Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bērnam droša vide
No sešu mēnešu līdz pat sešu gadu vecumam ir augsts risks, ka bērns ausīs vai degunā var iebāzt kādu sīku mantiņu, nejauši kādu svešķermeni norīt un aizrīties, tādēļ vecākiem jāpievērš īpaša uzmanība bērnam piemērotas vides iekārtošanai un bērna pieskatīšanai.
Mājās vai vietā, kur mazulis uzturas ikdienā, nepietiek ar lielo ģenerāltīrīšanu vienreiz mēnesī. Telpu apskate ir jāveic pat vairākas reizes dienā – ja bērniņš ir rāpotājs, ir jāpārskata viss, kas atrodams uz grīdas, tajā skaitā zem galda, krēsliem, skapjiem utt. Lielākiem bērniem jābūt drošām augstākām virsmām mājās – jāpārbauda, kas atrodas uz plauktiem, plauktiņiem, skapīšos, atvilktnēs u. c. Īpaša uzmanība videi ir jāpievērš, atrodoties ciemos pie vecvecākiem vai draugiem, kur mazi bērni ikdienā neuzturas.
Uzmanība jāpievērš arī tam, kur un kā tiek novietoti dažādi sadzīves priekšmeti, kuros ir baterijas, – mašīnas atslēgas, telefoni, TV pultis, elektroniskie termometri un citas elektroniskas ierīces. Īpaši jāuzmanās, ja mājās ir dažādu vecumu bērni. Kas lielākiem bērniem var būt attīstošs priekšmets, mazākiem – dzīvībai bīstams. Piemēram, mazie, apaļie magnētiņi, kas ir spīdīgi, interesanti, uzmanību piesaistoši, bet pasaules izzināšanas ceļā caur muti tie var nokļūt bērna gremošanas sistēmā. Viens ir, ja bērns norij vienu mazo magnētiņu, bet pavisam cits, ja pēc laika norij nākamo un tad vēl kādu. Sekas un bojājumi kuņģa un zarnu traktā var būt ļoti nopietni. Vecākiem jāpadomā par to, kādas rotaļlietas bērnam iegādāties. Izvēlei jābūt gudrai un pārdomātai, lai neradītu riskus bērna veselībai.
Elpceļos nereti nonāk ēdiens, kas nav piemērots bērna vecumam, – rieksti, cietas barankas vai svaiga burkāna gabaliņš, šķembas no vistas kauliem, zivs asakas. Svarīgi jau kopš agras bērnības mazajam mācīt, ka ir jāēd pie galda. Ja bērns skraida apkārt ar ēdienu un ēd dauzoties, aizrīšanās iespējamība ir daudz lielāka. Tādējādi rodas situācija, ka pārtikas produkti kļūst par bīstamiem svešķermeņiem.Vecākiem ir jākontrolē arī tas, kas bērnam no ēdiena ir pieejams un kādu ēdienu labāk mājās nemaz neturēt.
Ikdienā esot kopā ar bērnu, vēlams mazajam atkārtoti stāstīt un mācīt, kādas var būt sekas, ja kāds nepiemērots priekšmets tiek iebāzts mutē, regulāri atgādinot arī to, ko var ēst, ko ne, kā arī to, kā ēst.
Ja tomēr nav izdevies bērnu pasargāt no sīku priekšmetu vai neatbilstoša ēdiena gabaliņa iekļūšanas organismā, pirmkārt, jāsaprot, vai tā ir dzīvībai bīstama situācija, – pēc iespējas jāizvērtē, kurā vietā svešķermenis ir iekļuvis, cik tas ir liels, kā novietojies.
Elpceļi
Ģimenes ārste rezidente Rūta Plaude atzīst, ka reizēm ir gadījumi, kad sīks svešķermenis ir iekļuvis bērna elpceļos un vecāki par to pat nezina. Svešķermenis elpceļos ir kaut ko nosprostojis vai kādā vietā aizķēries. Par to var liecināt neskaidrs klepus, kas nav saistīts ar vīrusu vai citām slimībām, – klepus ilgstoši nepāriet, kā arī atkārtojas bieži elpceļu iekaisumi. Tad ģimenes ārsts var nosūtīt uz papildu izmeklējumiem, piemēram, rentgenu. Elpceļi ir tie, no kuriem pašu spēkiem vai dabiskā ceļā svešķermeņus izvadīt īsti nav iespējams, tādēļ rentgens, endoskopiskie izmeklējumi un svešķermeņa izņemšana stacionārā mediķa vadībā ir visticamākais scenārijs arī gadījumos, kad par iekļūšanu elpceļos ir skaidri zināms.
