Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tēvs ģimenē un Latvijas sabiedrībā
Jau vairākus gadus Latvijā aktīvi darbojas biedrība Tēvi, kas izglīto, atbalsta un iedrošina tētus, organizējot dažādus apmācību kursus un nodarbības topošajiem un jaunajiem tētiem. Biedrības Tēvi valdes loceklis Lauris Bokišs atzīst: «Bērnam ir tiesības uz gudru, mīlošu, cienošu un pieejamu tēvu, nevis tikai brīvdienu tēti vai tēti starp komandējumiem.» Ieņemot nozīmīgāku un apzinātāku lomu bērna ikdienā un aprūpē, tēvi nostiprina savu vietu ģimenes struktūrā, kā arī spēcina emocionālo stabilitāti un saikni ar bērnu.
Jau 2016. gadā antropologu Klāva Sedlinieka un Kristīnes Rolles vadībā tika veikts biedrības Tēvi pētījums Palīdzēt un atbalstīt: Latvijas tēvi ģimenes dzīvē, kurā konstatēja, ka Latvijas sabiedrībā tēvs joprojām tiek uzskatīts tikai par palīgu un atbalsta funkciju izpildītāju, nevis par neaizvietojamu daļu ģimenes kodola. Pētījuma rezultātos dominēja uzskats, ka tēva galvenais uzdevums ģimenē ir rūpes par materiālo drošību, bet aktīva dalība ģimenes dzīvē un līdzvērtīga vecāka lomas pildīšana no viņa netika gaidīta. Tā teikt – ir jauki, ja tētis kaut kā piedalās, taču ir pieņemami, ja neko daudz ārpus finansiālās stabilitātes nodrošināšanas tomēr nedara. Pētījumā konstatēja, ka sievietes nereti līdz galam neuzticas vīriešu spējām audzināt bērnus, turklāt bieži par savu varēšanu un zināšanām nav pārliecināti arī paši vīrieši. Piemēram, visbiežāk tieši sievietes bērna slimības gadījumā uzņemas galveno aprūpi, jo dominē uzskats, ka sieviete ar bērna slimību tiks galā labāk. Šāda attieksme nereti tiek novērota arī no medicīnas un izglītības personāla puses.
Tēvi pēc šķiršanās
Tēva izteiktā naudas pelnītāja funkcija un bieži vien nenoteiktā loma ģimenes dzīvē nosaka, ka tēvi vairumā gadījumu laiku kopā ar bērniem pavada mātes klātbūtnē. «Tas tikai nostiprina mātes primāro un tēva atbalsta personas lomu attiecībā uz bērnu audzināšanas pienākumiem: māte organizē, plāno un vada tēva iesaisti ģimenes dzīvē, paturot sev kontroli un atbildību par notiekošo, kamēr tēva nozīme un savstarpējās attiecības ar bērnu vājinās.»
Lauris Bokišs uzsver, ka tēva iesaistes trūkuma dēļ bērna pirmajos dzīves gados izveidojas ģimenes modelis, kura ilgtermiņa sekas visakūtāk vērojamas tieši vecāku šķiršanās gadījumā. «Pētījuma Tētis uz 13%: Latvijas tēvi pēc šķiršanās rezultāti visai skaudri atspoguļoja problēmas, kuras izveidojas tad, ja tēva loma ģimenē un iesaiste bērnu aprūpē bijusi minimāla. Šajā 2016. gadā veiktajā pētījumā tika atklāts, ka laika samērs starp māti, pie kuras bērns pēc šķiršanās lielākoties dzīvo, un tēvu, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir ārkārtīgi nevienlīdzīgs: tēvam piešķirto stundu skaits, kuras viņam ir tiesības pavadīt ar bērnu, veidoja tikai 13%. Savukārt 2020. gadā, kad tika veikts atkārtots pētījums, izrādījās, ka šis rādītājs pieaudzis tikai par nieka 2%, – tagad tie ir 15%.»
Lauris Bokišs uzsver: maldīgais pieņēmums, ka tēvam bērnu dzīvē aktīvi vajadzētu sākt iesaistīties tikai tad, kad bērns jau ir saprātīgā vecumā, kā arī izteiktā tendence tēviem pavadīt laiku kopā ar bērniem tikai mātes klātbūtnē, noved līdz tam, ka šķiršanās gadījumā lūzums vecāku attiecībās bieži ir arī lūzums tēva attiecībās ar bērniem. «Šķiroties vīrietim nereti nākas pilnībā pārskatīt savas attiecības ar bērnu. Ja tās iepriekš pamatā veidotas caur māti, tad pēc šķiršanās priekšā ir smags un sāpīgs mācību process – tiešu un nepastarpinātu attiecību veidošana.»
