Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
2
-
1
-
0
-
0
-
2
-
1
-
Bērna tiesības un pienākumi ir noteikti Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka: bērnam ir pienākumi gan mājās, gan pret sabiedrību. Tā likums, piemēram, paredz, ka bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos, bet nenosauc konkrētus darbus, kas bērnam jādara, – tos, vienojoties ar bērnu, izlemj vecāki.
Kas ir un kas nav vecumam atbilstošs darbs, var izskaidrot visai loģiski: bērnam sevi jāapkopj tik, cik viņš to pats spēj – zīdaini mazgā mamma, piecgadniekam jāpalīdz mazgāties, bet desmitgadīgs zēns jau prot un spēj nomazgāties pats. Līdzīgi ir arī ar piedalīšanos mājas darbos: zīdainim gultu saklāj mamma, vēlāk viņa tikai palīdz, bet vēl vēlāk bērns jau var lieliski saklāt gultu patstāvīgi. Tātad: ikvienam bērnam, atbilstoši vecumam, kā to paredz likums, ir pienākums piedalīties mājas darbos, un vecāki to var droši atgādināt.
Speciālisti gan norāda: vecāki var prasīt bērnam piedalīties mājas darbos atbilstoši vecumam, un bērnam ir pienākums palīdzēt, taču vairāk tas tiešām jāsaprot kā vecāku lūgums un mudinājums, nevis barga pavēle.
Vecāki nedrīkst bez jebkādiem paskaidrojumiem izmantot savu vecāku varu – jebkura pienākuma izpilde ir sarunu gaitā risināms un panākams kompromiss: no vienas puses tā ir vecāku atbildība un prasme komunicēt ar bērnu, bet no otras puses – bērna pretimnākšana.
Zināšanai! Svarīgi ielāgot, ka bērna pienākumi nedrīkst radīt riskus bērna veselībai vai kam citam un nedrīkst būt bērna cieņu aizskaroši.
Piemēram, bērns mājās mazgā grīdu. Pienākums it kā nav smags, taču jāpadomā, vai tas nerada veselības risku, ja bērns grīdas mazgāšanai lieto sadzīves ķīmiju. Tāpat ir normāli, ja zēns strādā, piemēram, siena laukā, taču atkal jau vecākiem jāskatās, vai tas nerada riskus. Piemēram, ja ārā ir pamatīga svelme, puika, iespējams, nespēs novērtēt, kurā brīdī jāiet paēnā – vecākiem tas jāpieskata.
Strādā gan vecāki, gan bērni
Ļoti daudzi vecāki sūdzas: bet mans bērns nedara to, ko viņam lieku! Speciālisti atgādina: daudz lielāku bērna iesaisti mājas darbos var panākt, vienojoties un parādot savu un pārējo ģimenes locekļu ieguldījumu kopējā ģimenes labuma veidošanā. Bērnam ir svarīgi saprast, ka noteikumi un pienākumi ir ne tikai viņam, bet visiem ģimenes locekļiem atbilstoši vecumam un lomām ģimenēm. Vai, piemēram, nav tā, ka grīdu mazgā tikai bērns, jo neviens cits mājās to nedara? Vai varbūt pienākums netiek skaidrots kā lūgums piedalīties mājas darbos, bet gan kā norādījums, ka tas jādara viņam, un punkts? Nav pieļaujams, ka bērnam kaut kas jādara tikai tāpēc, ka viņš ir mazāks un likums viņam nosaka pienākumus, bet citi tikmēr var nedarīt neko.
Ģimenē visi ir vienlīdzīgi – visi gādā, lai mājās būtu tīrība un kārtība, kurā visiem patīkami dzīvot.
Vairums pieaugušo atceras laikus, kad bērnībā kolhozā ravēja garas biešu vagas. Arī tagad darbi dārzā daudziem nav sveši, taču tam atkal jau jābūt stāstam par bērna iesaistīšanu. Ja visa ģimene dodas ārā un visi strādā – tas ir pavisam kas cits, nekā ja bērnu vienu aizsūta ravēt, kamēr vecāki slinko.
Turklāt pienākumiem jābūt sistemātiskiem, nevis kampaņveidīgiem. Ja, piemēram, pilsētnieku ģimene pēkšņi bērnu aizsūta pie omītes, kur viņam visu dienu liek grābt lapas, atkal jāizskaidro un jāvienojas. Ja nekad nekas nav likts darīt un pēkšņi bērnam pamatīgi jāstrādā, skaidrs, ka būs pretreakcija.
Bērnam noteikumi jāievēro
Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bērnam ir pienākums mācīties. Svarīgi ielāgot, ka bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Savukārt vecāku ziņā ir saprast, kādas ir bērna spējas, un atbilstoši tām arī prasīt rezultātus.