Jārīkojas nekavējoties! Ja vecāks vai bērna pieskatītājs ierauga, ka vesels bērns negaidīti sāk klepot, rīstīties vai nevar norīt siekalas, pēkšņi maina ādas krāsu – kļūst izteikti sārts vai pat nedaudz zilgans –, pastāv liela varbūtība, ka svešķermenis ir iekļuvis augšējā gremošanas traktā vai augšējos elpceļos, tos nosprostojot. Ja bērns ir aizrijies tik spēcīgi, ka nevar paelpot, nekavējoties jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni 113. Līdz atbrauc mediķi, svešķermeni no elpceļiem ir jāmēģina izsist, izmantojot Heimliha paņēmienu.
Heimliha paņēmiens
Izmanto akūtas aizrīšanās gadījumā, lai atbrīvotu augšējos elpceļus un atgūtu spēju elpot.
- Palīdzība zīdainim. Notupsties uz zemes, noguldi zīdaini ar vēderu uz apakšdelma, kas balstās uz tava augšstilba. Bērna galvai jābūt nedaudz zemāk par pārējo ķermeni. Turi zīdaiņa galvu starp īkšķi un trešo pirkstu, rādītāju ievietojot zīdaiņa mutē. Veic piecas saudzīgus, grūdošus uzsitienus pa muguru starp lāpstiņām virzienā uz priekšpusi. Uzliec roku zīdainim uz muguras, satver viņu starp abām plaukstām, apgriez bērnu otrādi. Bērns tagad atrodas uz otras rokas apakšdelma, kas balstās uz otra apakšstilba. Veic piecas krūškurvja kompresijas (ar diviem pirkstiem uz krūšu kaula, kā veicot sirds masāžu). Kratīt bērnu ar galvu uz leju, turot to aiz kājām, ir bīstami! Tas var izraisīt kratītā bērna sindromu ar neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem.
- Palīdzība lielākam bērnam. Nostājies bērnam aiz muguras uz ceļiem (lai mazinātu augumu neatbilstību), noliec viņu uz priekšu un veic piecus grūdošus uzsitienus pa muguru starp lāpstiņām virzienā uz priekšpusi. Tad aptver bērnu ar rokām no mugurpuses un veic piecus vēdera grūdienus virzienā uz mugurpusi, novietojot dūri starp nabu un krūtīm.
- Abos gadījumos uzsitienus pa muguru un grūdienus no vēdera puses atkārto, līdz svešķermenis izkļūst no elpceļiem vai ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ja nezini, kā rīkoties, zvani 113!
Apjukums pēkšņā situācijā var būt ļoti liels, un, ja nav pieredzes, ir sarežģīti mobilizēties situācijas risinājumam. Vislabāk zvanīt 113, uzlikt telefonā skaļruņa funkciju, izstāstīt situāciju medicīnas darbiniekam un rīkoties saskaņā ar telefoniskajām instrukcijām, kas tiek sniegtas. Saruna ar profesionāli vecākam vai bērna pieskatītājam var palīdzēt arī citos gadījumos, kad nav saprotams, kā rīkoties akūtā situācijā.
Gremošanas sistēma
Ja ir pamatotas aizdomas, ka svešķermenis ir nonācis pašos augšējos gremošanas trakta orgānos (rīklē vai barības vada augšpusē), pieaugušajam ir jācenšas pēc iespējas saglabāt mieru. Ja izdodas ieskatīties bērnam mutē, ļoti mierīgi un uzmanīgi ir jānovērtē, vai svešķermeni var redzēt vai ne. Steigties ar priekšmeta izvilkšanu pašu spēkiem nevajag. Ja pieaugušie satraukti un haotiski mēģina ar pirkstiem bērna mutē kaut ko meklēt un cenšas norīto no bērna mutes izvilkt, bieži vien viņi svešķermeni iegrūž vēl dziļāk un iefiksē. Tad bērns pats vairs nevar ne ar vemšanas refleksu, ne pastiprinātu klepu no svešķermeņa atbrīvoties un pēc palīdzības ir jāvēršas slimnīcā.