Tēvi bērnu kopšanas atvaļinājumā
Tomēr mūsdienās aizvien vairāk tēvu izrāda vēlmi bērna dzīvē iesaistīties jau no piedzimšanas brīža, kā arī izmantot iespēju izņemt daļu bērna kopšanas atvaļinājuma. Piemēram, Māris ar sievu jau pirms bērna pieteikšanās bija vienojušies, ka bērna kopšanas atvaļinājumu abi sadalīs. Jaunajai ģimenei gan nācās saskarties stereotipisku attieksmi, apmeklējot ģimenes psihologu, lai apspriestos par piemērotāko brīdi, kad Mārim doties bērna kopšanas atvaļinājumā, bet sievai – atgriezties darbā. Psiholoģe centusies atrunāt ģimeni no bērna kopšanas atvaļinājuma dalīšanas. Viens no argumentiem esot bijis vīriešu nepietiekamā emocionalitāte, kā dēļ Mārim būšot problēmas nodot un iemācīt emocijas savam bērnam. Otrkārt, tika minēta piesaiste, psihologs skaidroja: ja māte ilgstoši nebūs kopā ar bērnu, neizveidosies droša piesaiste ar primāro aprūpes personu un zudīs mātes loma bērna dzīvē. Tas, ka drošo piesaisti ar bērnu tikpat lielā mērā varētu veidot arī tēvs, vispār netika pieminēts. Mārim konsultācijas laikā radās sajūta, ka viņiem necenšas palīdzēt, bet virza viņus pieņemt konkrētu modeli, kurš šī speciālista uztverē ir ideālais. Ģimene tomēr rīkojās saskaņā ar pašu pieņemto lēmumu, un Māris bērna kopšanas atvaļinājumā devās, kad meitai bija četrarpus mēnešu.
Abpusējs ieguvums
Saskaņā ar biedrības Tēvi pētījumu tēva vienpusējā sagādnieka loma ģimenē ietver sevī arī to, ka tēva darba pienākumi tiek uztverti kā nozīmīgāki, bet mātes nepieciešamība upurēt darbu bērna interešu vārdā – par pašsaprotamu rīcību. Lauris Bokišs uzsver, ka tas attiecas gan uz došanos bērna kopšanas atvaļinājumā, gan, piemēram, slimības lapas ņemšanu, lai paliktu mājās ar saslimušu bērnu. «Darba devēji arī ir daļa sabiedrības un nav pasargāti no stereotipiskiem uzskatiem, kuriem ir divējādas sekas: tiek ierobežota tēva iespēja aktīvi un pilnvērtīgi iesaistīties ģimenes dzīvē, un reizē mātes nodarbinātība un karjeras izaugsme tiek uztverta par otršķirīgu.»
Ar neizpratnes pilnu attieksmi darbavietā nācās sastapties Oskaram, kad viņš par savu lēmumu doties bērna kopšanas atvaļinājumā paziņoja uzņēmuma vadībai un kolēģiem. Oskara sievai, kura bērna kopšanas atvaļinājumā bija devusies ar abiem vecākajiem bērniem, tika piedāvātas karjeras izaugsmes iespējas, tāpēc ģimene vienojās, ka par jaunāko meitiņu dzīves pirmajā gadā parūpēsies Oskars.
Pēc Oskara paziņojuma darbā tika izteikts minējums, ka viņš vienkārši vēlas no darba aizbēgt, jo darba devējam šķita neticami, ka Oskara sieva tiešām varētu turpināt strādāt, nevis uzņemties primārās rūpes par zīdaini.
Pavisam citāda ir darba devēju attieksme Zviedrijā, kur šobrīd daļu bērna kopšanas atvaļinājuma izņem vairāk nekā 90% zviedru tēvu. Zviedrijas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs Hanness Tordengrens, kurš iespēju doties bērna kopšanas atvaļinājumā izmantoja, atrodoties diplomātiskajā misijā Latvijā, apgalvo, ka Zviedrijā, kur katram vecākam paredzētā bērna kopšanas atvaļinājuma obligātā kvota viena mēneša apmērā tika ieviesta jau 1995. gadā (2002. gadā tā tika pagarināta uz diviem mēnešiem, bet 2016. gadā – uz trim mēnešiem), darba devēji apzinās, ka lielākā daļa darbinieku konkrētā vecuma grupā neatkarīgi no dzimuma dosies bērna kopšanas atvaļinājumā.