Vieniem vecākiem bērna saņemtās četras piecas balles šķiet labs vērtējums, bet citur bērnam prasa mājās nest tikai deviņniekus un desmitniekus – ja bērns saņem piecas balles, vecāki nosaka sankcijas. Speciālisti iesaka būt ļoti uzmanīgiem, jo tas var radīt bērnam mazvērtības sajūtu – lai kā bērns cenšas, viņš nespēj piepildīt vecāku gaidas. Šādi var rasties ļoti nopietnas problēmas ar smagām sekām. Neadekvāta izturēšanās ir arī tad, ja bērns ir pietiekami spējīgs, bet vecākiem ir vienalga, kādas atzīmes bērns saņem –ka tikai sekmīgs.
Vecākiem jāmotivē bērnu sasniegt augstāko, ko viņš spēj, savukārt bērnam jāatgādina: tev jāmācās nevis kaut kā, bet tik labi, cik vien tu spēj.
Bērna pienākums ir ievērot arī skolas iekšējās kārtības noteikumus, sabiedrībā vispārpieņemtas normas un izturēties pret citiem ar cieņu. Te atkal daudz kas atkarīgs no vecākiem. Ja ģimenē ir ierasts, ka vecāki uz bērnu kliedz vai jebkuras domstarpības risina agresīvi, bērns ar šo bagāžu aiziet uz skolu. Tad nav brīnums, ka viņš skolā neprot risināt konfliktus vai uzvedas tāpat, kā vecāki.
Arī tam, ka bērns atsakās iet uz skolu vai arī iziet no mājas, bet mācību iestādē nenonāk, var būt daudz iemeslu. Varbūt iemesls jāmeklē bērna emocionālajā pašsajūtā? Varbūt vecāki pietiekami nerūpējas par bērnu, viņš regulāri aizguļas un kavē, jo pieskata brāļus/māsas? Varbūt viņam ir uzvedības traucējumi, atkarības? Tas noteikti jāuzzina un jārunā ar bērnu, skaidrojot, kādas būs sekas neiešanai uz skolu.
Turklāt jādomā, kā bērnu motivēt – varbūt jāmeklē palīdzība pie atbalsta darbiniekiem skolā vai psihologa.
Reizēm vecāki nepamatoti lepojas ar savu bērnu patstāvību: bērns pats ceļas, pats pagatavo brokastis un aiziet uz skolu. Bet arī patstāvība ir vecāku izpratnes jautājums. Viens bērns 13 gadu vecumā būs apzinīgs, bet cits tajā pašā vecumā būs pilnīgi citāds. Ja vecāks paziņo, ka bērns ir patstāvīgs, viņš noņem atbildību no sevis un, iespējams, būtībā nepilda vecāku pienākumus. Vecāki atbild arī par patstāvīgiem bērniem: ikvienam bērnam jābūt drošībai, ka par viņu gādā un rūpējas. Vecāku pienākums ir zināt, ko dara un kur atrodas bērns, vecākiem bērns jāvirza, jāatbild par viņu un jāsagatavo patstāvīgai dzīvei.
Kādus pienākumus bērniem paredz likums?
Bērna pienākumi mājās
- Bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos.
- Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (vai adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.
Bērna pienākumi pret sabiedrību
- Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam. Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
- Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību.
- Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi. Bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi.
- Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.
- Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.
Kad vērsties bāriņtiesā?
Nevar būt tā, ka bērnam nav pienākumu
AURIKA ZĪVERE, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja, Smiltenes novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja:
«Civillikums paredz – ja vecākiem un bērniem ir domstarpības, viņi var vērsties bāriņtiesā. Taču tas notiek reti – lielākoties šādās situācijās iesaista sociālo dienestu, kas ģimenes krīzes mazināšanai piedāvā savus resursus – psihologa, sociālā darbinieka, reizēm ģimenes asistenta palīdzību. Bāriņtiesa iesaistās tad, kad konstatē: vecāki nenodrošina pilnvērtīgas bērna intereses ģimenē; tajā ir vardarbība; vecāki ļoti nolaidīgi veic savus pienākumus.
Bāriņtiesā var vērsties ne tikai vecāki, bet arī bērni, ja viņiem šķiet, ka vecāki pārāk daudz prasa vai izturas vardarbīgi. Ir gadījumi, kad bērni vēršas bāriņtiesā par nepamatotu nodarbinātību un pārmērīgām vecāku prasībām.
Piemēram, ja 14 gadu vecam pusaudzim vasarā liek strādāt saimniecībā, pēc tam vēl pieskatīt jaunākos brāļus un māsas, viņš var vērsties gan sociālajā dienestā, gan bāriņtiesā, jo tas izskatās pēc bērna tiesību neievērošanas un bērna ekspluatācijas.