Ne tik akūtās situācijās lielāki bērni jau spēj aprakstīt savas sajūtas – sāpes, norijot ēdienu vai dzērienu, sāpes aiz krūšu kaula, sāpes kaklā. Var būt vemšana, sāpes vēderā, vēdera izeja ar asins piejaukumu – pēkšņi, bez citiem pavadošajiem simptomiem. Šādos gadījumos var domāt, ka viena no iespējām ir kuņģa un zarnu traktā nokļuvušais svešķermenis. Ja barības vadā iestrēdzis kaut kas pavisam neliels, kas ikdienā ne visai traucē, var notikt tā, ka bērns periodiski ēd un tad kādu laiku ēdienu uzņem sliktāk. Barības vads ir kustīgs, un atkarībā no tā, kā priekšmets tajā iegrozās, ik pa brīdim ilgstošā periodā var novērot rīšanas traucējumus, apetītes trūkumu u. tml. Mazāki bērni var ļoti izteikti siekaloties – siekalu sekrēts pastiprināti izdalās rīšanas grūtību dēļ.
Ja ir pārliecība vai tikai aizdomas par iespējamu svešķermeni barības traktā, būtu jādodas uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kur ārsts veiks apskati, vairumā gadījumu arī rentgena izmeklējumu kaklam, krūškurvim, vēderam. Pēc izmeklējumu veikšanas ārsts novērtēs, kāda ir tālākā rīcība. Lielākajā daļā gadījumu svešķermeņi no gremošanas sistēmas tiek izvadīti ārā dabīgi vai spontāni.
Reizēm bērniem tomēr ir jāveic arī endoskopijas procedūra. Tas nozīmē, ka, esot narkozē, bērnam svešķermeni izvelk no barības vada, kuņģa, retāk – zarnu trakta. Retos gadījumos, lai bērnam palīdzētu, arī ar endoskopiju ir par maz, tad bērns nonāk ķirurgu aprūpē.
Jārīkojas nekavējoties! Par neatliekamu situāciju jāuzskata brīdis, kad pieaugušais pavisam droši zina vai pat ir tikai aizdomas, ka bērns ir norijis kādu īpaši bīstamu svešķermeni, piemēram, bateriju. Palīdzība ir jāmeklē nekavējoties! Baterija ciešā kontaktā ar barības vada gļotādu rada dziļu barības vada bojājumu, kas var izraisīt smagas tālejošas sekas. No novērojumiem vien nevar spriest, vai baterija ir norīta, kā arī, ja tā tiešām ir norīta, vai tā ir iesprūdusi barības vadā vai kuņģī. Šajā situācijā jāvadās pēc principa – labāk lieku reizi pārbaudīt, vai bērns bateriju ir norijis, nevis palaist garām iespēju viņam laikus palīdzēt. Ir jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kur bērns tiks apskatīts un viņam veiks rentgena izmeklējumu.
Svarīgi!
Ja bērns ir norijis kādu svešķermeni, nevajag speciāli izraisīt vemšanu, kā arī pastiprināti dot ēst vai dzert.
Acis
Ja acī ir iebiris mazs smilšu graudiņš vai iekļuvis sīks kukainis, ko var redzēt, tos var mēģināt izskalot ārā pašu spēkiem. Var izmantot mākslīgās asaras vai citu slīdošu šķidrumu, kas ir draudzīgs acīm. Der arī piemērs no dzīvnieku pasaules, kad mamma ar savām siekalām palīdz no actiņas izlaizīt laukā sīko svešķermeni. Acs arī pati sāks asarot, tādējādi palīdzot liekajam izskaloties ārā.
Vieglāk sīko svešķermeni ir dabūt ārā no acs apakšējā plakstiņa – to var pavērt, ieraudzīt vaininieku un tad tikt ar to uzmanīgi galā. Augšējo plakstiņu nevar tā pavērt, lai apskatītos, kas tur ir iekļuvis. Jāatceras, ka ar katru mirkšķināšanas reizi svešķermenis skrāpē acs virsmu un rada sāpes, kā arī paaugstina iekaisuma un traumas risku.