Obligātā kvota
Līdzvērtīga vīriešu iesaiste zīdaiņa aprūpē nozīmētu ieguvumu visiem iesaistītajiem: nostiprinātos tēva ar finansiālo pienesumu nesaistītā loma ģimenes dzīvē, veidotos pilnvērtīga saikne starp bērnu un tēvu un tiktu veicināta sieviešu līdzvērtīga iesaiste un iespējas darba tirgū. Tāpēc jau no nākamā gada visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, paredzēts ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Saskaņā ar Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktores Diānas Jakaites teikto direktīvas vispārējais mērķis ir nodrošināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, bet specifiskais mērķis ir uzlabot darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, kā arī veicināt ar ģimenes pienākumiem saistītu atvaļinājumu un elastīga darba nosacījumu izmantošanu.
Viena no būtiskākajām pārmaiņām, kuru bērna kopšanas atvaļinājumā paredz šī direktīva, ir tiesības katram no bērna vecākiem uz apmaksātu vecāku atvaļinājumu, no kura divi mēneši nav nododami otram vecākam, – tiks ieviesta tā sauktā obligātā jeb tēva kvota. Piemēram, Zviedrijā, kur katram vecākam šobrīd pienākas neatdodami trīs mēneši bērnu kopšanas atvaļinājuma, izmaiņas novērojamas ne tikai darba devēju attieksmē. 2007. gadā zviedru tēvi izmantoja 20,8% no kopējā bērna kopšanas atvaļinājuma dienu skaita, bet šobrīd jau ir vairāk nekā 31% jeb četrarpus mēnešu no kopējā Zviedrijā pieejamā bērna kopšanas atvaļinājuma.
Lauris Bokišs, kurš pats arī ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, līdzīgas pozitīvas pārmaiņas laika gaitā cer sagaidīt arī Latvij un tic, ka otram vecākam nenododamās atvaļinājuma daļas ieviešana tās būtiski pasteidzinās. «Tiešām novēlu bērna kopšanas atvaļinājumu piedzīvot ikvienam tētim, lai saprastu visas emocionālās un praktiskās augšas un lejas, kuras nākas piedzīvot tam, kas bērnu rūpju dienestā pavada pamata laiku.» Līdzīgi par bērna kopšanas atvaļinājumā piedzīvoto izsakās arī Hanness – viņš uzskata, ka nav iespējams saprast, ko nozīmē rūpes par bērnu, ja to piedzīvo tikai pāris stundu dienā vakarā vai nedēļas nogalēs. «Tikai uzņemoties līdzvērtīgas rūpes par bērnu, veidojas patiesa sapratne un empātija pret partneri, kā arī attīstās bērna aprūpes prasmes.»
Daudziem tēviem pēdējā pusotra gada laikā, kad pandēmijas ierobežojumu dēļ vairāk laika pavadījām mājās, bija iespēja vairāk iesaistīties bērna ikdienas aprūpē. Daudzviet pasaulē tika runāts par sieviešu pārslodzi un dubultajām rūpēm, kas bija jāuzņemas, strādājot no mājām un vienlaikus rūpējoties par bērniem un mājas soli. Taču biedrības Tēvi valdes loceklis Lauris Bokišs, kurš pandēmijas laikā vadīja vairākas grupu nodarbību tēviem, atzīst, ka viņa novērojumi šoreiz nesakrīt ar pasaules statistiku. «Sastapos ar daudziem tēviem, kuru ģimenēs ienākuši pandēmijas bērniņi un kuri atzina, cik brīnišķīgi ir tas, ka, pateicoties attālinātajam darbam, bijusi iespēja būt vairāk klāt bērna aprūpē. Tie ir tēvi, kas sāpīgi izjuta atgriešanos biroja darbā un iespēju būt klātesošiem savu bērnu ikdienā novērtēja kā patiesu ieguvumu. Dzirdēt to no jaunajiem tēviem bija ļoti pacilājoši!»
Kāpēc tēvam vajadzētu iesaistīties bērna aprūpē jau kopš dzimšanas?
- Tēva iesaiste bērna audzināšanā jau no agrīna vecuma pozitīvi ietekmē bērna kognitīvo, emocionālo un sociālo attīstību.
- Ja tēvs aktīvi neiesaistās bērna audzināšanā jau no agrīna vecuma, vecāku šķiršanās gadījumā tēvam pastāv augsta iespēja kļūt par otrās šķiras vecāku bez faktiskas iespējas realizēt savas tiesības un pienākumu nodrošināt līdzvērtīgu bērna ikdienas aprūpi.
- Tēva aktīva iesaiste bērna audzināšanā un bērna kopšanas atvaļinājuma līdzvērtīga izmantošana veicina darba un privātās dzīves līdzsvara veidošanos un uzlabo sieviešu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū.