Katru gadījumu bāriņtiesa izvērtē: izpēta situāciju, sazinās ar sociālo dienestu – katrs gadījums un katra ģimene ir citāda. Jebkurā gadījumā strādā gan ar bērnu, gan vecākiem, jo jāsaprot, kāpēc konflikts izveidojies.
Jāatzīst, ka pastāv trausla robeža starp adekvātiem pienākumiem un pārmērīgu nodarbināšanu. Nevajadzētu būt tā, ka bērns visu dienu pavada, neko nedarot, un viņam vispār nav nekādu pienākumu. Un tāpat nevar būt situācija, kad viņš pieaugušo vietā visu dara, bet vecāki tikai noskatās, kā viņš strādā.»
Vecākiem savi bērni jāciena
BAIBA SKRABĀNE, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktora vietniece:
«Lai gan Bērnu tiesību aizsardzības likums personu, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, sauc par bērnu, vispirms viņš ir cilvēks. Viņam ir tiesības kādu brīdi būt savā telpā, kurā ir viņa kārtība un kur viņam neviens nenorāda, ka pildspalvai jāstāv tieši tur, nevis uz otra plauktiņa. Viņam ir tiesības justies netraucēti un droši savā vidē, kurā mamma nevar vienmēr ienākt tikai tāpēc, ka viņa ir mamma. Viss balstās tikai un vienīgi uz savstarpēju cieņu, arī pret bērnu.»
4 svarīgi jautājumi
- Kad lieku bērnam sakārtot istabu, viņš saka: tā ir mana istaba un man tāda kārtība patīk – kas te ir nekārtīgs?
Īpašumtiesību redzējumā bērna istaba atrodas vecāka īpašumā, tāpēc viņiem ir tiesības regulēt noteikumus par kārtību tajā. Bet, protams, neviens likums nevar dot precīzu atbildi, kādai tieši jāizskatās bērna istabai, jo jāņem vērā arī viņa individualitāte. Tātad: jāmeklē zelta vidusceļš.
- Vai drīkstu liegt bērnam iet uz ballīti, ja viņš nav pildījis savus pienākumus?
Atbilstoši pamatojot savu aizliegumu – jā. Tiesa, bērns var izlasīt Bērnu tiesības aizsardzības likumā teikto, ka viņam ir tiesības atbilstoši savam vecumam un fiziskajai un garīgajai attīstībai uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izpriecu pasākumos, kā arī kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu.
Tikmēr šis pats likums paredz, ka atkarībā no bērna brieduma pakāpes vecāki var ierobežot viņa tiesības uz privāto dzīvi, biedrošanās un vārda brīvību vairāku iemeslu dēļ: lai nodrošinātu gan bērna attīstību un aizsargātu viņa veselību un dzīvību, gan aizsargātu sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju tikumību un veselību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības. Ja pienākums nav izpildīts, varbūt briedums tomēr nav pietiekams?
- Vai varu saukt policiju, ja bērns nekārto savu istabu?
Reizēm vecāki tiešām ir tik bezspēcīgi pret bērnu neklausīšanu, ka neredz citu iespēju kā iesaistīt policiju. Tomēr jāsaprot: ja mamma vai tētis tā rīkosies, tas drīzāk būs stāsts nevis par bērna slinkumu vai nekārtību, bet par vecāku un bērnu samezglotajām attiecībām. Protams, ja tam būs pamats, likumsargs atbrauks, taču situāciju kā tādu neatrisinās. Vecākiem jāsaprot: ja problēma ir tik ļoti samilzusi, tātad daudz ir palaists garām un nokavēts, bet, no otras puses, jāsāk domāt, kā šo situāciju risināt.
- Bērns saka: ja tu man liksi daudz strādāt, sūdzēšos bāriņtiesā. Vai viņam ir tādas tiesības?
Jā, ir. Bērns var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.
Darbs – labāk balva, nevis sods
Darbu vai pienākumu vecākiem nevajadzētu izmantot kā sodu: tu neizdarīji to un to, tāpēc tev tagad jāiet un jādara tas un tas! Vai: ja neizravēsi puķu dobi, nevarēsi iet pie draudzenes. Vai arī: tāpēc, ka nenomazgāji traukus šodien, mazgāsi divas nedēļas.
Tā nav laba vecāku gādība par bērnu, jo rada pretreakciju un ir arī cieņu aizskaroša, turklāt šāda pieeja bērnā neveicina pozitīvu attieksmi pret darbu. Bērnam darbs drīzāk jārāda kā balva: izdarīsi, un varēsi iet ciemos pie draudzenes. Tad darbs bērnu stimulē.
