Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Krāsainie Lego klucīši Latvijas bērniem ir pazīstami vairāk nekā 20 gadus un kļūst arvien populārāki. Reti kurš zēns un arī meitene nav uzbūvējis kaut vienu Lego namiņu, robotu vai automašīnu. Taču likt mājās Lego pēc komplektam pievienotās instrukcijas nav gluži tas pats, kas darboties Lego pulciņā! Dagnija Ramane, Lego pulciņa skolotāja daudzu gadu stāžu, stāsta, ka pulciņā bērni strādā pēc speciāli izstrādātas programmas un savus darbiņus veido no pamatklučiem, nevis gatavajiem komplektiem. Līdz ar to tēmu piedāvājums un izpildījums ir ļoti dažāds. Turklāt pulciņā, kurā vienkopus ir vairāki bērni, vienmēr ir iespēja iemācīties ko jaunu.
Der visiem bērniem
Optimālais vecums, kad sākt apmeklēt Lego pulciņu, ir pieci seši gadi, kad bērns spēj saprast uzdevumu. Taču arī trīsgadniekiem un četrgadniekiem ir savi Lego pulciņi, kur viņi mācās satvērienu, mācās ielikt klucīšus īstajā vietā, sastiprināt tos. Dagnijas Ramanes vadīto pulciņu apmeklē bērni no 5 līdz 12 gadu vecumam, lielākoties zēni. Lego pulciņš ir piemērots jebkuram bērnam, kam ir interese.
Ar to var nodarboties gan aktīvie un kustīgie, trenējot pacietību un koncentrēšanās prasmi, gan arī mierīgie un pacietīgie bērni.
Kā tas notiek?
Atnākot uz pulciņu, bērni parasti sāk ar vienkāršām lietām, piemēram, būvē laukumu vai liek kvadrātu vienā vai dažādās krāsās tā, lai veidotos glīts zīmējums, nevis haotisks kluču savirknējums. «Ja būvē māju, svarīgi, lai tā būtu izteiksmīga arī krāsās, nevis – kā sanāk. Lielākus bērnus vienmēr mudinu būvēt tā, lai nav trīs sivēntiņu variants, kad uzpūš vējš un māja sabrūk. Jābūvē stabila māja un mašīna, lai tā arī brauktu, ne tikai skaisti stāvētu. Tāpat mudinu bērnus veidot savu darbiņu atšķirīgu no kaimiņa veikuma, lai katram attīstos individuāls redzējums. Cenšos bērnos attīstīt fantāziju, ko mūsdienu jaunajā paaudzē reizēm ir grūti atraisīt. Tas droši vien saistīts ar to, ka daudzi bērni mazāk lasa, bet laiku pavada pie datora vai telefona, viņiem vairāk raksturīga spēļu, multfilmu radīta fantāzija. Taču šeit cenšamies veidot katrs savu fantāziju pasauli, un, kad tā uzburta, kā saldo ēdienu puikām iedodu salikt gatavu Lego komplektu pēc instrukcijas,» skaidro skolotāja. Pulciņa vadītāja arī novērojusi, ka daļai bērnu sevišķi patīk likt klučus pēc instrukcijas un uzbūvēt precīzi to, kas komplektā prasīts. Bet citi, tieši pretēji, vēlas būvēt kaut ko savu, īstenojot izfantazēto. Bērni, kas liek precīzi pēc instrukcijas, vairāk apveltīti ar loģiku, matemātisko domāšanu, bet tie, kuri būvē paši, ir radošāki un atvērtāki arī citām mākslām, piemēram, zīmēšanai, gleznošanai, novērojusi Dagnija Ramane.
Lego likšanas ieguvumi
- Attīsta radošo, intelektuālo un loģisko domāšanu, jo bērnam jāsaprot un jāizdomā, kā kluči uz plāksnes izskatīsies, kādā veidā tie jāsaliek un jāsastiprina, lai veidotos stāsts. Lai uzbūvētu, piemēram, māju, jāizdomā, kur atradīsies logi un durvis, kādā veidā iespējams uzlikt jumtu.
- Trenē pacietību un spēju koncentrēties, kā arī palīdz apgūt matemātikas prasmes, jo jāspēj saskaitīt un atrast klucīti ar četriem vai sešiem punktiņiem.
- Veido krāsu izjūtu, telpisko domāšanu un telpisko uztveri.
- Iemāca strādāt komandā. Pulciņā kopā strādā sešgadīgi, deviņgadīgi un lieli puiši. Viņi kopā ceļ jau nopietnus projektus un iesaista savā darbā arī mazos, līdz ar to tas ir ieguvums kā mazajiem, tā lielajiem. Mazie skatās un mācās no lielajiem, bet lielie iejūtas skolotāja lomā un paskaidro mazajiem, kā labāk likt.
- Iemāca stāstīt un analizēt izveidoto darbiņu. Kad uzdevums ir izpildīts, rezultāts tiek novietots redzamā vietā un katrs stāsta par to, kas darīts, kas darbā attēlots un kā viņš to redz. Tāpat tiek izrunātas kļūdas un objektīvi novērtēts paveiktais darbiņš. Ja pirmajās nodarbībās katrs slavē tikai savu darbu, laikam ejot, bērni iemācās novērtēt arī citu veikumu.
- Arī strādāšana pēc instrukcijas attīsta bērnā labas un dzīvei noderīgas prasmes – spēju koncentrēties, precizitāti, pacietību.
- Spēja fantazēt un atraisīt sevī radošumu ir pamats vēlāk pievērsties keramikai, zīmēšanai, gleznošanai vai nodarboties ar vēl tehniskākām lietām, piemēram, radiomodelismu.
Notiek pat sacensības
Piemēram, Rīgas Skolēnu pilī notiek izstādes, kur var aplūkot Lego pulciņā tapušos darbus. Tāpat notiek arī Lego sacensības, kurās piedalās ap 100 bērnu no daudziem Lego pulciņiem. Viņi savās vecuma grupās veido darbiņus pēc tēmas, kas zināma jau iepriekš un kas palīdz skolotājam sagatavot savu sacensībās startējošo grupu. Stundas laikā no konkrēta izmēra un skaita pamatklučiem jāizveido kāda tēma, piemēram, Ziemas pasaka. Un darbiņam jābūt tādam, lai pārsteigtu žūriju!
Lego pulciņi ir gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās – Bauskā, Ventspilī, Salaspilī un citviet. Pulciņus var meklēt tehniskās jaunrades namos, bērnu un jauniešu interešu centros, arī skolās ir interešu izglītības pulciņi, kuros bērni strādā ar Lego. Galu galā – ja tavā pilsētā vai ciemā tāda nav, varbūt ir vērts noorganizēt?
Interesanti!
Lego klucīši izgudroti, pateicoties krīzei. 1916. gadā dāņu galdnieks Ole Kirks Kristiansens Dānijas pilsētiņā Bilundā nopirka vecu kokapstrādes darbnīcu un pelnīja iztiku, ceļot mājas un izgatavojot mēbeles. Pēc astoņiem gadiem darbnīca nodega, bet Ole nenolaida rokas un nolēma uzcelt lielāku angāru un paplašināt savu darbību. Tā radās ideja par koka rotaļlietu ražošanu. Plastmasas rotaļlietas sāka ražot tikai 1947. gadā, bet vēl pēc diviem gadiem kompānija sāka ražot mums labi pazīstamos Lego klucīšus.