Jārīkojas nekavējoties! Neatliekamā palīdzība nekavējoties jāmeklē tad, ja acī ir nokļuvis kāds ass priekšmets. Līdz atbrauc medicīniskā palīdzība, jāmēģina fiksēt bērna rokas, lai, vicinoties ar rokām, aso priekšmetu neievadītu vēl dziļāk audos. Acis ir ļoti delikāts orgāns, un katra lieka kustība var radīt vēl dziļākus bojājumus. Ja vien svešķermenis nav sīks smilšu graudiņš, kas var izskaloties ar asarām, ar svešķermeni acī pēc palīdzības slimnīcā būtu jāvēršas jebkurā gadījumā.
Ausis un deguns
Ja skaidri zināms, ka bērns kaut ko ir iebāzis ausī vai degunā, pirmām kārtām ir jānovērtē, kas tas ir par priekšmetu, cik tas liels un cik dziļi atrodas. Ja tas ir redzams – pie pašas auss vai deguna atveres –, to var mēģināt izņemt pašu spēkiem. Tomēr, ja ir saprotams, ka vienkārši un uzreiz tikt galā nav iespējams, labāk vērsties pēc palīdzības pie speciālista. Sākumā var sazināties ar ģimenes ārstu, lai izlemtu, kurp doties – uz ģimenes ārsta praksi vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu.
Ja vecāki nav pamanījuši, ka degunā ir kaut kas iebāzts un ikdienā tas īpaši netraucē, par svešķermeņa klātbūtni ar laiku sāks liecināt iekaisuma situācija. Ja bērns, piemēram, sūdzas par sāpēm ausī, sākumā to, kas tajā ir iekļuvis, ļoti labi ar otoskopu var novērtēt ģimenes ārsts, kurš vajadzības gadījumā nosūtīs tālāk uz izmeklējumiem vai slimnīcu.
Ja skaidri zināms, ka ausī ir iekļuvis kāds kukainis, var iepilināt ūdeni un eļļu. Pirmkārt, noguldot bērnu uz skartās auss, kukainis kopā ar šķidrumu var iztecēt ārā. Ja tas neizdodas, šķidrums mazinās kukaiņa kustības, kamēr būsiet ceļā pie ārsta. Ar pirkstiem censties kukaini izņemt nevajadzētu, jo tas, iespējams, dzeļ. Turklāt no ausu dzīlēm pašiem vilkt kaut ko ārā nav ieteicams, jo mājās nav ne atbilstošu instrumentu, ne arī pieaugušajiem ir pietiekamas zināšanas par auss uzbūvi.
Vai zināji!
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ir sīku priekšmetu kolekcija, kuri ir izņemti no dažādām vietām bērnu ķermenī. Tie ir dažādi bīstami priekšmeti – baterijas, magnētiņi, adatas, stikla lauskas; citas sadzīves lietas – sprādzes, sprādzītes, uzlīmes, skrūves, uzgriežņi, monētas, lego detaļas un mazās rotaļlietas no Kinder olām, kā arī citi mazi, sīki priekšmeti.
Ievēro!
- Dzīvībai bīstamos gadījumos nekavējoties sazinies ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113!
- Svešķermeni nevajag vilkt ārā, to neredzot un paļaujoties tikai uz tausti vien vai mēģinot kā instrumentu izmantot kādu mājās atrodamu priekšmetu. Pirms sāk rīkoties, vienmēr jāapskatās, vai svešķermenis ir redzams. Ja nav redzams, tad, mēģinot to kaut kā sataustīt, ir ļoti liels risks iestumt to vēl dziļāk un padarīt situāciju vēl sarežģītāku. Tādēļ svarīgi meklēt palīdzību pie speciālista.
- Izvērtē bērna vecumu, svešķermeņa veidu, lielumu un vietu, kur tas iekļuvis. Piemēram, stikla lauska maza bērna gremošanas traktā var būt bīstams svešķermenis, bet tāda paša lieluma lauska lielākam bērnam var tikt izvadīta no ķermeņa dabiskā ceļā. Popkorna bumbiņa degunā ar laiku samirkst, izšķīst, un to palēnām var izšņaukt, bet ciets, neuzbriedināts zirnis rada riskus, un tā izņemšana no bērna deguna ir jāuztic speciālistam.
