurdinātas smadzenes.
2. Jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, lai smadzenēs nodrošinātu pareizu vielmaiņu. Tas ir svarīgi, jo 78 procenti smadzeņu sastāv no ūdens un tās arī peld ūdenī. Nepieciešamo šķidruma daudzumu rēķina pēc svara. Pusaudzim jāizdzer vismaz 1,8 litri ūdens dienā.
3. Jāēd veselīgs ēdiens ar adekvātu kaloriju daudzumu.
4. Papildus smadzenēm palīdzēs atjaunoties B grupas vitamīnu komplekss, kā arī omega 3 un omega 6 taukskābes, zivju eļļa. Ideāls uzturs smadzeņu atjaunošanai ir lasis ar zaļumiem un rieksti – īpaši valrieksti un pekanrieksti.
5. Mierīgas pastaigas svaigā gaisā. Daudzi smadzeņu procesi ir saistīti ar D vitamīnu, kuru organisms ražo, esot saulītē. Bet – noteikti nedrīkst pārkarsēties.
Epidurāla hematoma – strauji augošs smadzeņu saasiņojums starp kaulu un smadzeņu apvalku, ar nozīmīgu tilpumu, smadzeņu nospiedumu un vidusstruktūru nobīdi.
Oranžais punktiņš ir lēcveida asinsizplūdums kreisajā pusē. Horizontālā bulta norāda uz smadzeņu nobīdi pa labi jeb trūci, bet vertikālā bulta uz smadzeņu saspiedumu asinsizplūduma dēļ.
Foto: Impresijas lūzums. Iespiedums kaulā jeb impresijas lūzums pakauša apvidū pacientam, kurš nokrita no riteņa atmuguriski, 3D kaulu rekonstrukcija. Ķiveres nebija, un radās aizdomas, ka viņš mēģināja izrādīties, braucot uz aizmugurējā riteņa.
Foto: Impresijas lūzums 2. Iespiedums kaulā jeb impresijas lūzums, 3D kaulu rekonstrukcija. Pacientam, neraugoties uz tūsku, pieres apvidū varēja sataustīt bedrīti.
Foto: Impresijas lūzums 3. Iespiedums kaulā jeb impresijas lūzums datortomogrāfijas attēlā, kas norāda uz pieres kaula šķembainu lūzumu.
Populārākie raksti
